zeme, -es, dsk. ģen. -mju, s.
1. vsk.; parasti īpašvārda nozīmē Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki.
Zemes lode – zemeslode.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes – puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes austrumu un rietumu puslodes – puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
Zemeslodes ārējo čaulu apmēram līdz 60 km dziļumam ir pieņemts saukt par Zemes garozu jeb litosfēru. Liepiņš 1, 3.
Mārtiņš: Nekas, Inesīt, nav stabilāks par māmuļu Zemi, kaut arī tā peld kosmosā un griežas. Gulbis 5, 219.
// Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta. Pasaule.
Frančesko: Ja kāds jelkad zemes virsū bijis pilnīgi un bez atlikuma laimīgs, tad tas esmu es! A. Eglītis 1, 281.
Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks .. Veidenbaums 2, 67.
2. vsk. Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
Zemes ceļš – ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
Viņš gāja ātri un smagi, atstādams zemē dziļas pēdas. K. Skalbe 1, 110.
.. mēs ceļam no zemes ārā celmu pēc celma. Birznieks-Upītis 5, 38.
// Šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums.
Zemes krāsas – eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
Pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) – saka par neveselīgi bālu cilvēku.
Melns kā zeme (arī darva, krauklis, nakts, ogle, piķis) – ļoti melns.
.. pie vecas kartupeļu bedres pagrāba tīru, graudainu smilti, iebēra maisiņā, ko pakāra sev ap kaklu zem drēbēm. Dzimtenes zeme, ko svešumā aiznesīs, kad nekad vairs nevarēs staigāt pa mierīgajiem saulgožu laukiem. Veselis 1, 327.
Leo Svempa agrīnie darbi bija gleznoti ar zemes krāsām pasmagā un tumšā kolorītā, tie izcēlās ar ekspresīvo gleznojumu.. Tēlotāja Māksla 58, 26.
Pēdējos vārdus tēvocis izkliedza, durvis jau atrāvis, tad atkal tās ar visu spēku aizcirta, Strautmanis atrāvās atpakaļ kā pēc sitiena sejā un kļuva pelēks kā zeme. Dripe 2, 64.
// Augsne.
Viegla zeme (arī augsne) – irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
Smaga zeme (arī augsne) – blīva, mālaina zeme, arī augsne.
Trekna zeme (arī augsne) – trūdvielām bagāta zeme, arī augsne.
Pelēkā zeme (arī augsne) – zeme, arī augsne, ar nelielu trūdvielu daudzumu.
Smilts (arī smilšu) zeme (arī augsne) – smilšaina zeme, arī augsne.
Zemes (arī augsnes) kluči – lieli, sakaltuši augsnes gabali.
„Treknā zemē puķes tikai salapo – nezied.” Dziļums 1, 155.
Annele piespiež vaigu pie zemes. Tā ir valga kā no saldām asarām. Tā smaržo kā medus. Mīļā, mīļā zeme! Brigadere 2, 53.
Koki Viņķu kalnā ieaug stiprām saknēm smagajā zemē, pat vētras tos neizgāž. Tēlotāja Māksla 58, 9.
// dsk. Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
Zemēm aplipušas rokas. Uzbērt dobei zemes.
Vīri vakaros nāk mājās no lauka smiltainām kājām: purina no pastalām ārā zemes .. Birznieks-Upītis 5, 35.
// ģen.; zemes, adj. nozīmē Tāds, kas dzīvo, uzturas augsnē, gruntī (par dzīvniekiem).
Zemes bite – kamene.
Zemes vēzis – zemesvēzis, racējcircenis.
Bet te jau bija tikai slieka. Maza, miermīlīga, aprobežota slieka, .. tas taču bija tikai tāds zemes tārps .. Zigmonte 18, 149.
3. Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam.Lauksaimniecībā izmantojamā platība.
Zemes (arī agrārā) reforma – zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma.
Zemes cena – naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
Zemes vērtēšana – metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu.
Zemes derīgums – zemes nogabala īpašību atbilstība lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām.
Zemes grāmata – zemesgrāmata.
Zemes banka – kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
.. Amoliņam pieder vislielākās mājas visā pagastā, īsta pusmuiža ar 200 hektāriem zemes .. Lācis 15, 230.
Viņš pa strēmelei vien bija pārdevis no sava lielā zemes īpašuma, un uz šīm strēmelēm savus namus cēla jaunāki īpašnieki. Zigmonte 18, 46.
.. zemes dienesti jau sāk īpašumu reģistrāciju zemes grāmatās. Diena 93, 66, 12.
4. parasti vsk. Sauszeme.
Zemes šaurums – šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
Zemes mēle – šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
Daļa ķirzaku dzīvo uz zemes, dažas nevar iztikt bez ūdens .. Kļava 3, 17.
.. nevar nokuģot [pa Baltijas jūru] ne pāris dienu, pamalē neieraugot zemes strēli. Karogs 82, 10, 86.
Parādījās pazīstamais, kārkliem apaugušais zemes rags, ar kuru sākās līcis, un kreisajā pusē iznira arī Tomariņi. Ezera 7, 220.
5. vsk. Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
Krist pie zemes – strauji gulties zemē.
(No)krist gar zemi – (no)gāzties (parasti par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(No)likties (arī laisties) gar zemi – strauji (no)gulties, arī (no)krist zemē.
Pasist gar zemi – ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
.. milzis paķēra akmeni no zemes un saspieda viņu plakanu. K. Skalbe 1, 109.
Ja meža putni daudz pa zemi staigā, – drīz būs īsta ziema. Lauku Avīze 90, 49, 13.
.. koferis tik smags, ka velc kaut vai pa zemi. Svīre 3, 224.
Mājas tuvumā viņam kāja aizmetās aiz maza akmens, un viņš nokrita gar zemi. Blaumanis II, 322.
Mikiņš piesprādzēja slidu pie kreisās kājas zābaka, .. atspērās ar labo un .. nolikās gar zemi .. Vanags 9, 37.
// savienojumā „uz zemi”; apst. nozīmē Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
Krist uz zemi.
Koki visi balti, zari pieķērušies pilni sniega un noliekušies uz zemi. Birznieks-Upītis 6, 115.
Liene nosarka, nodūra acis ātri uz zemi un iznesa dzeramo trauku atkal laukā. Blaumanis 6, 77.
6. Valsts, pavalsts. Teritorija, novads, apgabals.
Tēvu zeme – tēvzeme.
Dzimtā zeme – dzimtene.
Siltās (arī dienvidu) zemes – siltā klimata zemes.
Lai kādi laiki vēlāk nāca pār Latviju, neviens neizdzēsīs lepnos, brīvos gadus, kad latvieši bija paši kungi savā zemē. A. Eglītis 2, 7.
Cik gan sveša man bija šī zeme ar tās ļaudīm. Man nebija daļas ne viņu priekos, ne bēdās. Pieci seši trimdas gadi? Par maz, lai kļūtu par vienu no viņiem. Janovskis 1, 125.
Bija tāda grāmata .. Par Āfriku, par Ameriku, Austrāliju un citām zemēm tālu pasaulē. Šo grāmatu es šad tad paņēmu līdzi uz ganiem. J. Kalniņš 10, 368.
„Kas mirst par tēvu zemi, svēti mirst. Tā man teica vectēvs, karā vadīdams.” Grīns 1, 373.
„Dzērve ir gāju putns, kas ziemu pavada siltajās zemēs, kur nekad nav sniega ..” Birznieks-Upītis 2, 30.
// pārn. Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
Mana dzimtā puse ir Mazsalaca. Tā tuva arī tagad kā jebkuram viņa jaunības zeme .. Avotiņa, Peters 1, 63.
7. ģen.: zemes, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā debesīm, viņpasaulei.
Lai zvaigznes debesīs staigā, Tu esi zemes dēls. K. Skalbe 2, 164.
8. tikai dsk.; parasti savienojumā „uz zemēm”; novec. Lauki.
.. vectēvs aizbrauca atpakaļ uz zemēm pie otra dēla un vairs neatgriezās uz pilsētu. Birznieks-Upītis IV, 150.
Zemes darbs parasti dsk. – būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā; augsnes apstrādāšana, kopšana.
Simtiem strādnieku .. ar saviem pajūgiem strādāja abos upes krastos pie uzbēruma veidošanas un citiem zemes darbiem. Dorbe 4, 42.
.. šoreiz arklu vilka kunga bērā ķēve, kas zemes darbus neprata tik labi kā mazais, pieticīgais Jucis. Mauliņš 2; 65.
Zemes tauki – zemestauki.
Zemes tiesa vēst. – privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
Zemes māte trūkās dziļā miegā, Dīvains sapnis bij tai parādījies .. Rainis 1b, 409.
Zemes māt, mosties un projām triec Raganu viesulī melnā! Zemei no jauna sazaļot liec Nākamā arāja delnā! Pelēcis 1, 20.
Zeme nes – lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
.. vēl tagad zeme var būt lepna, ka nes tādus vīrus. Lāms I, 14.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
