Tradicionālā transkripcija

[t¥Os]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[tæːːu̯s]

[t] – nebalsīgais troksnenis

[¥] – garais, platais patskanis 

[O] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ēv.

tēv- – sakne, vārda celms

-s – galotne

tēv-a+brāl-is

tēv-a+dēl-s

tēv-a+mās-a

tēv-a+māt-e

tēv-a+tēv-s

tēv+aug-s

tēv+reiz-e

tēv-u+tēv-i

tēv+vārd-s

tēv+zem-e

audž-u+tēv-s

bikt-s+tēv-s

cien-īg+tēv-s

cilt-s+tēv-s

krust+tēv-s

māj-as+tēv-s

māt-es+tēv-s

nam-a+tēv-s

sen+tēv-s

siev-as+tēv-s

vec+tēv-s

vec-ais+tēv-s

vīr-a+tēv-s

ved-ēj+tēv-s

tēvs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
 

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Tēvs mani audzināja darbam.

2) izteicēja daļa – Viens no mīļākajiem cilvēkiem man ir tēvs.

3) galvenais loceklis – Tēvs pie upes.

4) papildinātājs – Tēvam nekad neapnīk mani mācīt.

5) vietas apstāklis – Tēvā es saskatīju arī vecātēva strādīgumu.

6) apzīmētājs – Tēva padoms man lieti noderēja.

tēva brālis, tēva dēls, tēva dzimta, tēva gādība, tēvu grēki, tēva ģints, tēva mājas, tēva māsa, tēva māte, tēva meita, tēva nams, tēva pienākums, tēva sēta, tēva tēvs, tēva uzvārds, tēva vārds, tēvu zeme
 

baznīcas tēvi, maizes tēvs, mājas tēvs, nama tēvs, teātra tēvs, zemes tēvs
 

apzinīgs tēvs, garīgais tēvs, gādīgs tēvs, labs tēvs, mīļš tēvs, rūpīgs tēvs, svētais tēvs, vecais tēvs

tēvs, v.

1. Vīrietis attieksmē pret savu bērnu. 

Tēva pienākums. Dzīvot tēva maizē.

Tēvu tēvi – senči.

2. pārn. Pamatlicējs, dibinātājs. 

Ādolfs Alunāns ir latviešu teātra tēvs.

3. Kopā ar uzvārdu, vārdau vai māju vārdu ģenitīva formā – pagodinājuma un uzrunas forma vecākam, vecam vīrietim. Indrānu tēvs. Andra tēvs.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1092] 

tēvs, -a, v.

1. Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.

Tēva sēta poēt. – dzimtā māja.

Pie eglītes sēž arī pārējie ģimenes locekļi – tēvs, māte, vecmāmiņa .. Rinkule 5, 42.

Kādēļ Andra tēvu sauca par Andra tēvu? Saukt viņu varētu tikpat labi arī par Jēča tēvu, jo viņam bija divi dēli, Andrejs un Jēkabs. Apsīšu J. 3, 16.

„Krietnu zeperi vecais bocmanis Donis sev izaudzējis, var redzēt, ka esi tēvā atsities,” skaudrajā klusumā rāmi ieskanējās Krista vecīgā balss. Līvs 1, 70.

Viņš vēl atceras tēva tēvu, vecīti, kam bija sirmi, taisni uz leju nosukāti mati .. Birze 4, 164.

// rel. Parasti savienojumā „Dievs Tēvs”: Dievs kā pasaules radītājs.

Mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu – kristietībā – galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem „Mūsu Tēvs” vai „Tēvs Mūsu”.

Dievs Tēvs, kā jau vārds „Tēvs” to norāda, ir visa pamats, šīs esamības izejas punkts – radītājs. Rubenis 1, 33.

Dievs Tēvs (arī Dievs Kungs, Kungs Dievs)! novec. – izsaucas lielā izbrīnā, lielās izbailēs.

// rel. Parasti savienojumā „svētais tēvs”: lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.

No kādas grāfienes Antonelli mantoto pili svētie tēvi pārdevuši Itālijas bankai par 1,5 miljardiem liru. Zvaigzne 77, 16, 25.

Pareizticīgo garīdznieks tēvs Andrejs, vēršoties pie krieviem, lūdza atbalstīt latviešus viņu cīņā par neatkarību. Rīgas Balss 91, 9, 2.

2. Gados vecāks vīrietis. Arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.

Mamma runā ar Daktu tēvu un Daktu māti par saimniecības darīšanām .. Austriņš 2, 162.

Drīz izsteidzās Oliņu tēvs pats .. Birznieks-Upītis 1, 21.

// Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu.

.. vecais Rijkuris atnāca gausiem soļiem un apstājās Natei blakus vagas galā. „Jā, to es saprotu,” viņš teica. – „Vai ne, Rijkuru tev, tagad te augs!” Dziļums 1, 197.

3. dsk. Senči (cilvēkiem).

Tēvu tēvi – senči (parasti vairākās paaudzēs).

Tēvu tēvu (arī tēvutēvu, tēvtēvu) laiki, arī seni laiki – tāla pagātne.

Dārzus Latvijā kopušas paaudžu paaudzes, ābeļu ziedkupenās slīgušas mūsu tēvu tēvu sētas .. Zvaigzne 68, 9, 6.

Kas mirst par tēvu zemi, svēti mirst. Tā man teica vectēvs, karā vadīdams. Grīns 1, 373.

4. savienojumā ar apzīmētāju Dibinātājs, pamatlicējs. Arī vadītājs, organizators.

Rīgas dārzu tēva A. Zeidaka iemītās takas droši turpina viņa audzēknis dārzu un parku galvenais arhitekts K. Barons. Zinātne un Tehnika 64, 9, 35.

Eiropa par poligrāfijas tēvu uzskata Johanu Gūtenbergu. Sports 83, 34, 2.

Budēļu tēvs ir līksms un jautrs, varens dejotājs, lai arī visi dzīvie radījumi būtu prieka un spēka pilni. Lauku Dzīve 89, 12, 20.

// Valdnieks. Diktators.

5. Dzīvnieku tēviņš.

Ja aiziet bojā vecā vilku māte, viņas vietā stājas viena no tās vecākajām meitām un palīdz tēvam barot mazos vilcēnus. Kronītis 1, 261.

.. sloku tēvi vilka savus mīlas ceļus pār koku galotnēm .. Dripe 10, 72.

// ģen.; tēva, adj. nozīmē; bot. Tāds, no kā veidojas jauns augs (par augiem, to daļām).

Tēva augs – tēvaugs.

Reizēm gan arī pašapputeksnējoties zieds iznāk ļoti oriģināls, tikai otrreiz tādu pašu gan vairs nevar iegūt, jo nav zināms tēva zieds. Lauku Dzīve 82, 2, 20.

Viņš, kā jau mājas tēvs, novietojies galda galā. Preilis 1, 54.

Šai laikā viņš bija vairākas reizes mainījis savus maizes tēvus, atkarībā no tā, cik viņi maksāja .. Lācis 11, 200.

Agrāk teica, ka tēvu grēkus piemeklē pie bērniem .. Sakse 7, 64.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

tēvs – tāvs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

tēvs – tētis, tēte sar., tēta sar., vecais žarg., papus sar., paps sar., papa sar., sencis žarg.

Kā pa tēva kāzām – ļoti labi, pārticībā.

Maizes tēvs – darba devējs, apgādnieks.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 1249]

Vietvārdi – Tēveņāni, apdzīvota vieta Rēzeknes novadā; Tēveņi, apdzīvota vieta Rēzeknes novadā; Tēva kalns, kalns Baldones novadā.

tēvs; lš. tėvas ‘t. p.’, tėvaĩ ‘vecāki’, pr. tāws, towis ‘tēvs’, thewis ‘tēvabrālis’. Pamatā ide. *t¢- , kas reduplicētā veidā ir vārdā tētis. Forma tēvs < tēvas, kur v (O) iespraudums starp tē- un galotni laikam hiāta novēršanai. Arī narev. tevs [tēvs] ar tādu pašu nozīmi.

Dsk. tēvi lietots ar noz. ‘vecāki’ (lš. tėvaĩ). Arhaiskā izteiksmē tēvi vai tēvu tēvi ‘senči’; piem.: „aizgājis pie tēviem” (miris), „pēc tēvu tēvu parašām”.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 395–396]

Šķirklis no M. Fasmera vārdnīcas

оте́ц; род. п. отца́, укр. оте́ць, блр. оце́ц, др.-русск., ст.-слав. отьць πατήρ (Зогр., Мар., Остром., Супр.), болг. оте́ц, сербохорв. о̀тац, род. п. о̀ца, словен. óčе, -étа (от зв. *оtьčе), чеш., слвц. оtес, польск. оjсiес, в.-луж. wótc, wóćec, н.-луж. wóśc.

Праслав. *оtьсь из *оtьkъ, производного от *оtъ „отец”, которое предполагается на основе др.-русск., цслав. отьнь „отчий” (Мейе, Ét. 382), а также диал. о́тик „самец животного”, олонецк. (Кулик.), отёк „отец”, ряз. (РФВ 28, 60); см. также Гуйер, LF 55, 360. Ср. греч. ἄττα „отец”, лат. аttа, гот. atta „отец”, алб. аt, ирл. aite „опекун, воспитатель”, хетт. аttаš „отец” (Фридрих, Неth. Wb. 38), осет. ædа „папа, отец”, также др.-инд. attā „мать, старшая сестра матери”. Распространенное слово детской речи, которое в слав. заменило и.-е. *pǝtēr; см. Уленбек, Aind. Wb. 5; Мейе-Вайан 133; Гофман, Gr. Wb. 27; Мейе, МSL 20, 6; Вей, ВSL 32, 66; Вальде-Гофман 1, 77. В Передней Азии тоже распространено аttа; см. Фридрих, там же. Нет ни малейшего основания, вопреки Шахматову (AfslPh 33, 91), для предположения о заимствовании из ирл. aithech, аthесh „мужчина из состоятельного слоя общества”; см. Фасмер, RS 6, 194 и сл.
[Sagatavots pēc: Fasmers 1971 : 170]

angļu – father

baltkrievu – бацька

franču – père

grieķu – πατέρας

igauņu – isa

ivritā – אבא

krievu – отец

latīņu – pāter

lietuviešu – tėvas

poļu – ojciec

somu – isä

ukraiņu – батько

vācu – der Vater

zviedru – pappa