tauta, -as, s.
1. Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
Latviešu tauta. Lietuviešu tauta. Vācu tauta. Tautas izcelšanās. Tautas vēsture. Tautu draudzība.
Kultūras tauta – tauta ar augsti attīstītu kultūru.
Tautas gars – tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums.
Dažādu tautu pastāvēšana virs zemes garantē visdažādāko pasaules kultūru un garīgo tradīciju bagātinošo klātbūtni. Rubenis 1, 95.
// ģen.: tautas, adj. nozīmē Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
Tautas daiļrade. Tautas māksla. Tautas teikas. Tautas mīklas. Tautas daiļamatniecība. Tautas mūzika. Tautas dejas. Tautas horeogrāfija. Tautas būvniecība. Tautas ticējumi. Tautas ēdieni.
Tautas dziesma – tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai.
Tautas eposs – eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
Tautas tērps – tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība.
Tautas medicīna – empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
Tautas ārstniecība – tautas medicīna.
Tautas pasakās muļķītis vienmēr vinnē un iegūst līgavu un burvju ieročus .. Bels 7, 83.
Cauri grūtiem gadsimtiem ir izgājusi tautas gudrība „Neskati vīru no cepures”. Lauku Avīze 90, 10, 2.
2. Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
Latvijas tauta.
Tautas saimniecība – vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē).
Tautas skaitīšana – īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli).
Tautas patēriņa priekšmeti – materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
.. gadījumā, ja papīra nepietiks, to vispirms saņems tautā visiecienītākie .. izdevumi .. Lauku Avīze 90, 35, 3.
// ģen.: tautas, adj. nozīmē Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
Tautas izglītības sistēma. Tautas deputāti.
Tautas fronte – kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai.
Tautas demokrātija vēst. – proletariāta diktatūras forma, kas radās Otrā pasaules kara beigu posmā un pēc kara vairākās Austrumeiropas un Āzijas zemēs.
Tautas nams novec. – klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
// ģen.: tautas, adj. nozīmē Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
Tautas augstskolas. Tautas konservatorijas.
Plašu un sazarotu darbību izvērsusi poligrāfijas darbinieku kultūras nama tautas universitāte. Rīgas Balss 85, 127, 5.
// ģen.: tautas, adj. nozīmē Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
Tautas rakstnieks. Tautas teātris.
.. jau 1945. gadā Melngailim par izcilajiem nopelniem latviešu mūzikas kultūras celšanā piešķīra augsto Tautas mākslinieka goda nosaukumu. Vītoliņš 2, 53.
3. Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
Tautas sapulce.
Darba tauta – darbatauta.
.. šīs lugas plašākā nozīmē nav ne par Mirabo, ne par Žannu d’Arku, bet par tautas masām, par šo masu ilgām un cīņām pēc labākas, cilvēciskas dzīves. J. Kalniņš 1, 321.
4. Liels cilvēku kopums, skaits. Ļaudis.
Mašīnā tagad tautas ir vairāk, visiem sēdvietu nepietiek, bet .. jaunākie var pastāvēt. Saulītis 12, 362.
„.. tauta runā, ka tu institūtā tikpat kā neesot redzēts. Tu te vāļājies un cepini muguru, it kā sesijas nemaz nebūtu.” Dripe 5, 239.
// sar. Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
„Mēs, mākslinieki, esam nelaimīga tauta, mēs esam vajātie, savas paškritikas vajātie.” Dzene 2, 74.
pārn. Reizēm bērniem līdzi staigā arī Incis, bet kaķi vispār ir tāda tauta, no kuras nezini, ko kurā brīdī sagaidīsi. J. Kalniņš 5, 150.
5. dsk.; folkl. Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
Tautu meita – jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
Tautu (retāk tautas) dēls – jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
Pilna mūsu sētiņa Svešu tautu ļautiņu, Vilkaču, sumpurņu Asiņainiem purniem .. Rainis ib, 313.
Tautas airēšana – sporta veids – braukšana ar parastajām airu laivām.
Tautas kalps – cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Tautas atriebēji – partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
.. jahtklubam bija vairāk nekā divdesmit airu laivu (akadēmiskās laivas, smailītes, tautas airēšanas laivas) .. Zvaigzne 52, 12, 29.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]