vīrietis, -ša, v.
1. Cilvēks, kas pēc dzimuma ir pretējs sievietei.
Jauns, padzīvojis vīrietis. Vīriešu apģērbi, apavi. Vīriešu salons (frizētavā). Vīriešu sabiedrība. Vīriešu dzimte (gramatikā).
sar. Vīrieša cilvēks.
2. Pieaudzis šā dzimuma cilvēks (atšķirībā no zēna).
Esi taču vīrietis! Kļūt par īstu vīrieti.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1181]
vīrietis, -ša, v.
Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
Jauns vīrietis. Vecs vīrietis. Precējies vīrietis. Glīts vīrietis. Pieklājīgs vīrietis. Svešs vīrietis. Vīriešu modes. Vīriešu frizētava. Vīriešu kurpes.
Vīriešu dzimte val. – dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
Vīrieša (arī vīra) galva – vīrietis, kas vada, rīko.
Vīrieša roka – vīrietis, kas vada, rīko, arī praktiski darbojas.
Vīrieša (arī vīra) cilvēks sar. – vīrietis.
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) sar. – censties apprecēties (par sievieti). Censties apprecināt (kādu).
Viens no vissvarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju sastāvu, ir skaitliskais samērs starp abiem dzimumiem – vīriešiem un sievietēm. Mežgailis, Zvidriņš 1, 110.
Ruta: Tu zini, ka man pasaulē ir tikai viens vīrietis un tas ir mans vīrs. Zīverts 2, 116.
„Muļķīgi – zēns,” Ģirts domāja. Kas gan viņš par zēnu? Protams, vīrietis vēl nebija, bet zēns jau nu arī vairs ne. Dripe 2, 23.
Vecais visus vīrieša kārtas cilvēkus dēvēja par kungiem .. Bels 1, 71.
.. pamanīju no Lejkalnes puses kādu nākam. Tāds kā vīrietis, tāda kā sieviete .. Nē, tomēr vīrietis, garš, ar vieglu soli. J. Kalniņš 10, 244.
Līze pārdomāja. Vīrieša galva mājā derēja, tāpat puikām varētu ierādīt vienu otru darbu. Sakse 2, 129.
„Nu tad labi,” sieva saka. „Nu man jāķeras pie darba. Tu jau, vīrieša cilvēks, nezini, cik grūti tādu mielastu sarīkot...” Zigmonte 2, 62.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]