Tradicionālā transkripcija
[vìeta]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[vietɑ̆]
[v] – balsīgais troksnenis
[ie] – divskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
Divzilbju vārds.
viet- – sakne, vārda celms
-a – galotne
viet+raug-s
viet+vārd-s
viet+viet-ām
guļ+viet-a
māj+viet-a
peld+viet-a
sēd+viet-a
viet+raudz+is, viet+raudz+e
viet+vald+is
vieta – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
vsk. |
dsk. |
N. |
viet-a |
viet-as |
Ģ. |
viet-as |
viet-u |
D. |
viet-ai |
viet-ām |
A. |
viet-u |
viet-as |
I. |
ar viet-u |
ar viet-ām |
L. |
viet-ā |
viet-ās |
V. |
viet-a! |
viet-as! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Šeit ir brīva vieta.
2) apzīmētājs – Kājas lūzuma vietas izskats bija nepatīkams.
3) izteicēja daļa – Teātra direktora uztraukuma iemesls ir brīvās vietas zālē.
4) galvenais loceklis – Tūrisma vieta pie upes.
5) papildinātājs – Upes tūristi atrada ugunskura vietu.
6) vietas apstāklis – Norādītajā vietā neviena nebija.
darba vieta, dzimšanas vieta, dzīves vieta, kapa vieta, lūzuma vieta
brīva vieta, jauna vieta, laba vieta, skaista vieta
sāpoša vieta, sasistā vieta
vieta, s.
1. Ierobežota platība; teritorijas, apvidus daļa, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek u. tml.
Apdzīvota vieta. Nomaļa, attāla vieta. Apkārtnes skaistākās vietas. Pilsētas ievērojamās vietas. Dzimtā vieta. Dzīves, uzturēšanās, apmešanās vieta. Pulcēšanās vieta. Ražot, izgatavot ko uz vietas. Akmens nekust ne no vietas. Piedurkne dažās vietās ir caura. Šai vietā viņam sāp. Viņš bijis ievainots divās vietās.
2. Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta kādam noteiktam nolūkam; īpaši iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
Nogādāt, noglabāt ko drošā vietā. Te ir maz vietas. Brīva, tukša vieta autobusā. Dot vietu (sēdvietu) vecākiem pasažieriem. Rezervēt vietu lidmašīnā.
3. Apstākļi, vide, piem., darbā, sabiedrībā.
Te ir viņa īstā vieta. Avārijas, notikuma vieta. Pārsteigt kādu notikuma vietā.
4. Noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
Daudzas vietas romānā spēj lasītāju aizraut. Izlasīt kādu vietu vēlreiz. Šai vietā stāstītājs aprāvās.
5. Stāvoklis, kuru kāds ieņem (piem., sabiedrībā, kādā darbības jomā); stāvoklis, ko iegūst (piem., sacensībās sacenšoties).
Bērna vieta ģimenē. Atrast savu vietu dzīvē. Šim cilvēkam nav vietas mūsu kolektīvā. Izcīnīt, iegūt meistarsacīkstēs, konkursā pirmo vietu. Palikt vienā no pēdējām vietām.
6. Darbs; amats.
Vakanta, izdevīga vieta. Štata vieta. Skolotāja, inženiera vieta. Iekārtoties labā vietā.
7. lok. vietā Tā, ka aizstāj (ar ko citu); kā atlīdzība (pret ko).
Darīt vienu darbu cita darba vietā. Dabisko vielu vietā izmantot sintētiskās vielas. Dot ko vietā. Neko vietā neprasīt.
8. lok. Kāda cita stāvoklī, situācijā.
Ko tu būtu darījis manā vietā? Tavā vietā es tā nerīkotos.
9. lok. Tā, kā (attiecīgajā situācijā) iederas, ir vajadzīgs.
Vietā dots norādījums. Piezīme īsti vietā. Jautājums bija vietā. Garas runas te nav vietā. Vietā un nevietā atkārtot vienu un to pašu.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1175–1176]
vieta, -as, s.
1. Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
Kuģa atrašanās vieta. Kalnaina vieta. Skaista vieta. Visdziļākā vieta ezerā. Seismiski aktīva vieta. Arheoloģisko izrakumu vieta. Bijušo ūdensdzirnavu vieta. Pilskalna vieta. Trimdas vieta. Izraudzīties vietu jaunceltnei. Vienoties par tikšanās laiku un vietu.
Apdzīvota vieta – vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsēta).
Vietu vietām – vietvietām.
Dzīves vieta – dzīvesvieta.
Vietu vārdi – vietvārdi.
Mājas vieta novec. – mājvieta.
.. Grīntāls stāvēja un skatījās aizvien vēl uz to vietu, kur mākonītis bij nozudis. Blaumanis 6, 43.
Liljena bija slavena kā ogu un sēņu vietu zinātāja, viņa nekad negāja uz mežu tikai pastaigāties .. Zigmonte 13, 39.
„Nelāga vēji, nelāga straumes, nevarējām sameklēt zvejas vietas. Tikai pēdējā dienā laimējās, un tad ātri vien piegāzām kravas telpas.” Janovskis 1, 48.
Ir vietas, kurās Tīreļpurva bridēji stieg iekšā līdz padusēm. Grīns 1, 429.
.. vietu vietām pamirkšķināja kādas mājas apgaismotie logi, kādas pārmijas krāsaina signāluguns. Klīvers 4, 71.
Vietu vietām spuldzes un starmeši ielej melnumā zilganu vai dzeltenīgu gaismu. Karogs 91, 5/6, 31.
Dacīte paņēma Jānīti pie rokas, un visi devās baltā vasarnīcā .., kur vecmāmiņa un Dacīte dzīvoja .. Tā nu bija arī Jānīša dzīves vieta. Birznieks-Upītis 3, 7.
1920. gadā J. Endzelīns rakstīja: „Visi vietu vārdi ir ļoti vajadzīgi valodniekiem un vēsturniekiem zinātniskiem pētījumiem ..” Zinātne un Mēs 90, 10, 15.
Izrādās, barons, nebrīdinot rentniekus, mājas pārdevis, un abiem līdzšinējiem nomniekiem bija jāmeklē jaunas mājas vietas. Tidomane 1, 8.
// Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
Detaļa lūzusi metinājuma vietā. Vārpstas nodilusī vieta. Tīkls saplīsis vairākās vietās. Mezgla vietā makšķeraukla var pārtrūkt.
.. cirtuma vietās [liepai] izaugušas kuplas, garas atzalas .. Plūdonis 3, 50.
Sardelēm novelk apvalkus, tās pārgriež gareniski uz pusēm, griezuma vietu pārziež ar sinepēm. Kļaviņa 1, 310.
Mitrums graudā iekļūst galvenokārt pa rieviņu – vietu, kur grauds bijis piestiprināts pie pāksts. Ēdienu gatavošana 174.
// Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
Apdeguma vieta. Dezinficēt nobrāzuma vietu.
Zane uzlika sāpīgajai vietai aukstā ūdenī samērcētu lupatu. Sakse 2, 164.
„Paskatieties uz tā bērna – Konstances kājām! Sarkanas no asinīm. Ne vien sasprēgājušas, dažā vietā jau vātis!” Klīdzējs 1, 82.
Upīšu Mārtiņš saviebās, kad ledainie pilieni nobira taisni tajā visvārīgākajā vietā, aiz kakla mugurpusē. Upīts 4, 85.
2. Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
Iekārtot atpūtas vietu. Rakstnieka piemiņas vieta. Kulta vieta. Ieslodzījuma vieta.
Peldu vieta – peldvieta.
Pieturas vieta – pieturvieta.
Gultas vieta – istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
Guļas vieta – guļasvieta, guļvieta.
Kapa vieta – kapam paredzētā vieta kapsētā.
Miera vieta poēt. – kapsēta.
Iebraucamā vieta – vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
Pār braucamo vietu iedams, Vanags īgni paspēra gareniski iegriezušos koku. Upīts 4, 119.
Par soda vietu bija izraudzīts kāds uzkalniņš muižas ganībās .. Grīns 2, 19.
pārn. Nāca klasē [skolotāja] kā labvēlīga vecākā māsa, nāca ar mums kopā padarīt derīgu darbu. Tādā gaisotnē palaidnībām nebija vietas. Kalndruva 12, 68.
Te, mūsu robežās, ir varena peldu vieta, ūdens kā stikls un grants zem kājām. Te es plunčājos, ka dažudien mati no rīta līdz vakaram neizžūst. Ezeriņš 1, 64.
Autobusa pieturas vietā Vītols nokļuva laikus. Kalndruva 2, 89.
Mans dzīvoklis patiesībā ir tikai gultas vieta, kurā nav gultas. Guļu uz kāda veca dīvāna ampīra stilā. Kurcijs 4, 259.
„Nujā, kārtīgas guļas vietas te nav. Nakts būtu jāpārlaiž kaut vai manā guļamkrēslā. Citurīt sagādāšu matraci. Es jau sen esmu nodomājis ierīkot te lāvu pārgulēšanai.” A. Eglītis 6, 247.
Te veca kapsēta. No citurienes te reti kādu vēl glabā, bet nebija gadījuma, kad no pelēkās mājas iedzīvotājiem kāds būtu aizvests uz pēdējo miera vietu citur. Birznieks-Upītis 6, 98.
.. Dzenīša krogs atradies gandrīz pie pašiem Rīgas vārtiem, būdams reizē arī iebraucamā vieta, kur vakarā apmetušies daudzi ceļa vīri .. Austriņš 2, 445.
// Platības, telpas daļa (piemēram, plauktā, skapī), kas paredzēta, arī izmantojama kā novietošanai, ievietošanai.
Atstāt plauktā vietu grāmatām. Mugursomā nav vairs vietas. Uzglabāt zāles tumšā vietā.
Vāzi noliku redzamā vietā uz galda, jo zināju, ka viņš atgriezīsies ar ziediem .. Vilks 3, 48.
// Platība, telpa, kas kādam ir paredzēta, arī kurā kāds parasti atrodas.
Bērnam ir sava vieta pie galda.
Tēva vezumam pašā augšā uzsiets galds kājām pret mākoņiem. Tur Annelei vieta. Brigadere 2, 38.
Visvairāk brīnums par māti. Viņas vieta taču bija māja, dārzs vai pļava – kāpēc viņa pēkšņi staigā gar upītes malu? J. Kalniņš 2, 129.
Helga bija savā vietā, viņa bija atnākusi [uz darbu] nemanīta. Saulītis 12, 190.
// Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
Vieta slimnīcā. Vieta lidmašīnā. Pasūtīt divas vietas viesnīcā.
Labākās vietas [restorānā] bija aizņemtas, daži brīvi galdiņi atradās pie durvīm.. Lapsa 7, 98.
Vietu ierādītāja [kinoteātrī] paspīdināja spuldzīti un parādīja rindu, kurā atnācējām apsēsties. Klāva 1, 50.
Vagons nebija pārpildīts, viņam [pasažierim] izdevās sameklēt vietu pat pie loga .. Ezera 9, 292.
3. Stāvoklis, kuru kāds ieņem, piemēram, sabiedrībā, kādā darbības jomā.
Bērna vieta ģimenē. Ģimenes vieta sabiedrībā. Ieņemt kolektīvā redzamu vietu.
Atrast savu (īsto) vietu – izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos.
Norādīt (arī ierādīt) (kāda) vietu – norādīt (kāda) stāvokli, attiecības ar citiem cilvēkiem.
„Cilvēkam ir jāzina sava vieta! Bankrotieris [bankrotējis cilvēks] nedrīkst spēlēt lepnu bagātnieku ..” A. Eglītis 1, 196.
Humoristiski satīriskās dzejas laukā latviešu literatūrā nozīmīga vieta ir R. Blaumanim. Valeinis 1, 59.
.. viņa izturēšanās, manieres, runa liecināja par cilvēku, kas dzīvē atradis savu vietu, apliecinājis sev pašam savu vērtību. Bels 2, 75.
„Egļupa kungs, varbūt jums labāk tiktos pusdienot savā istabā? Šodien tāds nemiers mājās, visur svešu ļaužu pilns ..” Tā kundze smalkā veidā norāda manu šodienējo vietu. Avotiņa 7, 71.
„.. dzīve pati tevi novērtēs, tik stingri kā neviens, un viņa pati ierādīs tev vietu.” Zigmonte 2, 95.
// Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā).
Komēdijas vieta dramaturga daiļradē.
.. viņas ikdienā, viņas visnotaļ mazpriecīgajā jūtu pasaulē šīm Māra bērnišķīgajām vēstulītēm, viņa dīvainajiem uzmanības un mīlestības pierādījumiem bija sava noteikta vieta. Skujiņš 14, 397.
.. lietišķi dekoratīvās mākslas izstādē ievērojama vieta ir ādas plastikas darbu klāstam. Literatūra un Māksla 72, 2, 9.
// Stāvoklis, pakāpe secībā, ko noskaidro sacenšoties.
Otrā vieta koru skatē. Palikt pēdējā vietā.
Godalgota vieta – vieta (piemēram, sacensībās), kuras ieguvējs saņem godalgu.
.. Latvijas meistarsacīkstēs līdz tam nepazīstamais Vieziņš ieguva divas trešās vietas – piectūkstoš metros un desmit kilometros. Saulītis 12, 213.
„Vai vēl atceries mūsu klases zīmēšanas konkursu? Tu dalīji ar mani pirmo vietu,” Ilgvars šovakar atgādināja. Purs 4, 76.
.. zāles pirmajās rindās sēž žūrija, rēķina punktus, dala vietas. Liepa 1, 166.
4. Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa. Kādas norises moments.
Interesantākās vietas romānā. Skaņdarba melodiskākā vieta. Stāstījums pārtrūka visaizraujošākā vietā.
Vecās krustmātes grāmatā bija daudz brīnišķīgu vietu. Lāčplēsis pacēlās gaisos naksnīgās Spīdalas bluķī .. J. Kalniņš 2, 232.
Parasti vārds un teiciens dzejā atkārtojas noteiktās vietās. Atkarībā no vietas šiem atkārtojumiem ir savi zināmi nosaukumi. Valeinis 1, 219.
Pirksti paši prata sameklēt vajadzīgos [klavieru] taustiņus, un meitene ar acīm sekoja dejotājiem, vienmēr pacietīgi atsākdama grūtākās vietas. Brīdaka 2, 152.
5. Darbs. Amats.
Inženiera vieta. Pētnieka vieta. Direktora vieta. Sākt strādāt labā vietā.
Vietas izpildītājs – persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
Dabūt vietu – tikt pieņemtam darbā.
.. mašīnrakstīšanas un grāmatvedības kursi gāja uz beigām, bet es vairs īsti neticēju, ka, arī tos beigusi, atradīšu vietu. Zālīte 5, 92.
„Nevaru sūdzēties par savu grāmatveža vietu. Mierīgs darbs, alga pieklājīga.” Lubejs 1, 8.
Rīgā viņa dzīve ātri virzījusies uz augšu. Pirmos valsts pastāvēšanas gados spējīgi un enerģiski cilvēki ātri dabūjuši vietas. Mauriņa 2, 82.
6. lok.: vietā, apst. nozīmē Tā, ka aizstāj (kādu, ko).
Strādāt drauga vietā. Rudzu vietā iesēt kviešus.
Tagad .. viņa [saimnieka] bērni viņa vietā apmeklēja silu. Blaumanis 2, 137.
.. viņš Luīzei tikpat kā dēla vietā. Izremontēja māju, sakopa dārzu, ierīkoja centrālo apkuri, pašreiz labo un krāso mājas ārpusi. Janovskis 1, 381.
Tad Milce sāk skriet. Bieži vien viņa iešanas vietā skrien, it kā pēc savām domām dzīdamās. Klīdzējs 1, 196.
// Atlīdzinājumam (pretī dodot, saņemot ko citu).
.. vecais Ziltars nebija dabūjis vairāk aizņemties kā vecu arklu un sieku rudzu ar noteikumu, ka rudenī jāatdod divi sieki vietā. Paegle 3, 204.
Izvilku maku un samaksāju par maizi un alu. Atlikuma vietā viņa nobēra manā priekšā uz letes astoņas kastītes sērkociņu .. Ezera 5, 203.
// Cita stāvoklī, situācijā.
„Sakiet pats, ko jūs darītu manā vietā?” pēdējais teikums skanēja gandrīz kā lūgums pēc padoma. Sakse 7, 393.
Es saprotu Filipes Lopesa jūtas. Viņa vietā arī es darītu tāpat. Tāpēc es viņam vairs neko nejautāju par Spāniju .. Grīva 8, 303.
7. lok.: vietā, apst. nozīmē Tā, ka (attiecīgajā situācijā) iederas, ir vajadzīgs.
Aizrādījums ir vietā. Vietā teikts kompliments.
Vietā un nevietā, arī gan vietā, gan nevietā – tad, kad ir vajadzīgs un kad nav vajadzīgs.
Asja pasmaidīja pavirši. Melitas jautrība nelikās īsti vietā. Lai gan, jāteic, viņas .. optimisms iedarbojās nomierinoši. Skujiņš 12, 163.
„Nez vai viņš arī nāks?” es ieminos. Šķiet, ka jautājums ir vietā, jo karastāvoklis starp mums un Nikolaju nu ilgst jau otro dienu .. Saulītis 13, 106.
.. viņš .. meklēja pēc iespējas vairāk tīri tautisku, pat lauciniecisku izteicienu un lietoja tos vietā un nevietā. Upīts 9, 349.
„Kas ir laime? Šķiet, ka šo vārdu ikdienā lieto pārāk bieži, gan vietā, gan nevietā.” Dripe 2, 122.
// Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas. Arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
Nolikt grāmatu vietā.
Katra lieta savā vietā, pat rūpīgi nosmailinātie zīmuļi un tušas pudelītes uz galda sakārtoti koka šķīvjos. Bendrupe 2, 22.
Ai šī zemgaliete! Viss kārtībā, viss savā vietā. Degunkniebis zibsnī. Lornete smalkā važiņā. Mūžīgi nopietna un stingra. Kurcijs 2, 193.
.. viss ir savā vietā – debess viegli zilos lindrakos blāvs dienas mēness spīd kā sudrabota poga. Losberga 1, 68.
Viņa noliecās un nolika vietā kurpes, kuras, mašīnai braucot, bija aizslīdējušas katra uz savu pusi. Vilks 5, 36.
8. novec. Gulta, guļasvieta.
Uzklāt (arī saklāt) vietu – sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
Viņa tai [meitenei] parādīs vietu. Jaunajā vietiņā ir svaigs salmu maisiņš, balts balts paladziņš. Brigadere 2, 41.
Jaunākie sievieši, kādi un cik tur [bērēs] viņu atradās, bij sataisījuši sev vietu dūmu istabiņā .. Kaudzītes l a, 119.
Vieta bija mīksta, kaut gan tas tikai siena maisiņš. Nācies gulēt cietākās gultās, lai cik lepnas segas klātas tām pāri. Zigmonte 10, 16.
Darba vieta, darbavieta – vieta, kur veic darbu.
.. liela nozīme ir pareizai darba vietas organizēšanai. Strādnieku izvietojumam, kā arī materiālu, darba rīku un mehānismu novietojumam darba vietā jābūt tādam, lai nodrošinātu ražošanas uzdevumu sekmīgu izpildi bez liekām kustībām. Šterns 2, 7.
Saruna iesākās ar jautājumu, vai Zigim patīk jaunajā darba vietā, vai viņš ir nolēmis te strādāt pastāvīgi .. Saulītis 12, 101.
Goda vieta – vieta pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml. Redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties). Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
Kura pārģērbusies, kura nē, jaunavas steidzas pa galvu pa kaklu, lai varētu nosēsties tuvāk līgavai: goda vietā un ne zemajā. Brigadere 2, 451.
.. blakus jaunajam pārim goda vietā sēdēja Lieluriju Andrejs ar Madi. Sakse 2, 57.
Dārtas vainagam katrā ziņā jāstāv goda vietā, tādēļ viņa, izstaigājusies visapkārt, atvirza citus vainagus nostāk un noliek savējo pret zārka malu pašā vidū, lai visi redz .. Kalndruva 2, 128.
Savā ikdienā katrs mēs patērējam dažādus pārtikas produktus, taču maizei starp tiem allaž ir goda vieta. Rīgas Balss 70, 252, 2.
Karsta vieta – vieta, kur noris ļoti intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).
Allens: Esmu bijis daudz un dažādās vietās [karā], zēn. .. diezgan karstās vietās. Brodele 8, 6.
Ģeometriska vieta mat. – tādu punktu kopa, kuriem ir kāda noteikta īpašība.
Pūra vieta – pūrvieta.
Sieka vieta – laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) – zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
Sieciņa vieta – laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) – zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
Mucas vieta (arī sējums) – laukuma mērvienība – aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
Baltās vietas (kartē) – neizpētītas teritorijas.
Piedāvāt vietu (arī krēslu) – uzaicināt apsēsties.
Uz vietas – turpat, attiecīgajā vietā.
Nu jau varētu arī šķirties, bet viņa vēl stāv uz vietas, pirkstos grozīdama bārbeles zariņu .. Zigmonte 10, 113.
Visi skrien, tikai cīrulis dzied uz vietas .. Ziedonis 17, 107.
„.. pulksten sešos jums visiem kā naglām jābūt uz vietas. Es aizstāvēšu jūsu intereses ..” Jansons 3, 169.
Pie vietas – vietā.
„Jūs pagaidiet, tūlīt es braukšu atpakaļ!” Zigis sacīja šoferim. „Man tikai jānogādā viņš [vīrietis] pie vietas.” Saulītis 12, 182.
No vietas – nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
Smalks, apnicīgs rudens lietus salija trīs dienas no vietas. Delle 2, 141.
Noliņš: Ošus klēts galā? Vai visus [zāģēt]? – Edvarts: Visus no vietas! Blaumanis 6, 395.
No vienas vietas – viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
Griesti [klētij] no vienas vietas bija piespraudīti ar ozolu zariem. Pie katras gultas stakles bij piestiprināts smaržojošs bērziņš. Jaunsudrabiņš 7, 24.
Biezi saaugušie koki bij slaidi un augstu bez zariem, egļu un bērzu baļķus varēja gāzt no vienas vietas. Upīts 4, 84.
Palikt uz vietas – atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī.
.. izskrej pretī liels, melns, pinkains suns, šķērsām saraujas un paliek uz vietas. Brigadere 2, 41.
Skriet uz vietas – izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
Ieņemt vietu – ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu. Būt kādā amatā, postenī. Būt nozīmīgam.
Līdz vilciena atiešanai palika dažas minūtes, vajadzēja ieņemt vietas vagonos. Skujiņš 1, 25.
Drīz Zemītis jau ieņēma galvenā grāmatveža vietu .. Sudrabu E. 3, 449.
Mūsu dienās fizika ieņem vienu no ievērojamākajām vietām dabaszinātņu sistēmā. Rolovs 1, 7.
Šīs blakuslīnijas, lugas vidusdaļā ieņemot plašāku vietu, sānis atbīda pat galveno cīņas līniju. Valeinis 1, 137.
Atdot savu vietu – atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
Nākt vietā – aizstāt (kādu, ko).
Tas mulsais, pārvarīgais reibums, kāds bija viņu apņēmis pērnajā rudenī, tas tagad pagaisis, taču jūtās, kas tā vietā nākušas, tāpat pirmajā vietā stāv Klaucāna vārds. Zigmonte 10, 314.
Sēžas vieta sar. – sēžamvieta.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
vieta – vīta; es pastrādāšu kolēģa vietā – es padareišu par kolegu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
vìeta – vìeta, demin. vìetĩna.
tã mãja viņìm bi smukã vìetã.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 720]
vieta – teritorija; apvidus; novietojums; postenis
Silta vieta iron. – amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
Uz vietas – vienā vietā, uzreiz, tūlīt, arī nekavējoties.
Stāvēt uz vietas – neattīstīties, nemainīties.
Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas – virzīties ļoti lēni.
Nekust, arī netiek (ne) no vietas – saka, ja kāda darbība, process nesākas, kavējas.
Vezums nekust (ne) no vietas (arī stāv uz vietas) – saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu.
Vārīga vieta – jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Trāpīt vārīgā vietā – aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Aizskart vārīgu vietu (arī vārīgā vietā) – runāt par to, kas aizvaino, sāpina, sadusmo.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts – jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Iekarot vietu (retāk pozīcijas) – kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
Būt pirmajā vietā – būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
Būt pēdējā vietā – būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) – saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Nav vārdam vietas – saka, ja nekas nav iebilstams.
Sirds vietā akmens – saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
Uz līdzenas vietas sar. – tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
Acis slapjā vietā sar. – saka par cilvēku, kas bieži raud.
Iesildīta vieta sar. – dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
Tukša vieta – nekas.
Nogādāt drošā vietā sar.; iron. – apcietināt, arestēt.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Kuģniecībā – kuģu atrašanās vieta, kuģu pietauvošanās vieta.
Sportā – atgrūdiena vieta, iesildīšanās vieta.
Transportā – bagāžas izsniegšanas vieta, bagāžas saņemšanas vieta, bagāžas vieta.
Vietvārdi – Cilkas peldvieta, peldvieta Mālupes pagastā; Dižvieta, viensēta Ārlavas pagastā.
vieta, pamatā ide.*Oeit- ‘griezt, liekt’ ar t saknes paplašinājumā, no kura atvasināti substantīvi ar nozīmi ‘kas liekts, lokans’ → ‘liekts, lokans zars’ → ‘zars’. 17. gs. apvīts ‘ar sētu apdarīts’, no šejienes laikam vārda vieta sākotnējā nozīme ‘ar iespraustiem vai sapītiem zariem iezīmēts, apžogots laukums.’ No šādas nozīmes ar vispārinājumu izveidojusies vārda vieta diezgan sazorotā semantika.
Vārda vieta nozīme ‘gultasvieta, gulta’ izveidojusies laikam no senas tradīcijas – guļasvietu noklāt ar mīkstiem, lokaniem zariem.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 526–527]
angļu – place
baltkrievu – месца
ivritā – מקום
franču – lieu
grieķu – θέση
igauņu – koht
krievu – место
latīņu – locus
lietuviešu – vieta
poļu – miejsce
somu – paikka
ukraiņu – місце
vācu – der Ort
zviedru – plats
Vieta, vieta, maize, maize,
Kur bāliņi man’ iedeva;
Ik rītiņa tīru rudzu
Pa pūram ritināju. [LD 5997]
Visiem vieta, kur gulēt,
Visiem savi arājiņi;
Ne man vietas, kur gulēt,
Ne man sava arājiņa. [LD 25108-4]
Velnu dzīves vietas
Vecos laikos Aumesteru pagastā bijis ezers, ko saukuši par Dūņu ezeru. Dūņu ezerā dzīvojis velns. Bieži viens velns pastaigājies pa Dūņu ezera virsu. Velns bijis smalks kungs, rokā kūja, melni svārki mugurā un galvā melns spīdīgs cilindrs. Pie katras rokas velnam pa smalkai melnai dāmai. Dūņu ezera velnam braukuši arī ciemiņi spīdīgās karītēs [karietēs], un tādi melni kungi vien. Bijušas braucēju starpā arī melnas dāmas. Laikam ezera dibenā ticis arī ballēts, jo ezers tad bijis nemierīgs. Visu nakti tas krācis un sviedis uz krastmalas smagus viļņus. Īsi pēc pusnakts sabraukušie ciemiņi atkal karītēs aizbraukuši no ezera uz nezināmu vietu.
[http://valoda.ailab.lv/]
***
Ja gribi tik pie labas vietas,
Tad klanies, lokies, rokas laizi!
Gan citi sauc tās kauna lietas;
Par to nekas, kad nāk tik maize.
Pie bagātnieku lepniem galdiem
Tu pazemīgi klātu lieni
Un glaimošanas vārdiem saldiem,
Cik vien tik vari, katru cieni.
Bet, Dieva dēļ, ar zemākajiem
Nekad lai kopā neredz tevi.
Min labāk kāju virsū vājiem,
Jo prātīgs gādā tik par sevi.
Tā drīz tu augstā vietā tiksi,
Tev’ slavēs, teiks par lielu garu;
Tu līdzbiedrus zem kājām liksi,
Un katris bīsies tavu varu. [Veidenbaums 1926 : 264]
Kad bij birzei cauri un iznāca atkal klajumā, no kurienes varēja jau Irbēnus redzēt, tad – Dievs zin kur atgadījies – Pietuka Krustiņš pilnā rakstnieka un tautieša apziņā ar papīru rulli padusē un labi garos matos nāca kā pasaukts pa braucamo ceļu uz Irbēniem, tā ka Lienai bij gribot negribot ar viņu jāsatiekas pašā tai vietā, kur viņas teka uzgāja uz braucamā ceļa. Kaut gan Pietuka Krustiņš, redzēdams, ka Liena nesteidzas, gāja arī ļoti lēnām, tomēr viņš nokļuva pie minētās vietas kādus acumirkļus agrāk un apstājies gaidīja, līdz Liena pienāk. Kad viņa bij vairs tik kādus soļus vien atstatu, tad, cepuri paceldams un nolocīdamies, viņu sveicināja: „Sveika, cienījamā tautiete!” [Kaudzītes 1964 : 130]
ILJA (klusi.) Kā pirms gadiem atkal te tā dārgā vieta ir!
Satek zemes ilgas šurp un zemes smagums līdz. [Rainis 1981 : 333]
E. Klimmofs. Skats no Kazu kroga iebraucamās vietas uz baznīcu. Cēsis. 1942. gads. [http://zudusilatvija.lv/]
Iebraucamā vieta – īpaši iekārtota sēta ar stalli, šķūni un naktsmītni iebraucējiem. Iebraucamās vietas pilsētās sāka ierīkot 15.–16. gadsimtā, visbiežāk kopā ar krogu.
[Sagatavots pēc: Latvijas vēstures enciklopēdija : http://www.letonika.lv/]