vajadzēt, parasti 3. pers., vajag, pag. vajadzēja; trans.
1. Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
Vajadzēt pārdomāt dzirdēto. Mājai vajadzētu jaunu jumtu. Mums vajadzētu satikties.
Cik tur vajag – saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
Tā man (tev, jums, viņam) vajag! – saka norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies.
2. savienojumā ar verbu nenoteiksmē Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
Ezeram vajadzēja būt tepat netālu. Viņam drīz vajag nākt. Vajadzēja būt pagājušai jau kādai stundai. Drīz vajag būt rītam.
Nakts nebij gluži melna, jo kaut kur vajadzēja būt mēnesim. Brigadere 2, 454.
Frančesko: Hercogs atbraucis! .. – Lionardo! Nevar būt! Hercogam vajadzēja atgriezties tikai pēc vairākām dienām. A. Eglītis 1, 292.
Ielai drīz vajadzēja beigties, jo priekšā varēja samanīt laukus. Vilks 5, 11.
Tuvāk ieskatoties, viņai vajadzēja būt gadu trīsdesmit, ja ne pāri. Janovskis 1, 241.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
vajadzêt – vaj(a)dzêt, arī vàidzêt, 3. pers. vaj(a)ga, arī vàiga, pag. vaj(a)dz¡ja, arī vàidz¡ja.
1. Būt nepieciešamībai (pēc kā); būt vajadzīgam. tèu vàidz¡ja vãģus, tèu vàidz¡ja zixglìetas.
2. Būt nepieciešamībai (ko darīt). ka viņa i izlũkãsi, ka sàusas [siena gubas], ta vàiga iêvest ìekšã.
3. Būt lietderīgi, pareizi (piemēram, noteiktā veidā rīkoties). sìenàm vàiguõt kaĩsît sàli, ta vìņč labâk stãvuõt.
4. savienojumā ar bût. Nepieciešami, likumsakarīgi veidoties, rasties, pastāvēt. tagad vàiga bût v¥càm m¡nešàm.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 661]
Darbības vārda vajadzēt pamatā ir vajag.
vajag; aizguvums; no līb. vajag, vajāg ‘vajadzīgs’ (ig. vaja ‘vajadzīgs; vajadzība, trūkums’, s. vajaa ‘nepilns, nepietiekams; vajadzība’, vepsu vajag ‘nepilns’). Aizg. daudzos 16.–18. gs. tekstos lietots atbilstoši lībiešu vārda semantikai attiecīgā konstrukcijā (parasti rakstījumā „vaijaga”): „va(i)jaga ir”.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 472]