Morfoloģiskais raksturojums
vanags – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
vanag-s
|
vanag-i
|
|
Ģ.
|
vanag-a
|
vanag-u
|
|
D.
|
vanag-am
|
vanag-iem
|
|
A.
|
vanag-u
|
vanag-us
|
|
I.
|
ar vanag-u
|
ar vanag-iem
|
|
L.
|
vanag-ā
|
vanag-os
|
|
V.
|
vanag-s!
|
vanag-i!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Dzeltenais vanags lido ar 100 km ātrumu stundā.
2) izteicēja daļa – Vāveru ienaidnieks ir vanags.
3) galvenais loceklis – Vientuļais vanags.
4) papildinātājs – Drustos mežsargs nošāvis milzu vanagu.
5) apstāklis – Dzeguze pārtop peļu vanagā.
6) apzīmētājs – Pīles dējot olas vanaga ligzdas tuvumā.
LVV šķirklis
vanags, v.
Piekūnveidīgo kārtas vidēji liels, plēsīgs, pelēki brūns putns ar garu asti, garām kājām un samērā īsiem spārniem.
Vistu vanags, zvirbuļu vanags.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1149]
LLVV šķirklis
vanags, -a, v.
1. Piekūnveidīgo kārtas vidēji liels putns ar samērā īsiem spārniem un garu asti.
Acis (arī redze) kā vanagam (arī kaķim) – ļoti laba redze.
.. augstu gaisā peld vanags, nekustinādams izplestos spārnus un asām plēsoņa acīm vērodams pļavu .. Grīns 1, 340.
2. dsk.; zool. Piekūnveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Kā vanags – pēkšņi, negaidīti, naidīgi, neatlaidīgi, vērīgi.
Utu vanags vienk. – saka, kādu nolamājot, nicinot.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : II 522–523]
Onomastika jeb īpašvārdi
Kā varbūtējs priekšvārds Vanags pierakstīts Rīgā 1578. gadā.
Uzvārdi – Vanags, Vanaga; Vanadziņš, Vanadziņa; Daugavvanags, Daugavvanaga; Vecvanags, Vecvanaga; Jaunvanags, Jaunvanaga; Jaunvanadziņš, Jaunvanadziņa.
Vietvārdi – Jaunvanagi, viensēta Beļavā, Strados u. c.; Kalnvanagi, viensēta Slampē; Vanagi, skrajciems Demenē, Asarē u. c.; Vanagi, viensēta Piltenē, Blīdenē u. c.; Vanagkalni, kalns Rendā, Priekuļos u. c.; Vanagkalns, kalns Vecpilī, Lībagos u. c.; Vanagpurs, purvs Dundagā; Vanagpurvs, purvs Brīvzemniekos, Usmā u. c.; Vanagu birze, mežs Zaubē; Vanagu dīķis, dīķis Veselavā un Demenē; Vanagu ezers, ezers Skujenē; Vanagu gārša, mežs Sējā; Vanagu grāvis, grāvis Ģibuļos; Vanagu iezis, krauja Drabešos; Vanagu jaunie kapi, kapsēta Upmalā; Vanagu kalns, kalns Jumurdā; Vanagu kapi, kapsēta Blīdenē, Bukaišos u. c.; Zaubē; Vanagupīte, upe Mālpilī.
Ergonīmi – Vanags, mednieku biedrība; Vanags, SIA; Vanags drošība, SIA; Vanags un partneri, SIA; Čūska un vanags, SIA; Kurzemes vanags, Kuldīgas nedzirdīgo sporta klubs; Vanagi, zemnieku saimniecība; Tēvzemes Daugavas Vanagu biedrība; Daugavas Vanagi Latvijā, biedrība.
Etimoloģija
vanags, mantots vārds; lš. vanagas ‘t. p.’, pr. sperglawanag (*sperglawanagis) ‘zvirbuļu vanags’, gertoanax (*gertō-wanags) ‘vistu vanags’. Par vārda cilmi ir dažādi uzskati. Tradicionālais uzskats (Lidēns), ka pamatā ide. *Oen- :*un- ‘tumšs’ ar pied. -ag-, kas daudzos ide. cilmes dzīvnieku nosaukumos. Pēc Maheka uzskatiem, vārds aizgūts no irāņu valodām; pamatforma bijusi *Oarag-, no kā čehu raroh, poļu raróg ‘klijāns’. Ticamāks liekas Abajeva uzskats, ka pamatā skitu van- ‘uzvarēt’, kam pievienots pied. -ag-; tādā gadījumā vanags sākotnēji ‘uzvarošais’ vai ‘uzvarētājs’.
Pēc Mažuļa uzskatiem, vārda pamatā ir ide. *Oen- ‘sist, pērt’, no kā la. apv. vietēt ‘pērt’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 481–482]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – hawk
baltkrievu – ястраб
čigānu – vánagòs
franču – le faucon
grieķu –γεράκι
igauņu – haugas; kull
ivritā – נץ; אַיָה
krievu – ястреб; сокол
latīņu – accipiter
lietuviešu – vanagas
lībiešu – kuļ
poļu – jastrząb; sokół
somu – käpy
ukraiņu – шишка
vācu – der Habicht; der Falke
zviedru – hök; falk
