Tradicionālā transkripcija

[ûdèns]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[uːˀdens]

[ū] – garais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[n] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ū.

ūden- – sakne, vārda celms

-s – galotne

ūden-s+ap-gād-e

ūden-s+ārst-niec-īb-a

ūden-s+at-blāzm-a

ūden-s+at-dev-e

ūden-s+aug-s

ūden-s+basein-s

ūden-s+bļod-a

ūden-s+caur-laid-īb-a

ūden-s+caur-laid-īg-s (→ ūden-s-caur-laid-īg+um-s)

ūden-s+cel-iņ-š

ūden-s+ceļ-š

ūden-s+dārz-s

ūden-s+droš-s

ūden-s+dzied-inā-tav-a

ūden-s+dzied-niec-īb-a

ūden-s+dzin-ēj-s

ūden-s+dzin-um-s

ūden-s+dzirn-av-as

ūden-s+dzīv-niek-i

ūden-s+galv-a

ūden-s+gāz-e

ūden-s+ie-tilp-īb-a

ūden-s+iz-tur-īb-a

ūden-s+iz-tur-īg-s (→ ūden-s-iz-tur-īg+um-s)

ūden-s+kait-e

ūden-s+kliņģer-is

ūden-s+krās-as

ūden-s+krā-tuv-e

ūden-s+krit-um-s

ūden-s+lil-ij-a

ūden-s+līd-ēj-s

ūden-s+līmen-is

ūden-s+līn-ij-a

ūden-s+mal-a

ūden-s+meit-a

ūden-s+mēr-ī-tāj-s

ūden-s+mētr-a

ūden-s+ne-caur-laid-īb-a (→ ūden-s-ne-caur-laid+īg-s)

ūden-s+ne-droš-s

ūden-s+nes-ēj-s

ūden-s+no-tek-a

ūden-s+pie-gād-e

ūden-s+pīp-e

ūden-s+plūd-i

ūden-s+pol-o

ūden-s+putn-i

ūden-s+rat-s

ūden-s+roz-e

ūden-s+saim-niec-īb-a

ūden-s+slēp-es

ūden-s+slēp-o-šan-a

ūden-s+spēk-stac-ij-a

ūden-s+sport-s

ūden-s+stab-s

ūden-s+strazd-s

ūden-s+strūkl-as

ūden-s+sūk-n-is

ūden-s+šķērs-l-is

ūden-s+šķir-t-n-e

ūden-s+torn-is

ūden-s+tūr-ism-s

ūden-s+vabol-e

ūden-s+vad-s

ūden-s+vīr-s

ūden-s+zābak-i

ūden-s+zāl-e

ūden-s+zalkt-is

ūden-s+zar-s

ūden-s+zied-i

ūden-s+zīm-e

ūden-s+zirn-ekl-is

ūden-s+žurk-a

augļ+ūden-s

avot+ūden-s

dziļ+ūden-s

cukur+ūden-s

grunt-s+ūden-s

kaļķ+ūden-s

karaļ+ūden-s

minerāl+ūden-s

no-tek+ūdeņ-i

rož+ūdeņ-i

sald+ūdeņ-i

sāl-s+ūdeņ-i

sēr+ūdeņ-i

smarž+ūden-s

snieg+ūden-s

ziep-j+ūden-s

ūden-s+aiz-vad-e

ūden-s+mīl+is, ūden-s+mīl+e

ūden-s+nes+e

ūden-s+no-tec+e

ūdeņ+rad+is

ūdens – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
 

2. deklinācijas izņēmuma vārds. Vienskaitļa N. un Ģ. vienāda forma – ūdens.

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Ūdens plūda pāri trauka malām.

2) izteicēja daļa – Vai lietus ir ūdens?

3) galvenais loceklis – Ūdens glāzē.

4) papildinātājs – Ūdenim bija dīvaina piegarša.

5) vietas apstāklis – Kļavu lapas sabira ūdenī.

6) apzīmētājs – Ūdens spainis atradās uz sola.

ūdens apgāde, ūdens augi, ūdens caurplūde, ūdens caurtece, ūdens ceļš, ūdens diēta, ūdens dziedniecība, ūdens dziednīca, ūdens dzirnavas, ūdens dzīvnieki, ūdens gliemji, ūdens karafe, ūdens krājumi, ūdens krāns, ūdens krāsa, ūdens krātuve, ūdens kukaiņi, ūdens lāse, ūdens lilija, ūdens līmenis, ūdens mēris, ūdens motosportists, ūdens motosports, ūdens naktssikspārņi, ūdens pelde, ūdens pulkstenis, ūdens resursi, ūdens režīms, ūdens slimība, ūdens spainis, ūdens spogulis, ūdens strazds, ūdens strūkla, ūdens sūknis, ūdens šķīdums, ūdens temperatūra, ūdens tilpe, ūdens transports, ūdens turbīna, ūdens tvaiki, ūdens velosipēds, ūdens vistiņa, ūdens zābaki, ūdens zāle, ūdens ziedēšana, ūdens žurka
 

ūdens pil, ūdens plūst, ūdens tek
 

absorbcijas ūdens, adsorbcijas ūdens, akas ūdens, apakšzemes ūdeņi, atmosfēras ūdens, augsnes ūdens, avota ūdens, ezera ūdens, jūras ūdens, kafijas ūdens, krāna ūdens, kristalizācijas ūdens, lietus ūdens, pazemes ūdeņi, palu ūdeņi, pavasara ūdeņi, sauszemes ūdeņi, sejas ūdens, sniega ūdens, tējas ūdens, tualetes ūdens, upes ūdens, virszemes ūdeņi, zvejas ūdeņi
 

agresīvais ūdens, artēziskais ūdens, auksts ūdens, ārstnieciskie ūdeņi, ciets ūdens, dehidratācijas ūdens, duļķains ūdens
 

dzidrs ūdens, iekšējie ūdeņi, karsts ūdens, mīksts ūdens, remdens ūdens, silts ūdens, skaidrs ūdens, smagais ūdens, termālie ūdeņi, tīrs ūdens, vaļējs ūdens, zaļais ūdens
 

atklātie ūdeņi, attīrīt ūdeni, destilēts ūdens, dzert ūdeni, gāzēts ūdens, nolaist ūdeni, smelt ūdeni, vārīts ūdens, dzeramais ūdens

ūdens, -ns, dsk. ģen. -ņu, v.

1. vsk. Ūdeņraža un skābekļa savienojums – bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums, kas lielos daudzumos atrodas dabā. Jūras, upes ūdens.

Ūdens cēlies, nokrities – ūdens līmenis tilpē paaugstinājies, pazeminājies.

2. dsk. Šāda šķidruma masa, ar šādu šķidrumu klātas platības. 

Palu ūdeņi. Teritoriālie ūdeņi. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1118]

ūdens, ūdens, dsk. ūdeņi, v.

1. parasti vsk. Ūdeņraža oksīds – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zilgana krāsa) un kas, parasti šķīdumu, maisījumu sastāvā, ir plaši izplatīta ūdenstilpēs, augsnē, gaisā, organismos.

Ūdens saturs šķīdumā. Ūdenī šķīstoša viela. Mazgāties aukstā ūdenī. Brīvs (arī nesaistīts) ūdens.

Ūdens riņķojums dabā – ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.

Virs ūdens – virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot).

Zem ūdens – zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.

// dsk. Liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).

Vadozie ūdeņi – pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.

// ģen.: ūdens, adj. nozīmē Tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju). Tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.

// ģen.: ūdens, adj. nozīmē Tāds, kas noris, pastāv ūdenstilpē, tāds, kas ir saistīts ar norisēm ūdenstilpē.

Ūdens polo – komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.

// ģen.: ūdens, retāk ūdeņu, adj. nozīmē Tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem).

Ūdens (arī ūdeņu) mētra.

// ģen.: ūdens, adj. nozīmē Tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tajās (par dzīvniekiem).

Ūdens putni – ūdensputni.

// savienojumā ar apzīmētāju Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.

// pārn. Tukšas, nebūtiskas, liekas frāzes, daudzvārdība (kādā tekstā).

Studiju gadu pieredze, kad lekcijā var pierakstīt labi ja piekto daļu no tā, ko dzird. Smadzenes ar centrbēdzes spēku izsviež ūdeni, paliek tik, cik roka spēj pārnest uz papīra. Ezera 11, 69.

Tu slauc pareizu pienu, bet, mīļā māt, tavas meitas dzied dziesmas, kam ūdens klāt! Ziedonis 17, 102.

2. dsk. Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā). Ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

ūdens – iudiņs; verdošs ūdens – vardušs iudiņs; svētītais ūdens bazn. – svieteitais iudiņs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

Dzert kā ūdeni – saka, ja kāds nesātīgi, lielā daudzumā dzer alkoholiskos dzērienus.

Iztek (aiztek) kā ūdens caur pirkstiem (pa pirkstu starpām) – saka, ja kas (parasti laiks, dzīve) nenovēršami, neaizturami ātri aiziet, zūd, ja kas (parasti nauda) tiek viegli iztērēts.  
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 264–265]

Ergonīmi – Rīgas ūdens, SIA; Ūdensnesējs, SIA; Ūdens būve, SIA; Aizkraukles ūdens, SIA.

ūdens, apv. ūdins, ūdenis; lš. vanduõ (ģen. vandeñs), apv. unduõ, únduo, pr. unds (vīr.), wundan (nek.), kr., bkr., ukr., bulg. вода́ (ssl. voda), č. voda, p. woda ‘t. p.’, kr., bulg. ведрó ‘spainis’ (ssl. v©dro ‘māla trauks’), ukr. вiдpó, č. v©dro, p. wiadro ‘spainis’, go. watō, ssl. vatn, sav. waʒʒar, v. Wasser, ssak. watar, a. water ‘t. p.’, wet ‘mitrs’, he. Oātar (< uōdy-), si. udán, gr. hýdōr ‘ūdens’, lat. unda (no *ud- ar n infiksu) ‘vilnis’, alb. újë (< udnŠā; dsk. újëra) ‘ūdens’. Pamatā ide. *aO(e)- ‘aprasināt, mitrināt, tecēt’ atv. *aOed- : *aud- : *Ed-, no kā heteroklītisks r/n-celma ūdens apzīmējums: vsk. nom. *Oédōr/ *Oodōr, ģen. *udnés, lok. udén(i) un paralēlformas ar garu saknes patskani.

No šīs paradigmas atsevišķās valodās vai valodu grupās vispārināta viena celma forma, bet senās n- un r-celma pazīmes bieži parādās diferencēti dažādas nozīmes vārdiem (la. ūdens: ūdrs, kr. вода́: ведрó). Latviešu valodā saknes forma (sakne zudumpakāpē) vistuvāka lietuviešu apv. (žemaišu) un prūšu formai (tās abas gan ar n infiksu), bet lietuviešu liter. forma tuvāka slāvu valodu formām (ssl. voda < Oadā-; lietuviešu forma ar n infiksu). Šāda atšķirība var būt pazīme, ka latviešu valodā vispārināts viena novada (vienas senās cilts vai tautības) ūdens apzīmējums. Ka seno latviešu cilšu vai tautību valodās bijis arī ūdens nosaukums ar vad- (*Oad-), rāda upes nos. Vadakste (g. k. zemgaļu un lietuviešu etniskajā robežjoslā, ietek Ventā; sal. lš. vãdaksnis ‘applūstoša pļava; vecupe; pļavas zemākā, auglīgākā daļa’) u. c. vietvārdi, arī apv. vada ‘(zema) pļava, meža pļava’, vadele ‘ieplaka, kas aiziet līdz upei vai ielejai’, vads ‘muklains mežs’ (Dundagā). 

Ūdens apzīmējums ar vārda sakni zudumpakāpē (kā latviešu valodā) arī senindiešu, grieķu, latīņu un albāņu valodā. La. ūdens senāk bijis nek. dzimtē (Mīlenbahs).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 449–450]

Šķirklis no M. Fasmera vārdnīcas

вода́

сюда же во́дка, укр., блр. вода́, др.-русск., ст.-слав. вода ὕδωρ (Супр.), болг. вода́, сербохорв. во̀да, словен. vóda, чеш. voda, слвц. voda, польск. woda, в.-луж., н.-луж. woda. Древние ступени чередования представлены в ведро́, вы́дра.

Родственно лит. vanduõ, род. п. vandeñs, жем. unduo, д.-в.-н. waʒʒar „вода”, гот. watō, греч. ὕδωρ, ὕδατος, арм. get „река”, фриг. βέδυ, др.-инд. udakám, uda-, udán- „вода”, unátti „бить ключом”, „орошать”, ṓdman- ср. р. „поток”, алб. uj „вода”; носовой согласный в лат. unda „волна” и лит. vanduõ вторичного происхождения; см. Вальде 850; И. Шмидт, Pluralb. 202 и сл.; М. – Э. 4, 404 и сл.; Хюбшман 434; Уленбек, Aind. Wb. 28 и сл. Древняя основа на r/n. 
[Sagatavots pēc: Fasmers I 1986 : 330]

angļu – water

baltkrievu – вады

franču – eau

grieķu – νερό

igauņu – vesi

ivritā – מים

krievu – водa

latīņu – aqua

lietuviešu – vanduo

poļu – woda

somu – vesi

ukraiņu – води

vācu – das Wasser

zviedru – vatten