tuvs
Tāds, līdz kuram ir samērā mazs attālums; tāds, līdz kura sākumam ir samērā neilgs laikaposms.
Šķirkļa autors: Autors: Dzintra
Tāds, līdz kuram ir samērā mazs attālums; tāds, līdz kura sākumam ir samērā neilgs laikaposms.
Tradicionālā transkripcija
[tuu̯s]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[tuu̯s]
[t] – nebalsīgais troksnenis
[u] – īsais patskanis
[] – īsais patskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – uv.
tuv- – sakne, vārda celms
-s – galotne
tuv-s
→tuv+ēj-s→tuv-ēj+i (apst. v.)
↓→tuv-ēj+īb-a
→tuv+inā-t→tuv-inā+tāj-s
→tuv-inā+šan-a
→tuv-inā+ties→tuv-inā+šan-ās
→tuv-inā-j+um-s
→pie+tuv-inā-t→pie-tuv-inā+šan-a
→tuv+i+niek-s
→tuv+īn-s
→tuv+īb-a
→tuv+ien-a
→tuv+iet-is
→tuv+um-s→tuv-um+niek-s
→tuv+o+ties→pie+tuv-o-ties→pie-tuv-o+šan-ās
→tuv+otn-e
→tuv+en-s→ap+tuv-en-s→ap-tuv-en+i (apst. v.)
↓→ap-tuv-en+īb-a
→tuv+u (apst. v.)
→tuv+ē-t
→pie+tuv+o-t
→pie-tuv-inā+ties→pie-tuv-inā+šan-ās
→pie-tuv-inā+tāj-s
→sa+tuv-inā-t→sa-tuv-inā+ties→sa-tuv-inā+šan-ās
↓→sa-tuv-inā+tāj-s
tuv+cīņ-a
tuv+redz+īb-a
tuv+redz+īg-s, tuv+redz+īg-a
tuvs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne
NENOTEIKTĀ GALOTNE
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | ||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. |
N. | tuv-s | tuv-i | tuv-a | tuv-as |
Ģ. | tuv-a | tuv-u | tuv-as | tuv-u |
D. | tuv-am | tuv-iem | tuv-ai | tuv-ām |
A. | tuv-u | tuv-us | tuv-u | tuv-as |
I. | ar tuv-u | ar tuv-iem | ar tuv-u | ar tuv-ām |
L. | tuv-ā | tuv-os | tuv-ā | tuv-ās |
V. | – | – | – | – |
NOTEIKTĀ GALOTNE
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | ||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. |
N. | tuv-ais | tuv-ie | tuv-ā | tuv-ās |
Ģ. | tuv-ā | tuv-o | tuv-ās | tuv-o |
D. | tuv-ajam | tuv-ajiem | tuv-ajai | tuv-ajām |
A. | tuv-o | tuv-os | tuv-o | tuv-ās |
I. | ar tuv-o | ar tuv-ajiem | ar tuv-o | ar tuv-ajām |
L. | tuv-ajā | tuv-ajos | tuv-ajā | tuv-ajās |
V. | tuv-ais! tuv-o! | tuv-ie! | tuv-ā! tuv-o! | tuv-ās! |
PAKĀPES
| Pamata pakāpe | Pārākā pakāpe | Vispārākā pakāpe |
Vīr. dzimte | tuv-s tuv-ais | tuv-āk-s tuv-āk-ais | vis-tuv-āk-ais pats tuv-āk-ais tuv-āk-ais |
Siev. dzimte | tuv-a tuv-ā | tuv-āk-a tuv-āk-ā
| vis-tuv-āk-ā pati tuv-āk-ā tuv-āk-ā |
tuva atbalss, tuvas attiecības, Tuvie Austrumi, tuvs bērns, tuvs brauciens, tuvs ceļojums, tuvs ceļš, tuvs ciemats, tuvs cilvēks, tuva darbavieta, tuvs darbs, tuvais dārzs, tuvs domubiedrs, tuva draudzība, tuvs draugs, tuvais ezers, tuvās gaismas, tuva grāmata, tuva ģimene, tuva izrāde, tuvi kaimiņi, tuvs kalns, tuvs kolēģis, tuvs lidojums, tuvais mežs, tuvs motīvs, tuva nodarbošanās, tuvs palīgs, tuva pasaule, tuvi paziņas, tuva skola, tuvi skolotāji, tuva specialitāte, tuvā trase, tuvs varonis, tuvi vecāki, tuva zeme, tuva zvaigzne
tuvs, -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
Tuvas ganības. Tuva darbavieta. Aiziet līdz tuvajam ezeram. Apsēsties uz tuvākā krēsla.
.. ar šo dzīvokli .. viņš vēl nebija saradis. Viņu traucēja gan troksnis, gan tuvie pretējā nama logi. Skujiņš 12, 5.
Kinoteātris atradās tuvākajā šķērsielā, un Aleksandrs Papīrs iegāja tajā .. Ādamsons 2, 141.
Apvārsnis šķita tuvs, gandrīz ar roku taustāms. Cīrulis 1, 50.
// Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
Tās ir Lulīte, Tincīte, Julcīte, arī vecmāmiņas dēla meitiņas no tuviem kaimiņiem. Nākušas skatīties Jurģu dienu Avotos. Brigadere 2, 39.
Aldona cepa tortes .. tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Ezera 8, 196.
Pagājušā gadsimta nogalē .. strauji attīstījusies tirdzniecība un kultūras sakari ar [Latvijai] tuvajiem kaimiņiem – igauņiem. Rūja 3, 8.
// Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
.. drīz vien Mazuriju durvis sāka virināt tuvi un tāli ļaudis. Sakse 2, 32.
// Tāds, kas izplatās no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu). Tāds, kas ir uztverams no samērā maza attāluma.
Tuva čaboņa. Tuva atbalss. Tuva gaisma.
.. tālo apgaismojumu uz tuvo vai otrādi pārslēdz ar īpašu kājas vai rokas pārslēdzēju. TAM 128.
2. Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
Līdz skolai ir tuvs brauciens. Tuvs pārgājiens.
3. Tāds, ko no tagadnes šķir samērā īss laikposms (parasti par laikposmu, cilvēka mūža posmu).
Tuva pagātne. Gatavoties tuvajai ziemai.
„Un mērnieku mēs tev atsūtīsim tuvākajās dienās,” kamanās iesēdies, viņš vēl atgriezās un apsolīja. Sakse 7, 262.
Rudenī nārsto mūsu republikas upju vērtīgākās zivis .. No nārsta norites lielā mērā būs atkarīgi šo zivju krājumi tuvākajos gados. Rīgas Balss 79, 245. 4.
Zinu – tuvās nākotnes grāmatu lasot, Ik rindu un skaitli taustīsi acīm, kā prasot, Cik tas pūļu, cik spēka un grūtību svērs. Brīdaka 1, 24.
// Par darbību, norisi, stāvokli.
Jau sākušas bālēt retās zvaigznes. Debesis top gaišas no tuvās rīta ausmas. Grīns 1, 399.
.. ārstiem šķiet, ka slimniekam ir arī melnās bakas. Kad Mārtiņš un Mikus draugi to uzzina, viņiem ārstu atzinums izklausās kā tuvas nāves pieteikums. J. Kalniņš 9, 303.
// Tāds, kas ir eksistējis pirms samērā īsa laikposma vai kas eksistēs pēc samērā īsa laikposma.
Tuvs priekštecis.
4. Tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības.
Tematiski tuvi daiļdarbi. Funkcionāli tuvas metodes.
Filozofijai ir jābūt pietiekami tālai no konkrētajām politiskajām realitātēm, lai nekļūtu par kalponi, kā tas bija agrāk, bet pietiekami tuvai tām gara un dzīves norisēm, kas gaida savu vārdu nesēju. Atklājums 91, 1, 8.
Sengrieķu zinātnē algebras idejām vistuvākais bija Diofanta traktāts „Aritmētika”. Strazdiņš 2, 293.
Jēdzieniski tuvi ir arī vārdi, kas apzīmē vienas parādības kvantitatīvi dažādas izpausmes formas. Veidemane 1, 39.
// Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju.
Tuvas koku sugas. Tuvas valodu grupas.
Radnieciskas sugas apvieno ģintīs.., bet tuvas ģintis savukārt veido dzimtu. Galenieks 2, 15.
Antropologus pārsteidza fakts, ka agrīnie neandertālieši pēc savas uzbūves bijuši tuvāki cilvēkam nekā vēlīnās formas. Bioloģijas rokasgrāmata 340.
// Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) – par radniecību. Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) – par cilvēkiem.
Tuva radniecība.
Līze izrīkoja [mātei] mazas bēres, kurās salūdza vistuvākos radus .. Blaumanis 6, 19.
Džamaledīns par ērgli rūpējās kā par savu vistuvāko piederīgo. Birznieks-Upītis 6, 245.
5. parasti pārākajā pakāpē. Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
Tuvākā priekšniecība. Tuvākais darba vadītājs.
Progresīvie skolotāji bija iemīlējuši Jesena „Jaunības Tekas” un līdz ar tām varbūt arī mani kā to tuvāko līdzstrādnieku. Birznieks-Upītis 6, 26.
Ļaužu ieskauts, pār roku mēteli pārlicis, stāvēja Štelmahs. Apkārt tam viņa tuvākie palīgi. Kroma 3, 56.
6. Tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem).
Tuvs draugs. Tuvs studiju biedrs. Tuvs kolēģis. Tuvi paziņas.
Apstājos un pievilku Zintru pie sevis. Raudzījos viņas lielajās, brūnajās acīs un jutu, ka man šī mazā, trauslā meitene kļuvusi dārga, tuva un ļoti nepieciešama. Lukjanskis 1, 127.
Kaut bijis kāds tuvs cilvēks, kuram atvērt savu dvēseli! Klīvers 2, 16.
Droši vien tu toreiz juties ļoti vientuļa, tādās reizēs [bēdās] ļoti vajag tuva cilvēka. Stulpāns 2. 57.
Neesmu viena pasaulē. Blakus ir viņš, Annīte, Liena. Man tuvāki par vistuvākajiem. Avotiņa 2, 149.
// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Tuva draudzība.
.. ratu meistars .. bij lepns, ka brauc pirmajos ratos: viss pagasts tagad varēja redzēt viņa tuvās attiecības ar Brīviņu kungu. Upīts 4, 233.
// Tāds, ar ko ir intīmas attiecības.
Kādā liesmainā marta saulrietā Valdis pirmo reizi noskūpstīja Ramonu, bet aprīļa beigās, kad uzbrieda pumpuri, viņi kļuva tuvi. Gulbis 3, 51.
// Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
Šovakar viņu birzī gaidīs Inga. Tas bija pats galvenais, saprotams un tuvs. Dripe 2, 98.
.. viņa ilgi klīda pa šaurajām ostgala ieliņām, tik tuvām un aprastām kopš agras bērnības. Zigmonte 2, 18.
Nakts vientulībā dziļā Tev patīk vienam palikt Un sirdij tuvus vārdus Kā ziedus kopā salikt. P. Bārda 2, 15.
7. parasti pārākajā pakāpē Samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts.
Tuvāks notikuma apraksts. Tuvāki paskaidrojumi.
Lielskungs pats tūliņ aizbrauca uz Rīgu, lai dabūtu par izdarīto blēdību tuvākas ziņas. Poruks 3, 251.
.. Zetiņa nelaipni saņem viešņu. ..Neielaižas nekādā tuvākā sarunā, gandrīz nemaz neatbild. Upīts 6, 129.
„.. Maza, maza muižiņa – trīs simts lodziņu?” To [mīklu] zināju gan, bet patlaban biju aizmirsis. Baumanis palīdz atminēt, dodams tuvākus aizrādījumus. Birznieks-Upītis 5, 100.
8. Piemērots, atbilstošs.
.. par kādu citu darbu, kas būtu tuvāks jaunieša specialitātei, Dzelvis pat neieminējās. Avotiņa, Šlisers 1, 139.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
tuvs, tivs: tuvs radinieks; tuvu nāvi sludinātājas; tuvākais, der Nächste: katrs pats sev tuvākais.
Subst. – tuvums, tivums, die Nähe: tautas nāk tuvumā. tas gabals nav ne tuvumā tik auglīgs.[Sagatavots pēc: ME IV : 276]
tuvs, tuva – tyvs, tyva; tiveims, tiveimaa; katram savs krekls tuvāks – kotrys buož sovā kulē
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
tuvs – tuvējs, tuvīns; netāls, klātējs novec., klātuvējs novec.; ciešs; ciets apv., tuvens apv., pietuvens apv.
tuvs – tāls
Vietvārdi – Tuvais ezers, ezers Aglonas novadā.
Ergonīmi – Tuvs, SIA Rīgā; Tuva būve, SIA Inčukalnā.
tuvs, mantots vārds; apv. tivs; lš. tuvi, pr. tawischan, tawischen, tawisen ‘tuvāko’. Pamatā ide. vietn. *to-, no kā *tu- ‘tur, te’. No *tu- atvasināts b. *tu-Os > la. tuvs. Apv. forma tivs < tuvs kā zivs < zuvs.
Atvasinājumi: adj. tuvējs, subst. tuviene, tuvinieks, tuvība, verbi tuvināt, tuvoties.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1080]
angļu close; nigh
baltkrievu близкuй
franču proche
grieķu κοντά
igauņu sulgege
krievu близкuй
lietuviešu artimas
poļu blisko
somu lähellä
ukraiņu блізкuй
vācu nah
zviedru stänga