Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
vēdera aizcietējums, vēdera aorta, vēdera bruka, vēdera dobums, vēdera forma, vēdera gripa, vēdera izeja, vēdera josta, vēdera korsete, vēdera krampji, vēdera lielums, vēdera masāža, vēdera muskulatūra, vēdera noslīdēšana, vēdera orgāni, vēdera plastika, vēdera prese, vēdera pūšanās, vēdera sāpes, vēdera spazmas, vēdera tauki, vēdera tiesa, vēdera trauma, vēdera trūce, vēdera uzbūve, vēdera vīruss
mazs vēders, liels vēders, pilns vēders, plakans vēders, tukšs vēders, tvirts vēders
noberzt vēderu, piepūst vēderu, saskrāpēt vēderu, savainot vēderu, uzpūties vēders, vingrināt vēdera presi
LVV šķirklis
vēders, v.
1. Ķermeņa daļa vai posms, kurš sākas zem krūtīm un kurā atrodas gremošanas orgāni.
Liels vēders. Vēdera dobums. Sakrustot rokas uz vēdera.
pārn. Sajozt vēderu – badoties, neēst, maz ēst.
2. Kuņģis; zarnu trakts.
Paēst pilnu vēderu. Sāp vēders.
3. Apaļš izliekums (kādam priekšmetam sānos).
Kaudze ar vēderu.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1156–1157]
LLVV šķirklis
vēders, -a, v.
1. Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums. Orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā. Arī ķermeņa vēderpuse.
Vēdera muskuļi. Liels vēders.
Vēdera dobums anat. – cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
Vēdera prese anat. – vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums.
Vēdera plēve – vēderplēve.
Vēdera izeja – izkārnījumu izvadīšana no organisma.
Vēders iziet – saka, ja zarnas iztukšojas defekācijas rezultātā.
Uzpūsts (arī uzpūties) vēders – saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
Vēdera tīfs – vēdertīfs.
Ievilkt (arī ieraut) vēderu – ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.
Izgāzt vēderu – izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.
Marta piecēlās, nostājās spoguļa priekšā un jau kuro reizi ilgi un uzmanīgi apskatīja savu ārieni, vēderu. Lukjanskis 4, 139.
Sakarā ar .. vēdera preses vājumu cilvēkam mēdz būt iekšējo orgānu noslīdējums. Veselība 62, 10, 13.
To vēdera plēves daļu, kas aptver tievās zarnas, sauc par apzarni. Veselība 64,11, 30.
Jāpajautā [slimniekam] .., kāda ir vēdera izeja .., cik reizes vēders iziet diennaktī .. K. Rudzītis 2, 26.
1900. gadā sliktā ūdens dēļ Rīgā ap 2000 cilvēku saslima ar vēdera tīfu. Zvaigzne 79, 21, 6.
Smaga nopūta ierāva [saimniecei] vēderu un sacēla plecus uz augšu. Upīts 4, 125.
// Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
Vēža vēders. Lapsenes vēders. Ērces vēders.
// pārn. Norobežota telpa (kā) iekšienē.
Pie Muitas dārza krastmalas pietauvojies milzīgs tvaikonis, kura dzelzs vēders aprija bēgļus ar visām viņu mantām. Lāms 7, 343.
2. Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
Pēdējais piliens glāzē neiekrīt, notek gar pudeles vēderu. A. Skalbe 6, 144.
Zemu pāri mūsu galvām aizlidoja neveikls divplāksnis dzelteni krāsotu vēderu. Zigmonte 5, 15.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
vēders – puncis sar., bungulis sar.
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Caurs vēders vienk.– caureja.
Ciets vēders sar. – apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
Cik (tik) vēderā lien sar. – cik gribas (ēst).
Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) vienk. – būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
Mīksts vēders sar. – paātrināta zarnu iztukšošanās.
Pieēst (arī pielocīt) (pilnu) vēderu sar., arī pielikt (pilnu) vēderu vienk. – pilnīgi paēst.
Piepildīt vēderu sar. – paēst, apmierināt izsalkumu.
Pilns vēders sar. – saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis – saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu; saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) – ciest pārtikas trūkumu.
Smejas, vēderu (rokām) turēdams – saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Strādāt (arī kalpot) par vēderu sar. – strādāt tikai par uzturu, arī apģērbu (bez samaksas naudā).
Tukšs vēders sar. – saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
Vēdera tiesa – uzturam nepieciešamais (kā) daudzums.
Vēders (pie)prasa savu (tiesu) – saka, ja sāk gribēties ēst.
Vēders kauc (arī kurkst, rūc) sar. – saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis), arī vēders raujas pie ribām sar. – saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Terminoloģija
Anatomijā – vēdera dobums, vēdera sienas, vēdera sienas apvalki, vēdera plēve, vēdera muskuļi, vēdera prese, vēdera aorta, vēdera vēnas.
Fizioloģijā – ciets vēders, vēdertīfs.
Etimoloģija
vēders, apv. vēdars; lš. vĕdaras. pr. weders ‘vēders, kuņģis’, lat. uterus. Pamatā ide. *O¢dero- : *udero- ‘vēders’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1132]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – stomach
baltkrievu – жывот
franču – ventre
igauņu – kõht
krievu – живот
latīņu – venter
lietuviešu – pilvas
lībiešu – mag
poļu – brzuch
somu – vatsa
ukraiņu – живіт
vācu – der Bauch
zviedru – magen
Tautasdziesmas
Vēders sāp, vēders sāp,
Vēderzāļu gribēdams;
Dod, māmiņ(a), sviest’ ar maizi,
Tad vēders nesāpēs. [LD 2911-0]
Tin’ māmiņa, sav’ meitiņu
Pērnajāsi pakulās:
Tukšis pūrs, pliks vēders,
Pie vārtiem vedējiņi. [LD 17150-0]
Man māmiņa teli deva,
Plati ragi, liels vēders;
Kūtī rūmes tai nebij,
Laiderī nestāvēj’. [LD 16453-2]
Kas bārenei ēsti ļāve,
Cik vēders gribējās:
Iesmeļ zupu šķīviņē,
Nogriež plānu riecentiņu. [LD 4416-0]
Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut es sievas neredzējs:
Īsas kājas, šķībi gurni,
Vēders šķūņa lielumā. [LD 9754-1]