Tradicionālā transkripcija

[zeķ:es]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[zecːĕs]

[z] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[ķ] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

zeķ- – sakne, vārda celms

-es – galotne

zeķ+biks-es

īs+zeķ-es

pēd+zeķ-es

pus+zeķ-es

tīkl-iņ+zeķ-es

zeķ+tur+is

zeķes – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Aukstā laikā zeķes silda kājas.

2) izteicēja daļa – Tās ir bērnu zeķes.

3) galvenais loceklis – Tēva zeķes.

4) papildinātājs – Uzvelc vilnas zeķes!

5) vietas apstāklis – Zeķēs ieadīti raibi raksti.

6) apzīmētājs – Zeķes purngalā bija caurums.

zeķu lāpāmā adata, zeķes papēdis, zeķes purngals, zeķes stulms

futbolistu zeķes, kaprona zeķes, kokvilnas zeķes, slēpošanas zeķes, vilnas zeķes

baltas zeķes, brūnas zeķes, cauras zeķes, dzeltenas zeķes, garās zeķes, īsās zeķes, jaunas zeķes, krāsainas zeķes, melnas zeķes, pelēkas zeķes, pusgarās zeķes, siltas zeķes, vecas zeķes, vienkāršas zeķes

adīt zeķes, adītas zeķes, ārdīt zeķi, lāpīt zeķes, novalkāt zeķes, novalkātas zeķes, novilkt zeķes, salāpītas zeķes, saplēst zeķes, saplēstas zeķes, uzaut zeķi, uzvilkt zeķi, valkāt zeķes

zeķe, dsk. ģen. zeķu, s.

Apavos valkājams apģērba gabals (kājām). 

Īsās, pusgarās, garās zeķes. Vilnas, kaprona, kokvilnas zeķes. Zeķu lāpāmais diegs. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1192]

zeķes, -u, vsk. zeķe, -es, s.

Apģērba gabals, kas sedz kājas.

Golfa zeķes – pusgaras (vīriešu vai sieviešu) zeķes līdz ceļiem.

.. viņam [zēnam] bija kājā [kājās] skaistas kurpes, garas, melnas zeķes, zilas biksītes .. Jaunsudrabiņš 3, 289.

// pārn. Vieta, priekšmets u. tml., kur krāj naudu mājas apstākļos, nelaižot to apgrozībā.

Jūs te braucāt, skatījāties – mājas bēdīgas, nolaistas. Tikai tāpēc, ka krāj naudu zeķē. Ziedonis 6, 75.  
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

zeķe – zeče

zeķe – dùms kâ zeķe niev. ‘padumjš, muļķīgs, neattapīgs’: [puisis] dùms jòu biŠ k^oâ zeķe; k^oâ Màžài kúrpes uz pìeci pàri zeķu.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 279]

Pilns (retāk pilnā) kā zeķe (arī mārks, lūks, mākonis) sar. – ļoti apreibis, piedzēries.  
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Glabāt naudu zeķē  – krāt, neizdot naudu.

Diega zeķe sar. – tāds, kam nav spēka, vārgulis.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 810, 1386]

Tekstilrūpniecībā – zeķes, apaļadītas zeķes, getras (futbolistu zeķes), zeķes apmalošana, zeķes purngals, zeķes stulms.

zeķe, aizguvums; no bv. söcke < vlv. socke ‘īsa zeķe’ (v. Socke), kas no lat. soccus ‘zema kurpe, kurā var šļūkt’. Vārds ir aizg. no kādas Tuvo Austrumu valodas. Latviešu valodā aizg. minēts 17. gs. vārdnīcās, G. Mancelim divās nozīmēs – ‘īsa zeķe’ un ‘zeķe’ (v. Socke, Strumpf, Manc I 170 un 178), bet J. Langijs šķir zeķes ‘Strümpfe’ un kapzeķes ‘Socken’ (Lj 247). G. F. Stenderam attiecīgi zeķe un kabzeķes ‘īsas zeķes’ (St I 258).  
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 552]

angļu – stockings

baltkrievu – панчохі

franču – bas

grieķu – κάλτσες

igauņu – sukad

ivritā – סטאַקינגז

krievu – чулки

latīņu – impilia

lietuviešu – kojinės

poļu – pończochy; skarpetki

somu – sukat

ukraiņu – панчохи

vācu – die Strümpfe

zviedru – strumpor

Pilns kā zeķe. 

No rīta pieceļoties, zeķe jāvelk papriekšu kreisā kājā, tad nesāpot zobi.

Zeķes papriekšu jāvelk kreisā kājā un tad labā, jo tad nesāp galva.

Jāauj zeķei kreisā puse, tad ļaunais nestājas klāt.

Ja zeķi apvelk uz kreiso pusi, tad būs laimīga diena.

Ziemā zeķēm kreisās puses vajaga uz virsu aut, jo tad kājas nesalst.

Kad meitai zeķes griežas, tad paliek veca meita.

Vienai kājai jāvalkā zeķe ačgārni, tad vīrs būs bagāts.

Kad, adot zeķes, nokrīt kamols, tad ātri tev būs kāzas.

Ja abas zeķes noadās ļoti vienādas – precinieki gatavojas atbraukt.

Kam caura zeķe, tam maz naudas.

Zeķu vajag lāpīt jaunā mēnesī, tad neplīst.

Ja zeķi lāpa uz kājas, tad iet slikti.

Zeķi lāpot, nedrīkst dzijai mest mezglu, tad neiet labi.

Ja sit otram ar zeķi pa galvu, tad tas būs muļķis.

Izmazgātas zeķes nevajaga žāvēt ārā saulē, jo tad viņas būs aukstas, nesildīs kājas.

Lai zeķes daudz neplīstu, tad bērnam pirmo reizi jāuzvelk apvalkātas zeķes.

Kad zeķe nošļūk, tad aprunā.

Ja sapnī redz vecas zeķes, tad dzirdēs valodas; ja redz garas zeķes, tad būs garas valodas.

Ja sapņos kāds dāvina raibas sieviešu zeķes, tad rados kāds mirs.

Kam acis visapkārt? – Zeķe. 

Kas pa dienu vazājas,

Tas pa nakti karājas. – Zeķe. 

Papriekš mani lopiņš nēsā,

Un pēc cilvēks nes. – Zeķe. 

Cūka rokas istabas galā (v. augšā). – Zeķi lāpa.

Lyni vuškā. – Zeķe zābakā.

Auns vērsī. – Zeķe zābakā. 

Aita (v. auns) vērša vēderā. – Zeķe zābakā. 

Auns teļa (v. vilka) vēderā. – Zeķe zābakā.

Auns vērša vēderā tā kā zeķe zābakā. – Zeķe zābakā. 

Noplēš liepiņ’, atrod liniņ’;

Noplēš liniņ’, atrod bērniņ’. – Vīze, zeķe (auts), kāja. 

Es nevienu baltu zeķu
Bez ziepēm nemazgāju,
Man bij tāds vīra tēvs,
Baltu zeķu valkātājs. [LD 25364-0]

Aizupiešu meitiņām
Diegu zeķes kājiņā,
Diegu zeķes kājiņā,
Skangaliņi pūriņā. [LD 20550-0]

Citas meitas man vaicāja,
Kam es adu raibas zeķes.
Vilkam adu raibas zeķes,
Vilkam zeķes noplīsušas,
Vilkam zeķes noplīsušas,
Ciemu starpas lampājot. [LD 7319-0]

Līziņai māsiņai
Nātna zeķes kājiņā;
Vilnas zeķes atdevuse
Kādai kāršu licējai. [LD 20536-1]

Adu cimdus, adu zeķes,
Neb es adu brālītim:
Brālītim cimdi, zeķes
Tautu meitas pūriņā. [LD 7218-0]

Dodat meitas, cimdus, zeķes
Tam budēļu vecajam;
Kad nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna. [LD 33442-0]

Ziema nāce raudādama,
Cimdu, zeķu gribēdama;
Nāc, vasara, smaidīdama,
Zaļu sagšu uzseguse. [LD 2876-0]

Vairāk būtu, vairāk būtu,
Kaut dzīvojsi māmuliņa,
Vairāk būtu cimdu, zeķu,
Vairāk baltu vilnainīšu. [LD 4952-1]

Kaķīts vilnu plucināja,
Cimdu, zeķu gribēdams.
Plucin’, kaķi, neplucin’,
Tev cimdiņu neadīs. [LD 2255-1]

Īsas zeķes vien adīju,
Raunenieša gaidīdama;
Velns uzgrūda Tirzmalieti,
Garu zeķu valkātāju. [LD 7274-1]

Miedziņš nāca, gulēt gribu,
Nelaiž mani māmulīte;
Sak’ māmiņa nelaizdama:
Tev, meitiņa, daudz vajaga,
Vajag cimdu, vajag zeķu,
Vajag baltu villainīšu. [LD 6773-1]

Vidzemes novada tautastērpu zeķes adīja baltas vai krāsainiem rakstiem un/vai strīpām. Kā sievietes, tā arī vīrieši garās zeķes apsēja zem ceļa ar krāsainām prievītēm. Sievietes valkāja arī caurumotā rakstā adītas baltas linu vai kokvilnas diegu zeķes. 
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

●

Dienvidlatgales tautastērpa zeķes adītas no baltas vilnas ar krāsainu ieadītu augurakstu. Vasarā parasti nēsātas kokvilnas zeķes gludā vai mežģīņadījumā.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]

●

Kurzemes zeķes izceļas gan ar īpaši spilgtām krāsām, gan ar krāšņām rakstu kombinācijām. Alsungas zeķes ir viens no retajiem paraugiem, kam ornaments klāj visu zeķes kātu, kā arī pēdas daļu. Sievietes valkāja īsās zeķes – līdz puslielam. Vīrieši pie īsajām biksēm vilka garas zeķes – līdz celim.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]

***

Atrastu galu šim kamolam,

Varētu no jauna tīt.

Vajadzētu vienu labu un rupju

Kamzoli noadīt.

Vajadzētu sākt no gala.

No visas tiesas.

Atradīšu galu kamolam,

Noadīšu zeķes biezas. [..]

Vienas labas zeķes.

Dūraiņu pāri vienu.

Gribētos rītos un vakaros

Tikko slauktu siltu, baltu pienu.

Vēl jau labi cilvēki esot –

Kaut kur pie Madonas, kaut kur pie Priekules.

Tikai jātiek laukā no tā strupceļa,

Kurā esmu iekūlies. [Ziedonis 1983 : 130–131]

Kas jutīs, pratīs, izvedīs

Kas jutīs, pratīs, izvedīs

Nav laika asarās vairs mirkt,

jo man ir jāiet zeķes pirkt.

Es bikli pārdevējai – ei,

vai nav te zeķes dzejniecei?

Teic pārdevēja – zeķu nav.

Vai sen jau, prasu. Jā, sen jau.

Bet, piedodiet, kad zeķes būs?

Kad atvedīs, tad zeķes būs.

Kas jutīs, pratīs, izvedīs

no noliktavas zeķes drīz? [Zālīte 2003 : 352]

Nebija šaubu par viņas vecāku turību. Meitenei kājās bija kokvilnas zeķes. Ojārs jau nu zināja gan, ko tādas zeķes nozīmēja. Viņam pašam zeķes bija vilnas. Rītos ģērbjoties tās nejauki koda kājās. Viņš reizēm pat raudāja, un māte viņu mierināja, ka zeķēm vispirms „ir jāpaēd”. Un tikai pamazām kājas aprada ar kodīgo vilnu. Ojāra zeķes bija adījusi viņa vecāmāte. Viņa gan bija akla, bet tomēr prata veikli adīt. Meitenei zeķes noteikti bija pirktas veikalā. Diez, ko tādas gan varēja maksāt! [Janovskis 1982 : 9]

ZĪRA. Pat zeķu jums nav! Ziemas laikā basām kājām!

KĀDS. Kājas nav basas. Tās notītas ar avīzēm. Labākais papīrs, kāds Beļģijā dabūjams. Saucas L’Humanité, tas nozīmē cilvēcību. Vai nav zīmīgi, ka šis cēlais vārds bija pirmais, ko savā jaunajā dzīvē iemācījos? Senos laikos tas esot turējies kaut kur ap sirds vietu, tagad gan noslīdējis zemāk, bet kājas tomēr silda.

ZĪRA.Te ir zeķes. Ņemiet!

KĀDS. Kā tad tā?

IRAIDS. Ņemiet droši: tās ir manas zeķes, ko viņa jums dāvina.

KĀDS. Bet jums pašam –

IRAIDS. Otras man kājā, redziet... ak tā, jums ar tām acīm pagrūti. Vārdu sakot, man vēl zeķu paliek divi duči.

KĀDS. Tikai tās aizmirsās mājās?

IRAIDS. Visu garderobi es nevaru līdz vadāt. Ņemiet, ko dod! Kārtīga zeķe tomēr vērtīgāka par cilvēcību.

KĀDS. Jā, zinu. Un tāpēc – paldies. Tik vienkārši gan nevar atlīdzināt zeķu pāri... bet es domāju to otru.

ZĪRA. Nekas nav jāatlīdzina. Tā. Šī lieta nokārtota. [Zīverts 2002: 146–147]

Ģederts Eliass Sieviete rozā zeķēs.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

Tautas daiļamata meistares Ilzes Kopmanes adītās zeķes.

Dziesma Māte ada diegu zeķes. Latviešu tautasdziesma.

Dziesma Nu sala, nu sala, nu sīvi sala. Latviešu tautasdziesma, izpilda Ance Krauze.

Dziesma Varenā tumsa. Imāra Ziedoņa vārdi, Raimonda Gusareva mūzika, izpilda Elmārs Orols un Māra Upmane-Holšteina.

2008. gadā izdevniecības „Zinātne” izdotajā etnogrāfes Aijas Jansones grāmatā „Dzīvā cimdu un zeķu adīšanas tradīcija Vārkavā” sniegti krāšņi cimdu un zeķu adīšanas paraugi, raksturotas cimdu un zeķu adīšanas tradīcijas.

●

Kā noadīt pirmo zeķu pāri? Īso zeķu adīšanas pamācība ar attēliem. [http://www.musturs.lv/]

●

Mežģīņzeķu adīšanas apraksti pieredzējušām rokdarbniecēm. [http://www.musturs.lv/]