Tradicionālā transkripcija

[zms]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[zæms]

[z] – balsīgais troksnenis

[] – īsais, platais patskanis

[m] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

zem- – sakne, vārda celms

-s – galotne

zem+spied-ien-a

zem+sird+īb-a

zem+sird+īg-s → zem-sird-īg+um-s

zems – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

NENOTEIKTĀ GALOTNE

NOTEIKTĀ GALOTNE

PAKĀPES

Teikumā var būt:

1) apzīmētājs – Zemais galds atradās istabas vidū.

2) izteicēja sastāvdaļa – Daugavā ūdens līmenis vasarā ir zems.

zems asinsspiediens, zems atalgojums, zems atvēziens, zema balss, zema cena, zemas debesis, zems galds, zemi griesti, zema gulta, zems izslaukums, zems krasts, zems lidojums, zems līmenis, zems novērtējums, zems pakalns, zemi pakāpieni, zemi papēži, zema pašizmaksa, zems pašvērtējums, zema pļava, zemas prasības, zems prestižs, zema sēta, zemas sijas, zems sols, zems spiediens, zems stiepums

zemais alts, zemais bērzs, zemais gals, zemie ķirši, zemā lucerna

zems, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: augsts.

Zābaki ar zemiem papēžiem. Mašīna ar zemiem bortiem.

Durvis [šķūnim] bija zemas. Izejot vajadzēja stipri saliekties. Kurcijs 4, 34.

.. saule jau placināja sniegu, un vakaros pa logu zemajām rūtīm istabās ilgi lūkojās zaļgansārta blāzma. Kalndruva 8, 359.

Lūk, pavisam zemai priedei skuju cekuli pilni cietu čiekuru! Caune 4, 42.

// Tāds, kam ir mazs augums (parasti par cilvēku).

Viņa [saimniece] ir zema un kupla kā tējas rožu krūms. Ādamsons 1, 200.

Ošu Andrs tas bij neapšaubāmi .. pavisam svešs – tāds kā zemāks un druknāks.. Upīts 4, 687.

.. gāja Orehovs – zems, drukns, stūrainu seju, sirmām, nokarenām ūsām .. Kļava 1, 65.

// pārn. Pazemīgs.

// ar not. galotni. Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.

Vairums mūsu kultūras ābeļu cēlušās no Dienvideiropā augošās zemās ābeles .. Galenieks 2, 233.

Trīs balto ceriņu krūmi, .. pāris sakuplojušas kāršu rozes, septiņi zemie rožu krūmiņi .. Tāds ir dārzs, kura centrā neliels, balts vienstāva nams. Rinkule 7, 117.

// Tāds, kas atrodas (samērā) tuvu, piemēram, zemes virsmai, (kā) pamatnei.

Klēts ar zemām sijām.

.. Rīteru istabiņā to [pulksteni] tā kā tā nevarēja piekārt, griesti tik zemi, ka bumbu čiekuriem nebij kur ķēdes izstiept līdz klonam. Upīts 4, 670.

Tāpat kā senāk, pāri nameļu zemajiem jumtiem stalta un jau pa gabalu pamanāma, izslējusies skola. Vāczemnieks 4, 239.

// Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (parasti par mākoņiem, debesīm).

Pāri jūrai uz krasta pusi nāca zemi, zilganpelēki mākoņi. Lācis 15, 402.

.. Zemi, šķiet, koku galotnēs ieķērusies, pelēki rudens mākoņi. Birze 1, 30.

No augstā skursteņa vēlās tumši dūmi un klājās pāri rudenīgi pelēkajai [Daugavas] straumei, it kā to zemās un mākoņainās debesis spiestu uz leju .. Vilks 3, 74.

// Tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).

Zemā ziemas saule auksti spīdēja starp kokiem. Ezera 9, 219.

// Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).

Ievērojis, ka lauka zemākajā vietā iepretim alejai sāk veidoties lāma, Viesturs aizgāja uz māju pēc lāpstas un izraka renīti, lai ūdens notecētu grāvī. Skujiņš 14, 438.

Sausi, priedēm apauguši uzkalni mijas ar zemām, purvainām vietām .. Zigmonte 2, 6.

Kad pāriet pār upi, sākas zems, sīkiem alkšņiem klāts līdzenums. A. Grigulis 9, 131.

2. Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.

Zems strāvas spriegums. Zems gaisa mitrums. Zema dienesta pakāpe.

Es mēģinu taisnoties, apgaismot viņam, ka matrožiem un citiem kuģa strādniekiem ir zemas algas .., nav normēts darbalaiks .. Talcis 8, 35.

Sibilla: .. par piecdesmit centiem es nevaru strādāt. Tik zems atalgojums nav savienojams ar cilvēka cieņu. A. Eglītis 1, 503.

Zemākā temperatūra ir .. ielejās, iedobumos, kur parasti saplūst vēsākās gaisa masas. Augļkopība 58.

Atestācijas nolikumā norādīts, ka zemākā valodas prasmes pakāpe jākārto cilvēkiem, kuriem ir minimāla saskarsme ar iedzīvotājiem .. Diena 93, 18, 8.

// Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, ir nepietiekams, neapmierinošs (piemēram, par parādībām sabiedrībā).

Zems kultūras līmenis. Zems dzīves līmenis.

Priekšsēdētāja balsī nav ne dusmu, pat ne sašutuma, tikai sen zināmi vārdi, kad viņš runā par .. zemu darba disciplīnu. Indrāne 5, 61.

Viņš .. bija pārlūkojis iepriekšējās sezonas labākos rezultātus republikā: tie bija zemi, tā skrēja iesācēji un pavisam viduvēji sportisti. Saulītis 12, 239.

3. Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).

Dagmārai tā kundzīgā mamma, kuras acīs Salāni tādi zemākie ļautiņi. Klīdzējs 1, 398.

Māmuļa atgādināja, ka Paurēni turējuši Alkšņus par zemākas kārtas ļaudīm .. Bundzeniece 2, 33.

„Skolas laikā viņš bija izcili pieticīgs – nāca no zemām aprindām, ģimenei nekādas rocības nebija.” Kolbergs 3, 317.

Uz Ģertrūdes ielas .. es panācu pusmūža vīrieti – kādu zemāku ierēdni .. Čaks I, 29.

4. Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dziļa satura.

Normunds: Mana dzīve, Tu to par seklu nosauci, par zemu. Aspazija 3, 387.

Ko jūs ļāvāt ikdienībai Saules smieklus slāpēt sirdī? Tagad viņa, ak, jūs tirdī Sīkām, zemām zemes mokām. Rainis I b, 134.

.. Prāts lai zemākās lietas šķir, Augstās šķir likteņa iegriba! Veidenbaums 2, 42.

// Tāds, kas apliecina (kā) maznozīmību, mazvērtību.

„Velc mugurā,” viņš sacīja, stiepdams Gundegai pretī puskažociņu. .. Viņš, acīm redzot, bija sagatavojies uz ilgu pierunāšanu, būdams visai zemās domās par sava necilā apģērba gabala ārējo izskatu .. Ezera 1, 150.

5. Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu). Arī literārās valodas normām neatbilstošs.

Ja „zemā stila” vārdus attiecina uz „augstām” parādībām, tad rodas nevērības, izsmiekla intonācijas. Valeinis 1, 172.

6. Tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu diapazonu). Apakšējais (par balsi, piemēram, basu, baritonu).

Dziedot zemās skaņas krūšu reģistrā, dziedātājam vispirms jābūt sajūtai, ka skaņa it kā rodas un atbalsojas krūtīs. Gailis 1, 55.

.. kā lēna un silta vēsma plūda operdziedātājas zemā, samtainā balss. Zālīte 5, 186.

Viņai bija zema un klusa balss un ieraša runājot izsacīt vārdus ļoti skaidri .. Kaijaks 3, 58.

// sar. Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.

Zemais do.

7. Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.

„Tad paklausies: man pietiek uz visiem laikiem. Tu esi zems cilvēks, Fēliks Vilde. Gļēvulis un blēdis.” Lācis VI, 424.

„Kā īsts mākslinieks Ševčenko apjūsmo cilvēka ārējo pievilcību, bet tā nobāl viņa acīs, tiklīdz cilvēks izrādās morāli zems.” Vējāns 5, 30.

// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

.. [liekas] nav iespējams, ka liels cilvēks izdara zemu darbu. Bet, kas pazīst vairāk nekā tikai cilvēku ārieni un vārdus, zina: neviens cilvēks nav veidots tikai no vienas vielas .. Mauriņa 1, 299.

// Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem).

Tad nāca cieti, zemi, nežēlīgi, tumsas aizklāti vārdi. „Kas man daļas gar tavu bērnu?” Brigadere 3, 395. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

zems, -a – zams, -a
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

zems – augsts

Īpašības vārds zems ir atvasināts no lietvārda zeme.

zeme; lš. ž¡mė, pr. semmē [zemē], same [zame], narev. zem, kr., ukr. земля (ssl. zemlja), lat. humus ‘zeme, augsne, apvidus’, toh. A tkak, B kek.

No adj. zems atv. verbi (kauz.) zemot, biežāk atv. pazemot [uô]; zemināt, biežāk pazemināt.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 554]

angļu – low

baltkrievu – нізкі

franču – faible

grieķu – χαμηλός

igauņu – madal

ivritā – נמוך

krievu – низкий

latīņu – humilis

lietuviešu – žemas

poļu – niski

somu – alhainen

ukraiņu – низький

vācu – niedrig

zviedru – låg