vainags, -a, v.
1. Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
Ozollapu vainags grezno Jāni. Vainags ir saules simbols, un Jānis ir tas, kurš sauli uzcēlis visaugstāk pie debesīm. Goba 5, 45.
Vai atceries, kā smaršo jāņuzāles, kad vainagos tās vij un galvā liek .. Skujiņa 1, 61.
To [miršu zaru] smarža atsauca atmiņā manu kāzu dienu, kad manā līgavas vainagā bija ievīti arī daži miršu zariņi. Zālīte 5, 218.
pārn. Vienmēr atradīsies kādi, kas māksliniekam labprāt palīdzēs nest lauru vainagu, bet kur ir tie, kas nebaidīsies pieskarties ērkšķu vainagam? Mauriņa 1, 28.
pārn. .. Laiks steidzas tālāk .., Savīdams vainagā dienu pēc dienas .. Brīdaka 1, 57.
// Šādi veidota, parasti uz kapa liekama, ziedu, zaļumu, skuju vītne.
Eiropā kapu vainagi parādījušies 17. gadsimtā. Sākumā tie darināti tikai no lapām un zariem, vēlāk iepīti arī ziedi. Lauku Dzīve 74, 3, 37.
.. viņš aizbēra Mārtiņa kapu un, paņēmis .. vainagus, noklāja ar tiem smilšu pakalniņu; tur nu ziedēja skaistākās vasaras puķes, Ainas ievītas vainagu košumā .. Niedra 4, 267.
// Apļveida galvas rota – tautastērpa piederums jaunavām.
// folkl. Jaunavas gods, nevainība.
// pārn. Radiāli veidots, novietots (kā) kopums.
Gaisma ir iededzinājusi tumša vara krāsas atspulgus matu vainagā ap Elgas deniņiem .. Bendrupe 1, 328.
.. viņš nopūtās, smaidiņš ierāvās kaut kur grumbu vainagā ap acīm. Upīts 4, 12.
Tumši zili un tumši zaļi mežu vainagi bija visapkārt viņas mājai. Kaldupe 8, 170.
// pareti Kronis.
.. zelta vainags sāka rūsēt viņam [ķēniņam] aiz skumjām uz galvas. K. Skalbe 1, 90.
pārn. .. pļavā stāvēja stalts maralbriedis, kronēts ar dižu ragu vainagu .. Gūtmanis 2, 78.
2. Zaru kopums kokam.
Piramidāls vainags. Veidot augļukoku vainagu. Koki ar kupliem vainagiem.
Vainagu klājs mežs – koku vainagu kopums (mežā).
3. bot. Vainaglapu kopums ziedam.
Lūpziežu divlūpainais vainags.
Stobrveida vainags var dažreiz būt paplašināts piltuves veidā, kā, piemēram, rudzupuķēm. Galenieks 2, 375.
Parastās pupiņas ziedu no ārpuses ietver zaļš zvanveida kauss. Zieda vainags ir spilgtā krāsā. Švinka 1, 6.
4. Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
Četrstūraini baļķu vainagi.
„Un kas tās par ēkām? Apakšējie vainagi sapuvuši, jumtus izārdījis vējš...” Dziļums 1, 353.
.. ekspedīcijas dalībniekiem izdevies atrakt kādas agrākās guļbūves telpas apakšējo vainagu un grīdu .. Rīgas Balss 80, 279, 3.
5. Kokgriezumu apļveida rotājums skapja augšējai malai.
Tajās [lauku mājās] vēl nebija .. jaunas mēbeles. .. stūrī skapis ar robotu vainagu, pie sienām gultas ar svītrainām segām. Padomju Latvijas Sieviete 64, 5, 21.
6. Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
7. literat. Savienojumā „sonetu vainags”: piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
Lirika .. bagātinās strofiski. Tiek izmantots daudz jaunu panta formu. .. Tiek lietotas oktāvas, sekstīnas, soneti, pat sonetu vainags .. Valeinis 2, 190.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
vaîņaks – kâ vaîņaks (demin. vaîņacìņš): nùo krija biŠši [maizes cepšanai] opali lùociņi tàisîti koâ vaîņaciņi.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 258–259]
●
vaîņags, arī vàiņags, arī vaĩņags – vaîņaks, arī vàiņaks, arī vaĩņaks, -ga, -gàm, -gu, dsk. ģen. -gu, demin. vaîņadzĩc, arī vàiņadzĩc, arī vaĩņadzĩc, -īna; arī vaînags, arī vàinags, arī vaĩnags vaînaks, arī vàinaks, arī vaĩnaks, -ga, -gàm, -gu, dsk. ģen. -gu, demin. vaînadzĩc, arī vàinadzĩc, arī vaĩnadzĩc, -īna.
1. Vainags. Jãņa b¥ri i lĩguôtãji, kas iêt lĩguôtu, kas nãca a ti¡m zâļu vaîņagìm.
2. Baļķu kārta (guļbūves konstrukcijā celtām ēkām). slìeksnis bi izveĩduôc nùo tà apakš¡jã badķa, vaîņaga kùoka.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 658]
vainags, apv. vaiņags, vainaks, vaiņags, vainuks, vaiņuks; lš. vainìkas, kr. венóк, венéць (ssl. vĕnьcь), bkr. вéнiк, вянóк, ukr. вíнoк, , вiнéць, č. vínek, p. wianek ‘t. p.’ Tās pašas cilmes kā vīt. Pamatā ide. *ei- ‘griẽzt, liekt, pīt’, skaņumijā ar n saknes paplašinājumā b. *ein- : *ain-, no kā laikam bijis (liela) vijuma, vainaga apzīmējums *ainan vai *ainas (sal. kr. apv. вeн, вéнo (ssl. vĕnь) ‘vainags’). Šā vārda dem. laikam ir vainuks, vaiņuks. Ar pied. -ak/ag- tomēr varēja atvasināt priekšmeta nosaukumu arī tieši no verbālā celma; sal. šķīt: šķīnagas (apv.) ‘grozu pīšanai sagatavotas rīkstes’. Tātad vainags sākotnēji ‘vītais priekšmets, vijums’.
Pēc cita uzskata (P. Šmits) vārds ir aizgūts no senkrievu valodas.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 469]