zāles, -ļu, vsk. zāle, -es, s.
Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
Iekšķīgi lietojamas zāles. Zāles ārīgai lietošanai. Pirkt zāles aptiekā.
Māsa jau apgūlusies savā gultā, brālis pilināja viņai zāles acīs, kas skolā iekaisušas. Māsa sūkstījās, ka sāpot .. Austriņš 1, 229.
.. viņa to [istabu] turēja aukstu tālab, ka zāles vēsumā labāk glabājās, nezaudēdamas derīgo stiprumu. Mauliņš 2, 35.
Ar kādām zālēm Vīga lopiņu izārstējis, nav zināms, bet jau pēc nedēļas zirgs kāri barojies Vīgas ganībās, atkopdamies acīmredzot. Bels 7, 81.
Lai zāles izraisītu vajadzīgo profilakses vai ārstniecības efektu, tām organismā jābūt pietiekamā koncentrācijā. Tāpēc arī ārsts nosaka zāļu lietošanu noteiktās devās. Veselība 80, 1, 30.
Viņa paņēma sirds zāles, trīsošām rokām skaitīja korvalola pilienus .. Dinere 10, 96.
// Ārstniecības augi, arī drogas.
Lidijai ir draugi dārznieki, gudras zāļu sievas, kuras prot savākt ārstniecības augus. Dzene 2, 81.
Zāļu uzlējumus, kuru sastāvā ir puplakša lapas, plaši izmanto mūsdienu medicīnā. Rīgas Balss 84, 108, 5.
Eduards mātei neatsaka, klusībā viņš pat vairāk paļaujas uz mātes vārītajām zāļu tējām. J. Kalniņš 8, 84.
Pēc zāļu tējām sniedzamies, kad mums nepieciešams uzmundrinājums vai arī mierinājums, kad mūs moka klepus, bezmiegs, sāpes pakrūtē. Rīgas Balss 85, 25, 4.
Visām zāļu tējām vajag lēni žāvēties. Tās necieš saules tveici un steigu. Zigmonte 13, 104.
Tagad Straumēnu saimnieks taisīja vaļā savas zāļu šņabja pudeles, un katram, kas šādas glāzes tukšoja, likās, ka viņš norij uz dibenu smaržīgu uguni. Virza 1, 95.
Džemma neiedrošinājās atzīties, ka degvīns viņai negaršo un šis Melānijas zāļu šņabis liekas gatavā inde un nāve. Ezera 13, 187.
// Līdzekļi (kā) uzlabošanai, arī veicināšanai.
Puisis pats jutās ļoti apkaunots un slepus taujāja vienam otram, vai nezina zāles ūsu audzināšanai [audzēšanai]. Sakse 2, 141.
// Līdzekļi (kā) iznīdēšanai.
Kaja: Viņš mani pirka, ne precēja! Cik labprāt es viņam būtu iedevusi žurku zāles, .. ja vien nebaidītos par to nonākt cietumā! Zīverts 2, 277.
Vecā kalpone Adele .. vienudien šūpoja galvu. „Ainiņ, nevajadzēja tev viņam katru dienu tās nāves zāles [degvīnu] dot!” Zigmonte 10, 153.
// pārn. Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
Kā visi Vējagali, pret jebkuru miesas un gara vainu viņš patiesībā zināja vienas zāles – kārtīgu izpēršanos uz lāvas ar bērza pirtsslotu. Skujiņš 14, 70.
Aktrise zina zāles, kuras šaubu brīžos palīdz. Viņai ir vareni attīstīta humora izjūta. Dzene 2, 76.
Koki ir labākās zāles pret dvēseles sāpēm. Ozoli un priedes ārstē nevarību. Egles aizdzen dusmas. Bērzs palīdz pret drūmu sirdi. Viese 4, 15.
// novec. Parfimērijas izstrādājumi. Smaržas.
Zīda drēbes čaukstēja, dārgu zāļu smarža viļņoja pa gaisu .. Zeiboltu Jēkabs 1, 279.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Vārda zāles pamatā ir lietvārds zāle.
zāle [zâle]; lš. žol ‘t. p.’, pr. sālin [zālin] (ak.) ‘lakstus, zāli’, nerv. zil. ‘zāle’ (*zēl-e), kr. apv. зéлье ‘zāle; nāves zāles’, bkr. зéлле, ukr. зiлля ‘zāle’, bulg. зéле, č. zelí ‘kāposti’, p. ziele ‘zāle, ārstnieciskās zāles’, daku -zila ‘zāle’, frīģiešu zelkia ‘dārzeņi’.
Pārn. ‘augs’ → ‘ārstniecības līdzeklis’ jau senatnē. Vārds (dsk.) 17. gs. šajā nozīmē plaši minēts avotos, piem.: „zāles iejemt, zāles iedzert, rūgtas zāles, dārgas zāles, dzenamas zāles” (Manc II 400).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 547]