Izruna
Tradicionālā transkripcija
[zvibulis]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[zvirːbulis]
Analīze
[z] – balsīgais troksnenis
[v] – balsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[r] – skanenis
[b] – balsīgais troksnenis
[u] – īsais patskanis
[l] – skanenis
[i] – īsais patskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Trīszilbju vārds.
Morfoloģiskais raksturojums
zvirbulis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
|
vsk.
|
dsk.
|
N.
|
zvirbul-is
|
zvirbuļ-i
|
Ģ.
|
zvirbuļ-a
|
zvirbuļ-u
|
D.
|
zvirbul-im
|
zvirbuļ-iem
|
A.
|
zvirbul-i
|
zvirbuļ-us
|
I.
|
ar zvirbul-i
|
ar zvirbuļ-iem
|
L.
|
zvirbul-ī
|
zvirbuļ-os
|
V.
|
zvirbul-i!
|
zvirbuļ-i!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Zvirbulis mūsu zemē ir ieceļojis no Āzijas.
2) izteicēja daļa – Tas mazais čivinātājs ir zvirbulis.
3) galvenais loceklis – Mājas zvirbulis.
4) papildinātājs – Ziemā zvirbulim ik dienu jāapēd vismaz tāds pārtikas daudzums, kas atbilst ceturtajai
daļai no viņa paša ķermeņa svara.
5) apzīmētājs – Zvirbuļa knābis ir īss, strups un masīvs.
6) apstāklis – Ieklausies zvirbulī – tas čivina tik dzīvespriecīgi!
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
zvirbuļu bars, zvirbuļa čivināšana, zvirbuļa dziesma, zvirbuļu dzimta, zvirbuļa dzīves ilgums, zvirbuļa knābis, zvirbuļa lidojums, zvirbuļa ligzda, zvirbuļu mātīte, zvirbuļu mazuļi, zvirbuļu tēviņš
zvirbulis čiepst, zvirbulis čivina, zvirbulis ēd, zvirbulis lido, zvirbuļi ligzdo, zvirbulis peras smiltīs
kārklu zvirbulis, lauku zvirbulis, mājas zvirbulis, pilsētas zvirbulis
baltais zvirbulis, mazs zvirbulis, pelēkais zvirbulis, sīks zvirbulis
aizdzīt zvirbuli, ķert zvirbuli
LVV šķirklis
zvirbulis, -ļa, v.
Mazs zvirbuļveidīgo kārtas nometnieku putns ar brūngani pelēku apspalvojumu.
Zvirbuļi čivina paspārnēs. Mājas, lauku zvirbuļi (sugas).
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1205]
LLVV šķirklis
zvirbulis, -ļa, v.
1. Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēku apspalvojumu.
Kārklu zvirbulis – niedru stērste.
Nevienā apdzīvotā vietā Latvijā netrūkst māju zvirbuļu un kaut nedaudz baložu. Latvijas dzīvnieki 60.
Zvirbuļi sarāvušies tupēja žagaru gubā un knābāja bērzu pumpurus. Jaunsudrabiņš 3, 389.
.. mazajās ieliņās sarodas dziļas peļķes, un, kad uzspīd saule, tās liekas dziļas un melnas kā darva, bet īstenībā tik vien tur iznāk kā zvirbulim vai balodim izpērties. Zigmonte 18, 211.
„Vai tu atceries četrdesmit pirmā gada ziemu? Tad aukstums bija tāds, ka zvirbuļi lidojot sasala un krita beigti zemē.” Janovskis 1, 134.
2. dsk. Zvirbuļveidīgo putnu dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi.
Žubīšu dzimtai ļoti līdzīgi ir zvirbuļu dzimtas .. putni. Latvijas dzīvnieki 54.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
zvirbulis – zvierbuļs (Passer); žeigurs apv.; lauku zvirbulis – teiruma zvierbuļs (P. montanus); mājas zvirbulis – sātys zvierbuļs (P. domesticus); kārklu zvirbulis – nīdraine stārsta (Emberiza schoeniclus)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Skaitīt zvirbuļus – nekā nedarīt, nestrādāt, skatīties gaisā.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 322–323]
Onomastika jeb īpašvārdi
Priekšvārdi – Zvirbulis (pirmo un vienīgo reizi reģistrēts Rīgā 1538. g.).
Uzvārdi – Zvirbulis, Zvirbule.
Vietvārdi – Zvirbuļi, mazciems Engures novadā; Zvirbuļi, viensēta Nīcas novadā; Zvirbuļu ezers, ezers Vārkavas novadā; Zvirbuļu kalns, kalns Ogres novadā; Zvirbuļu kapi, kapsēta Aizputes novadā; Zvirbuļu mežs, mežs Auces novadā; Zvirbuļu sargs, viensēta Auces novadā; Zvirbuļupe, upe Ventspils novadā; Zvirbuļkalns, Cēsu pilsētas daļa Cēsu novadā; Zvirbuļpurvs, purvs Pļaviņu novadā; Jaunzvirbuļi, viensēta Vecpiebalgas novadā; Zvirbuļovkas kapi, kapsēta Līvānu novadā; Zvirbulenes lauki, lauks Kuldīgas novadā.
Ergonīmi – Zvirbulis, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēka; Zvirbulis, SIA „A. Bariss” veikals Cēsīs.
Apbalvojumi – Baltais zvirbulis, Rīgas domes balva.
Izklaides pasākumi – Zvirbuļa taka, brīvdabas spēle Latvijā.
Etimoloģija
zvirbulis, mantots vārds; apv. zvirbuls, zvirbulis; lš. žvìrbis; kr. воробей, (bsl. vrabii), bulg. врабец, č vrabec, p. wrobel ‘t. p.’. Pamatā ide. *erb-/*erp- (no kā arī vērpt) no saknes *er- ‘griezt, liekt’. Tātad zvirbulis sākotnēji raksturots kā putns, kas pastāvīgi griežas, kustas. Sal. apv. virbēt ‘ņirbēt’, virbulis ‘virpulis’. Forma ar z- vai nu no mobilā s- (Žuravļovs), vai arī kontaminācija ar citu zvirbuļa nosaukumu – zvīgurs (Endzelīns).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 574]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – sparrow
baltkrievu – верабей
ivritā – דרור
franču – moineau
grieķu – σπουργίτης
igauņu – varblane
itāļu – passero
krievu – воробей
latīņu – passerem
lietuviešu – žvirblis
poļu – wróbel
somu – varpunen
ukraiņu – горобець
vācu – der Spatz
zviedru – sparv