ziema, -as, s.
1. Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
Tas bija ziemā, kad arī Liepājā bija uzkritis brangs sniegs. Vectēva draugs piebrauca kamanās, zvārguļiem trinšķot. Gūtmanis 4, 26.
// ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
.. puikas .. steidzās izbaudīt ziemas priekus – slidinājās virs aizsalušajiem ūdeņiem, traucās ar ragaviņām un slēpēm no pakalniem. Zvaigzne 73, 6, 1.
// ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
„Brauc vien rīt uz pilsētu un nopērc sev godīgu ziemas mēteli ar lielu kažoka apkakli.” Mauriņa 2, 434.
// ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds (apmatojums, apspalvojums), kas ir dzīvniekam ziemā.
Apaudzis biezu ziemas spalvu, .. viņš [suns] izskatījās lielāks nekā toreiz, kad mežā to atstāja likteņa ziņā. Kaijaks 7, 14.
.. sētā suns noplucis un ziemas spalvu met. Ziedonis 17, 49.
// novec. Mācību gads.
Mani drīz jau vajadzēja iesvētīt, gāju beidzamo ziemu skolā. Birznieks-Upītis 6, 115.
// ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem). Divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
Viena no ražīgākajām graudaugu kultūrām .. [Latvijā] ir ziemas rudzi. Lauku Dzīve 76, 3, 16.
// Tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem).
Ziemas āboli.
[Sagatavots pēc: htpp://www.tezaurs.lv/llvv]
Uzvārdi – Ziema; Ziemanis, Ziemane; Ziemeļnieks, Ziemeļniece.
Vietvārdi – Ziemas iela, iela Baldones novadā; Ziemas dīķis, dīķis Pāvilostas novadā; Ziemas ceļš, ceļš Alūksnes novadā; Ziemas osta, osta Liepājā; Ziemciems, apdzīvota vieta Liepājas novadā; Ziemeļi, apdzīvota vieta Iecavas pagastā; Ziemeļnieki, apdzīvota vieta Garkalnes pagastā; Ziemupe, upe Vērgales pagastā.
ziema, lš. žiemà, pr. semo [zemo], kr. зимá (ssl. zima), bkr. зімá, ukr. зимá, bulg. зúмa, č., p. zima, si. hemantá, gr. cheima, lat. hiems, oset. zyam ‘t. p.’ Pamatā ide. *ĝhei-m-: *ĝhi-m- ‘ziemas sniegs’. Tā kā blakus he. gimmanza ‘ziema’ ir he(i)u ‘lietus’ (šos vārdus saista O. Trubačovs) un si. hemantá ‘ziema’ saistāms ar himá ‘aukstums, sals’, iespējams, ka vārda sākotnējā nozīme bijusi ‘lietus (aukstais) periods’ indoeiropiešu apdzīvotajos dienvidu apgabalos. Ide. ĝheimā- > b.*žeimā > ab. *žiemā > la. ziema. Atv. verbs ziemot [uô], no kā ieziemot, pārziemot. Subst. ziemāji, ziemelis. Forma ziemeļi (debespuse) 20. gs. sākumā, agrāk ziemel(i)s.
Pēc cita uzskata (Mažulis) vārda ziema pamatā ir ide. *ghei-/ *ĝhei- ‘spīdēt, mirdzēt’ (raksturojot sniegu kā ziemas īpatnību).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 558]