vējš
Gaisa strāva, kas pārvietojas horizontālā virzienā.
Šķirkļa autors: Pauls Balodis
Gaisa strāva, kas pārvietojas horizontālā virzienā.
Tradicionālā transkripcija
[vẽš]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[veːːi̯ʃ]
[v] – balsīgais troksnenis
[ē] – garais, šaurais patskanis
[]– balsīgais troksnenis
[š] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – ē; jš.
vēj- – sakne, vārda celms
-š – galotne
vēj+auz-a
vēj+bak-as
vēj+dzirn-av-as
vēj+grāb-sl-is
vēj+griķ-is
vēj+jak-a
vēj+luk-tur-is
vēj+put-en-is
vēj+rit-en-is
vēj+stikl-s
vēj+ziv-s
austrum+vēj-š
ceļ-a+vēj-š
dienvid+vēj-š
rietum+vēj-š
ziemeļ+vēj-š
vēj+lauz+is (→ vēj-lauz+ēj-s)
vēj+pūt+a
vēj+rād+is
vēj+tver+is
vējš – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
vsk. |
dsk. |
N. |
vēj-š |
vēj-i |
Ģ. |
vēj-a |
vēj-u |
D. |
vēj-am |
vēj-iem |
A. |
vēj-u |
vēj-us |
I. |
ar vēj-u |
ar vēj-iem |
L. |
vēj-ā |
vēj-os |
V. |
vēj! vēj-š! |
vēj-i! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Vējš sāka dzenāt smiltis.
2) izteicēja daļa – Tas laikam ir vējš.
3) galvenais loceklis – Auksts vējš.
4) papildinātājs – Šodien solīja mainīga virziena vēju.
5) apzīmētājs – Rudenī pastiprinās vēja ātrums.
6) vietas apstāklis – Ledainā vējā šūpojas dzeltenas spuldzes.
vēja ātrums, vēja darbība, vēja enerģija, vēja ģenerators, vēja ieži, vēja korozija, vēja puse, vēja pūsma, vēja virziens, vēja zieds
austrumu vējš, bada vējš, dzīves vēji, jautrība vējā, ziemeļu vējš
auksts vējš, brāzmains vējš, dzestrs vējš, lēns vējš, mērens vējš, sauss vējš, silts vējš, skaudrs vējš, stiprs vējš, svelmains vējš, viegls vējš
aizlaist vējā, valdošais vējš, uzpūš vējš
vējš, -a, v.
Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
Valdošais vējš – noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
Vakara vējš – vakarvējš.
Vēja rādītājs – vējrādis.
Vēja jaka – vējjaka.
Vēja stikls – vējstikls.
Vēja rotors – rotors vēja enerģijas uztveršanai.
Pa vējam – vēja virzienā.
Pret vēju – virzienā pret vēju.
(Kurss) pret vēju jūrn. – kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni.
(Kurss) pie vēja jūrn. – kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
Vēju roze meteorol. – diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.).
Ceļa vējš – vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.
Labu ceļa vēju! arī Laimīgu ceļu! – veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
Vēja zieds – neauglīgs zieds.
Vēja ātrumā – ļoti ātri.
Skrien kā vējš – saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Vējš velk – saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
Bada vējš sar. – ziemeļaustrumu vējš.
Vēja grābslis sar. – vējagrābslis, vējgrābslis.
Saules vējš astr. – pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas plūsma virzienā no Saules.
.. ass vējš pūta, un jūra kauca un krāca visapkārt. Blaumanis 5, 32.
.. laiks turējās silts un bez vēja, rasa nenokrita ne dienu, ne nakti .. Upīts 4, 206.
pārn. Kādā virzienā pūš modes vēji, tā arī dziļā vienprātībā visi raksta. Karogs 90, 2, 187.
„Tu uzmanies, ja viņš skrien tev pakaļ tikai tava skaistā purniņa dēļ, – tad pasaki viņam jau laikus, ka nav vērts, tev vēja grābšļi nav vajadzīgi.” Vilks 1, 56.
// ģen.: vēja, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar vēja darbību, tai raksturīgs.
Vēja erozija ir lauksaimniekiem pazīstama parādība.. Lauku Avīze 90, 22, 8.
// lok.: vējā, apst. nozīmē; pārn. Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv.
Draudzība ir vējā. Jautrība vējā.
Atgriežos pat nedaudz pacilāts, bet – še tev! – labā oma vējā. Induļa nav. Ezera 11, 156.
// parasti dsk.; pārn. Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
Radoša personība var sevi iznīcināt, ja pakļaujas visiem spriedumiem un visiem vējiem. Zvaigzne 79, 6, 7.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
vējš – viejs; pūš stiprs vējš – pyuš styprys viejs; vējš aizpūta – viejs nūpyute; vēja rādītājs – viejruode; stāvēt vējā – stuovēt iz vieja; viss darbs vējā (pa vējam) – vyss dorbs iz vieja; ķer nu vēju laukā! – sajem vieju teirumā!; kā vējš skrien, kā miets atduras – kas skrīn, tys puorsaskrīn
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
vējš – brīze, auka, brāzma
rietumu vējš – rietenis, austrumu vējš – austrenis, ziemeļu vējš – ziemelis
Būt (retāk aiziet, izgaist, izkūpēt) vējā – saka, ja kas ātri zūd.
Izkaisīt (izsēt) vējā (pa vējam) kaut ko – nelietderīgi izmantot, iztērēt, izšķiest.
Kā ar vēju – ļoti strauji, lielā ātrumā.
Kāds vējš atpūtis kādu kaut kur sar. – saka brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kaut kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
Kā vēja aizpūsts – saka, ja kā vairs pēkšņi nav, ja kas strauji pazūd.
Kā vēja dzīts (trenkts, plēsts) – lielā ātrumā, steigā.
Kā vējš – saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš, reti saka par svārstīgu cilvēku.
Locīties visiem vējiem līdzi; grozīties pa vējam – viegli mainīt uzskatus, pārliecību, pielāgoties apstākļiem, rīkoties, kā kuru reizi izdevīgāk.
No kurienes (arī no kuras puses) vējš pūš – saka, aptverot, kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
Pa visiem vējiem; visos vējos – uz visām pusēm.
Palaist (aizlaist, laist) vējā (pa vējam) kaut ko – izšķērdēt ko, neprast ko saglabāt, novērtēt, neizmantot kādu iespēju, neievērot teikto.
Sist vēju ar dūri – velti mēģināt ko darīt, velti pūlēties.
Spļaut pret vēju – saka, ja kāds bezcerīgi vēršas pret cilvēku, kuram ir pakļauts, ja dara to, par ko pašam vēlāk jācieš, kas jānožēlo.
Vēja ātrumā – ļoti strauji, ātri (pārvietoties).
Vēja vaļā – bez uzraudzības, neviena nepieskatīts.
Vējš (svilpo) galvā kādam sar. – saka, ja kāds ir nenopietns, vieglprātīgs.
[Sagatavots pēc: LFV II 1996 : 539–548]
Uzvārds – Vējakāja; Vējiņš, Vējiņa.
Vietvārdi – Vēja birze, mežs Tērvetē; Vēja ceļš, ceļš Stūros; Vēja dārzs, mežs Rubeņos; Vēja ezers, ezers Bērzpilī; Vējaine, birzs Plāterē; Vēja kalna tīrums, tīrums Stāmerienē; Vējkalni, jaunsaimniecība Zebrenē; Vēja kalns, kalns Ērgļos, Līksnā, Sakā, Ogrē; Vēja krogs, krogs Bērzmuižā, Kalēnos, Lenčos; Vējaslota, pļava Ezerē, Skrundā; Aizvējas, mājas Ērgļos; Aizvēji, mājas Rucavā; Vējaukas, mājas Stirnienē; Vējkalns, kalns Ērgļos; Vējavas pilskalns, pilskalns Vestienas pagastā; Vējiņu pilskalns, pilskalns Straupes pagastā; Vēji, viensēta Vadakstē, Sesavā, Vircavā; Vējiņi, mazciems Annā; Vējiņu klintis, krauja Straupē; Vējiņu purvs, purvs Kocēnos; Vējotnes, viensēta Bunkā; Vējupe, upe Ādažos; Vējupīte, upe Siguldā.
vējš, mantots vārds, salīdzināms ar liet. vėjas ‘vējš’, krievu веять ‘vēsmot, plūst, plīvot; vētīt’, vācu wehen ‘pūst, plīvot’. Pamatā indoeiropiešu sakne ar nozīmi ‘pūst, dvest’. Ir bijis arī verbs *vēt, no kā iteratīvais un kauzatīvais vēdīt, vēdināt.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 502]
angļu – wind
baltkrievu – вецер
čigānu – balvál
franču – vent
grieķu – άνεμος; αέρας
igauņu – tuul
ivritā – רוח
krievu – ветер
latīņu – ventus
lietuviešu – vėjas
lībiešu – tūļ
poļu – wiatr
somu – tuuli
ukraiņu – вітер
vācu – der Wind
zviedru – vind