zods, -a, v.
1. Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
Zods ar bedrīti. Sasiet lakatu mezglā zem zoda. Ziņkārīgi izstiept zodu. Lepni izsliet zodu.
Iecirst zodu krūtīs – strauji noliecot galvu, piespiest zodu pie krūtīm.
Kārlim Liepiņam zods bija gandrīz četrkantīgs, krietni izspiedies uz priekšu, bet Graudiņu Fricim – smails. Zālīte 5, 29.
// Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
Viņai bija trīs zodi, liels vīrieša deguns, četri zelta zobi, mākslīgi piepītas sarkanīgas bizes .. Skujiņš 14, 34.
// Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
Eiropas ūdelei zods, augšlūpa un apakšlūpa ir baltas un asi norobežotas no tumšās galvas .. Tauriņš 1, 205.
2. Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
Zods [cirvim] āķveidīgi uzliekts uz augšu, lai atvieglotu pagaļu pievilkšanu un nostādīšanu. Indāns 1, 157.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
zods, apv. žods; lš. žándas ‘žoklis, zods, vaigs’, ssk. kinn ‘vaigs; kalna nokare’, sav. kinni, v. Kinn ‘zods’, [..], gr. génys ‘zods, žoklis’, lat. gena (< *genus) ‘vaigs’. Pamatā ide. vārds *gonədh- ar nozīmi ‘zods, žoklis’, no kā ar piedēkļa redukciju b. *žandas > la. zods [uô].
[Sagatavots pēc: Karuļa II 1992 : 567]