vecāmāte, vecāsmātes, dsk. ģen. vecomāšu, s.
Tēva vai mātes māte.
Ēriks aug pie vecāsmātes. Viņa ir sirsnīga, inteliģenta sieviete .. Vienmēr viņa stāsta par mazdēlu, un vienmēr jūtama viņas dziļā mīlestība pret zēnu. Skola un Ģimene 80, 8, 30.
Ieradās no tālās zvejas tēvs, .. pēc tam aizbrauca atkal, pieteicis sievai veseļoties, puikam – būt klausīgam, bet vecaimātei – pārāk nesabeigt savu veselību, ar mājas darbiem raujoties. Zigmonte 8, 47.
// pareti Veca sieviete.
.. pa ārdurvīm ienāca veca sieviņa un, uz spieķa balstīdamās, kāpa augšā. Pārliecināta, ka vecenīte nāk pie viņas, Rita iesaucās: „Vecomāt, pagaidiet!” Meidere 1, 23.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
vecāmāte – vecmāmiņa, vecmāmuļa, vecmāte, vecmāma, vecmamma sar., oma bērnu v., omamma bērnu v., omīte bērnu v., groša barb.