Tradicionālā transkripcija

[zâle]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[zɑːˀlĕ]

[z] – balsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[l] – skanenis

[e] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ā.

zāl- – sakne, vārda celms

-e – galotne

zāl-es+pļāv-ēj-s

zāl+ēd-āj-i

asin-s+zāl-e

diev-a+zāl-e

dzelz-s+zāl-e

jāņ-u+zāl-e

jūr-as+zāl-es

med-us+zāl-e

sāl-s+zāl-e

ūden-s+zāl-e

zāle – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

N. Jānis Zāle – D. Jānim Zālem

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Zāle izaugusi ļoti gara.

2) izteicēja daļa – Raudene ir tā pati desu zāle.

3) galvenais loceklis – Zāle pļavā.

4) papildinātājs – Tētis pļāva pāraugušo zāli.

5) vietas apstāklis – Zālē mirdzēja rasas pilieni.

6) apzīmētājs – Zāles pļaujmašīna atradās pie mājas.

Zāļu diena, zāles griezumi, zāļu maisījums, zāles milti, zāles pļaujmašīna, zāļu purvs, zāļu sega, zāles stiebri, Zāļu vakars, zāles velēna

zāle dīgst, zāle vīst

asins zāle, ciņu zāle, maura zāle, pļavu zāle, purva zāle, sāls zāle, ūdens zāle, vārpu zāle, zīda zāle

blīvceru zāles, Jāņu zāles, jūras zāles, lopbarības zāle, smaržu zāles

daudzgadīga zāle, īsa zāle, lekna zāle, liela zāle, sausa zāle, smaržīga zāle, svaiga zāle, zaļa zāle

iesēta zāle, iet pa zāli, nopļauta zāle, pāraugusi zāle, rasota zāle, sakaltusi zāle, sasēsties zālē, staigāt pa zāli

zāle, dsk. ģen. zāļu, s.

1. Zālaugu kopums, šāda kopuma izveidota zemsedze, zālājs, maurs. 

Zaļa, sulīga zāle. Pļaut zāli. Skraidīt pa zāli. Atgulties zālē.

2. Zālaugi. 

Pļavas, purva, maura zāle. Sēt zāli. 

Zāļu tēja – izžāvēti ārstniecības augi tējai.

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1190]

zāle, -es, dsk. ģen. -ļu, s.

1. parasti vsk. Zālaugu kopums.

Par zāli pļavā īstenībā var spriest tikai tad, kad sāk pļaut. Dažreiz smilga un lapainie kāti ir izstiepušies gari, šķiet, šogad būs siena bagātība. Bet zemāk izrādās tukšs .. Upīts 4, 201.

.. bariņš netīru aitu plūc zāli ar lielu cītību. Gans basām, saulē iedegušām kājām. Kurcijs 4, 285.

.. es biju atgriezies pie sava ganāmpulka, pie mūsu mūžīgi izsalkušajām govīm, kam ganībās nebija zāles un kas tāpēc bija ātras, saniknotas un zaglīgas. J. Kalniņš 10, 367.

Aizverot acis un izrunājot vārdu „Latvija”, es tūdaļ jūtu zaļu zāli pavasarī dīgstam, to pašu zaļo zāli, pēc kuras es vienādi esmu ilgojusies kā Itālijā, tā arī Somijā. Mauriņa 1, 52.

Pār zemi spēji dvesma iet, Zem dvesmas puķes un zāle zied .. Rainis I b, 136.

sal. Viņa piegāja pie avota, kura ūdens atkal bij maigs un zaļš kā zāle .. K. Skalbe 1, 71.

pārn. Agrās zāles pirmais zaļums Runā klusus, klusus vārdus, Klusi apklāj miklo zemi. Lazda 1, 45.

pārn. „Man .. šķiet, ka patecējis jau diezgan ilgs laiks, kas visam liek apaugt ar zāli ..” A. Deglavs 1, 885.

// Šādu augu kopuma izveidota zemsedze, arī zālājs, maurs.

Kājas šļūca pa zāli .. Upīts 4, 210.

Pēc brītiņa zālē nočabēja Vijas soļi... Dripe 2, 108.

Zāle no rasas bija gluži palsa, un soļu sliede tajā šķita tumši lakota. Ezera 17, 138.

2. arī dsk. Zālaugi.

Nest zāļu nastas. Zāļu kūdra. Zāļu sēklas. Zāļu maisījums. Kapāt cūkām zāles.

Desu zāle sar. – raudene, dārza majorāns.

Krusttēvs parādīja man vecāsmātes kapu, apaugušu zālēm un smilgām. Austriņš 1, 91.

Skolotājs Baltiņš nopurina ar siena zālēm aplipušo mēteli .. Indrāne 2, 51.

.. brūnās, zaļās un baltās sūnas un visas mežu zāles klausījās pavasara skaņās, un viņās lodājošie kukaiņi kļuva mundrāki .. Niedra 3, 3.

.. viņa skatījās projām, pļavā, kur krāšņā juceklī ziedēja sārtie puplakši, dzeltenīgi baltās vīgriezes, āboliņš un vēl simtiem citu, viņai nezināmu ziediņu un zāļu. Meldere 1, 103.

Nekad nedrīkst piemirst, ka lopbarības zāļu uzdevums laukā ir ne vien dot lopbarību, bet arī .. celt augsnes auglību. Apsīts 1, 298.

Uz cinīm [ciņiem] auga brūkleņu .. mētras un sūna, purviņos dzelzs zāle .. Blaumanis III a, 79.

Cilvēku, kurš nolaidies jūrā, pārsteidz neparastās zemūdens ainavas. Visapkārt viņam ir aļģu un jūras zāļu mežs .. Zinātne un Tehnika 63, 5, 37.

Lūk, majorāns. Viena tā forma Latvijā sastopama savvaļā... To sauc arī par raudeni jeb

desu zāli, tādēļ, ka tā jau izsenis lietota kā garšviela desām un gaļas ēdieniem. Lauku

Dzīve 75, 9, 17.

Lielā pļavā dzīvoja sienāzis. Tajā pļavā auga samtenes, kumelītes, .. Jāņu zāles un smilgas. Birznieks-Upītis IV, 9.

Naktī mazliet rasināja, un šķita, no rīta mākoņi paplēnēs un pārstās bojāt vasaras saulgriežus – Zāļu dienu. Purs 8, 116.

Pēc dažām dienām Zāļu vakars. Līgo. Un daudzi šai naktī papardes ziedu meklēs .. Salnāja 3, 141.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

zāle – zuole; īsa zāle – eisa zuole; sēta zāle – pasāta zuole; nopļaut zāli – nūpļaut zuoli; zāle dīgst – zuole deigst; sasēsties zālē – sasēst iz zuolis; gulēt zālē – gulēt iz zuolis; zāles pļāvējs (pļaujmašīna) tehn. – zuolis pļautivs; zāļu tēja – zuoleišu čajs 
[Sagatavots pēc: http://www.vuordineica.lv/]

Apaugt (pāraugt, aizaugt) ar zāli – tikt aizmirstam.

Tur zāle neaug – saka, ja tiek nodarīts liels posts.

Zemāks par zāli – ļoti padevīgs, pazemīgs.

[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 1381–1382]

Uzvārdi – Zāle; Zālītis, Zālīte.

Vietvārdi – Zālīte, vidējciems Iecavas pagastā.

zāle; lš. žol ‘t. p.’, pr. sālin [zālin] (ak.) ‘lakstus, zāli’, narev. zil. ‘zāle’ (*zēl-e), kr. apv. зéлье ‘zāle; nāves zāles’, bkr. зéлле, ukr. зiлля ‘zāle’, bulg. зéле, č. zelí ‘kāposti’, p. ziele ‘zāle, ārstnieciskās zāles’, daku -zila ‘zāle’, frīģiešu zelkia ‘dārzeņi’. Ar saknes patskaņa miju atv. no verba zelt.

Pārn. ‘augs’ → ‘ārstniecības līdzeklis’ jau senatnē. Vārds (dsk.) 17. gs. šajā nozīmē plaši minēts avotos.

Vārds zāle līdz 19. gs. vidum lietots arī nozīmē ‘augs’ (šajā nozīmē paralēli vārdam stāds).

Pēc cita uzskata (Endzelīns) vārds zāle atvasināts no adj. zaļš.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 547]

angļu – grass

baltkrievu – трава

franču – herbe

grieķu – γρασίδι

igauņu – muru

ivritā – ירוק

krievu – трава

latīņu – grāmen

lietuviešu – žolė

poļu – trawa

somu – ruoh

ukraiņu – трава

vācu – das Gras

zviedru – gräs