Skulptūras no zīmuļa grafīta
Kādam ASV iedzīvotājam zīmuļi ir iedvesmas avots. Daltons Geti (Dalton Ghetti) dzīvo Bridžportā (ASV) un zīmuļu grafītus izmanto, lai veidotu miniatūras skulptūras.
D. Geti strādā ļoti lēnām, turklāt bez īpašas aparatūras, pat neizmantojot palielināmo stiklu. Lai izveidotu savus mākslas darbus, viņam nepieciešams tikai asmens, adata un ļoti spilgta gaisma. Lai nebojātu redzi, viņš strādā ne vairāk kā pusotru stundu dienā, tāpēc darbs pie katras miniatūrās skulptūras aizņem vairākus mēnešus. Skulptūru sērijas, ko veido 26 zīmuļi, kas katrs atveido kādu no angļu alfabēta burtiem, izgatavošanai D. Geti veltīja 2,5 gadus.
[Sagatavots pēc: http://www.daltonmghetti.com/]
Zīmuļa rašanās vēsture – no pagātnes līdz mūsdienām
XVI gadsimta vidū Anglijā tika atrasta minerāla atradne, kuru nosauca par grafītu (no grieķu grapho – „rakstu”). No tā gatavoja serdeņus un aptina tos ar lenti. Kad serdeņa kailā daļa tika norakstīta, tad cilvēks pakāpeniski tina nost lenti un turpināja rakstīt. Lai saglabātu grafītu pēcnācējiem, Anglijas karaliene pavēlēja to iegūt tikai sešas nedēļas gadā un aizliedza izvest no salas. Taču atradnes divsimt gadu pastāvēšanas laikā visa Eiropa bija uzzinājusi par grafītu, kuru kā kontrabandu izveda no Anglijas.
Tieši ar angļu grafīta atradni ir saistīta visa turpmākā zīmuļa vēsture. Labs grafīts Eiropā maksāja lielu naudu, zīmuļi bija elites īpašums. Bija nepieciešams izmantot lētāku serdeņa izgatavošanas metodi. Nirnbergā (Vācija) tika radītas līmes, sēra un grafīta sajaukšanas tehnoloģijas. Tāds zīmulis bija mazāk kvalitatīvs nekā patiesais „angļu”, taču rakstīja labi. Un bija daudz lētāks. Tā Nirnberga spēra pirmo soli masveida zīmuļu ražošanā.
Grafīts ir svarīgākā zīmuļa sastāvdaļa. Tas ir plastisks un mīksts, lēni kūstošs, skābes izturīgs, elektrovades un ugunsizturīgs minerāls. Tam praktiski nav mākslīgo aizvietotāju. Grafīta lielākās ražotājvalstis mūsdienās ir Ķīna, Dienvidkoreja, Ukraina, Krievija, Austrija un Meksika. Otrs svarīgākais komponents zīmuļu ražošanā ir koks. Galvenokārt zīmuļi visā pasaulē tiek izgatavoti no ciedra vai priedes. Bez grafīta un koka zīmuļu ražošanā izmanto arī vairāk nekā 70 citu izejvielu un materiālu.
Mūsdienās ir pieejams ļoti plašs zīmuļu sortiments: gan krāsainie, grafīta, kopēšanas, marķēšanas, kancelejas, rasēšanas, galdnieku, zīmēšanas, grima, gan kosmētiskie zīmuļi. Par parastiem zīmuļiem mēdz saukt ražošanas ziņā vissarežģītākos grafīta zīmuļus koka apvalkā. Krāsainos zīmuļus ražot ir daudz vieglāk, jo tos nav nepieciešams apdedzināt un veikt citas tehniskās darbības.
Mehāniskais zīmulis ir zīmulis ar automātisko grifeles padevi. Kopš šā zīmuļa izgudrošanas ir pagājuši gandrīz 100 gadi, taču ar katru gadu tas kļūst arvien populārāks. Mehāniskajos zīmuļos izmanto polimēru grifeles, kas vienlaikus ir ļoti izturīgas un elastīgas, kaut gan to diametrs ir tikai 0,3 mm. Daudzi cilvēki šos zīmuļus izvēlas pildspalvu vietā.
Zīmuļa neaizvietojamie pavadoņi ir dzēšamgumija un zīmuļu asināmais. Senos laikos mūsdienu dzēšamgumijas prototips bija parastais maizes mīkstums. Mūsdienu tirgus piedāvā dzēšamgumijas no gumijas, plastmasas, vinila, kaučuka. Neatkarīgi no tā, cik aktīvi mēs lietojam mehāniskos zīmuļus, diez vai tuvākajās desmitgadēs no mūsu dzīves pazudīs zīmuļi koka korpusā un līdz ar to arī zīmuļu asināmie. Jāatceras, ka labs zīmuļu asināmais ir ar asu, izturīgu asmeni no augstas kvalitātes tērauda.
Interesanti fakti:
- kāpēc zīmuli sauc par rakstāmpiederumu karali? – tas netek un nav jāuzpilda ar tinti, to viegli izdzēst, tas nav toksisks, nevada strāvu, raksta apvērstā stāvoklī, ar to var uzrasēt 56 km garu līniju, uzrakstīt 45 000 vārdu, zīmuli var uzasināt 17 reizes un tas iztur 255 atmosfēru spiedienu;
- katru gadu pasaulē saražo 14 miljardus zīmuļu – ar to pietiktu, lai ar zīmuļiem apvītu zemeslodi 62 reizes;
- no viena liela koka var izgatavot 300 000* zīmuļu;
- grafīts un dimants ir vienas un tās pašas vielas – oglekļa – formas;
- visgarākais zīmulis pasaulē tika izgatavots Lielbritānijā – tā garums bija 7 m un 91 cm.
[Sagatavots pēc: http://www.vsklubs.lv/]
