Morfoloģiskais raksturojums
tumsa – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
Vienskaitlinieks.
|
vsk.
|
dsk.
|
N.
|
tums-a
|
|
Ģ.
|
tums-as
|
|
D.
|
tums-ai
|
|
A.
|
tums-u
|
|
I.
|
ar tums-u
|
|
L.
|
tums-ā
|
|
V.
|
tums-a!
|
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Tumsa ir biedējoša... jo īpaši rudenī.
2) izteicēja daļa – Nevajag baidīties, tā vienkārši ir tumsa.
3) galvenais loceklis – Pilnīga tumsa.
4) papildinātājs – Jāpasteidzas, ja negribu tumsu sagaidīt ārpus mājas.
5) apzīmētājs – Tumsas aizsegā dažreiz notiek dīvainas lietas.
6) apstāklis – Man nepatīk atrasties tumsā.
LVV šķirklis
tumsa, s.
1. Apstākļi, stāvoklis, kad nav gaismas vai tās ir ļoti maz un nav iespējams uztvert apkārtni ar redzi.
Ātri uznāca tumsa, un nekas vairs nebija saredzams. Nakts tumsa. Rudens tumsa. Melna, akla, dziļa, necaurredzama tumsa. Automašīnu signālugunis zib tumsā. Strādāt no tumsas līdz tumsai (no agra rīta līdz vēlam vakaram). Ar tumsu atgriezties mājās.
2. pārn. Tumsonība, izglītības, zināšanu trūkums; ļauni, naidīgi spēki.
Tumsas vara. Tumsas spēki.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1112]
LLVV šķirklis
tumsa, -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
Nakts tumsa. Melna tumsa. Bieza tumsa. Dziļa tumsa. Uznāk tumsa.
Kad Saule atrodas vairāk par 18° zem horizonta, tad ir jau pilnīga tumsa, jo Saules stari vairs neapgaismo pat atmosfēras augstākos slāņus. Zvaigžņotā Debess 59, 2, 16.
Priekšnamā aklajā tumsā viņi uzgrūžas cits citam – čuksti, apslāpēti smiekli, nez kas nošķindēdams gāžas. Ezera 12, 103.
pārn. Nekad agrāk viņš nebija tik vientuļš juties, un viņš nezināja, kā lai savu vientulības tumsu klīdina. Zigmonte 16, 229.
// Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
No tumsas līdz tumsai – no agra rīta līdz vēlam vakaram.
Mazā tumsā (arī tumsiņā) – agrā rīta krēslā.
// pārn. Tumsība. Arī tumsonība.
Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) – zināšanu trūkums, aprobežotība.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
tumsa – tymsums; timss; nu pieciem līdz tumsai – nu pīcu stuņžu leidz tymsam; pa tumsu – tymsumā; pa timšam
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
Sinonīmi
tumsa – tumsība, notumsa, melnums, timsa apv.
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 430]
Antonīmi
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Gaismas stars tumsas valstībā poēt. – saka par cildenu, garīgi stipru cilvēku, kas rod spēku citiem, garīgi bagātina apkārtējos.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 1208]
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Tumsiņš, Tumsiņa.
Mūzikas grupu nosaukumi – Tumsa, poprokgrupa.
Ergonīmi – Tumsa, individuālais komersants; Gaisma nakts tumsā, raidījums Latvijas Kristīgajā radio.
Etimoloģija
tumsa, mantots vārds; lš. tamsà, apv. tumsà, kr., ukr. тьма (ssl. тьma), bkr. цьма, bulg. тъма, тма, č. tma, p. ćma ‘t. p.’, sav. dema (<*tem-), v. Dämmerung ‘krēsla’, sav. dinstar (< *þimstar < *temsro-), finstar, v. finster ‘tumšs’, senīru temel, si. táma¸, támisrā, ave. təmah-, lat. tenebrae (< *temafrā) dsk. ‘tumsa’.
Pamatā ide *tem- ‘tumšs’ atv. *temes- ‘tumsa’. Skaņumijā *ti-> b.*tim- / *tum-, no kā adj.*timsus / *tumsus un pēc u-celmu izzušanas latv. apv. timss, timšs, tumss, liter. tumšs. Subst. *tumesa > tumsa, apv. timsa.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1074]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – darkness; dark
čigānu – čemnoma
grieķu – σκοτάδι
igauņu – pimedus
itāļu – buio
krievu – темнота
latīņu – tenebrae
lietuviešu – tamsa
lībiešu – pi’mdõm
poļu – ciemność
somu – pimeys
ukraiņu – темрява
vācu – das Dunkel; die Dunkelheit
zviedru – mörker