tievs -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām). Pretstats: resns.
Tievs zīmulis. Tievs vads. Tieva caurule. Tieva aukla. Tievi zari.
Tievā zarna anat. – gremošanas trakta daļa no kuņģa līdz resnajai zarnai.
Vēlīnie mieži izdzeltēja, lini palika tieviem galiem un klāņaini. Upīts 4, 125.
.. tajā [verandā] knapi pietika vietas šauram dīvāniņam, diviem krēsliem un puķu galdiņam, kas balstījās uz tievas, izvirpotas kājas. Lapsa 7, 45.
No skursteņa tievā strūkliņā kāpj dūmi .. Viese 5, 5.
Tievajās zarnās uzsūcas sagremotā barība, šķidrums, gremošanas sulu komponenti, medikamenti un baktēriju toksīni. Veselība 81, 11, 12.
// Tāds, kura stumbram ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
.. meitene pamana skalu sētiņā uz robežas starp ietvi un zālāju mazu, tievu, tikko saredzamu ozoliņu, gaiši zaļām robotām lapiņām. Rinkule 5, 108.
2. Tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Tieva meitene. Tievs viduklis. Tievas kājas. Tievas rokas.
Tievs kā skals (arī kā diegs) – saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Tievs kā lapsene – ļoti tievs (par cilvēku).
Jakobīne: Ak tad jūs esat tas... Minhauzens? Es jūs biju iedomājusies kā resnu žūpu, bet izrādās, ka jūs esat tievs kā kurts. Zīverts 1, 237.
.. tur [liedagā] kāds jauneklis – tievs, izstīdzējis, kā brūns spalvaskāts, pamests smiltīs .. Talcis 5, 81.
Kad krustmāte stāvēja, noliekusies pār burkānu dobēm, šķita, ka tās tievais, izkaltušais augums tūlīt viduklī pārlūzīs.. Lubējs 1, 118.
Blakus Kaspara resnajiem, nobrāztajiem pirkstiem laivas malā ieķeras baltas rokas ar gariem, tieviem pirkstiem kā sievietei. Līvs 2, 61.
Pastiepies zēns bija diezgan garš, bet šis garums nāca uz resnuma rēķina, tamdēļ Jēkapēls bija tievs kā skals. Jaunsudrabiņš III a, 311.
.. tur dzīvoja viens no mūsu klases zēniem – Brunis, kalsns puišelis, ar brillēm, tievs kā diegs, bet gudrs kā profesors. J. Plotnieks 4, 15.
// ar not. galotni. Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
Tievais donis.
3. sar. Tāds, kam ir augsts tembrs (par skaņu).
„Made!” viņš iespiedzās pa durvīm ēdamistabai pāri .. Balstiņa dusmās divreiz tievāka kā parasti, bet .. dzēlīga. „Kur tu to pogu atkal esi nogrūdusi?” Upīts 9, 473.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
