taustīt, -u, -i, -a, pag. -īju, pārej.
Vairākkārt pieskarties, lai sajustu, izzinātu (ko); censties sajust ar tausti.
Taustīt drānu. Taustīt ar kājām upes dibenu. Taustīt pulsu.
pārn. Taustāmi rezultāti – jūtami, manāmi rezultāti.
Rokām taustāms – skaidri redzams, neapšaubāms.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1084]
taustīt, -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1. Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
Taustīt drānu. Roka tausta pieri.
Taustīt pulsu – ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
.. Kaspars pacēla nazi un, acis piemiedzis, uzmanīgi ņēmās ar pirkstu taustīt asmeni. Līvs 2, 10.
Pavīdēja saule, un viņai uzradās vēlme nomest kurpes, noģērbt zeķes, soļojot taustīt ar kailām kājām .. zemi. Niedre 16, 92.
pārn. Visapkārt skalojās ūdeņi un daudzbalsīgi rēca vēji. Putu strēles šņācošām šaltīm taustīja zvejnieku gumijas zābakus. Klīvers 2, 13.
Ilgi viņš turēja nevarīgo roku un taustīja pulsu .. Brodele 2, 14.
// intrans. .. pēkšņi man šī telpa šķita briesmīgi tumša un mitra. Likās, kāda ledaina roka, ložņā ap kājām un tausta aukstiem pirkstiem. Lēmanis 14, 33.
// pārn. Vēlīgi apskatīt. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).
Sāka griezties vinčas, tralis lēni cēlās augšup, un klāja vīri, pārliekušies slipa reliņiem, acīm taustīja ūdeni. Lapsa 3, 27.
Dārdēdamas vērās durvis, caur siltā izplūstošā gaisa tvaikiem parādījās, piesarkušas sejas, ziņkāri skatieni taustīja apkārtni. Grants 5, 6.
// pārn. Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
Kamēr sapīpoja, viņš [direktors] lūkoja ieskatīties zvejnieku sejās, taustīja noskaņojumu. Grants 4, 46.
Priekšniecība pie gadījuma lūkojot vēl taustīt, vai nenākšot atpakaļ [uz fermu] pavisam, solot dažādus labumus. Ezera 17, 92.
2. Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
Taustīt čības pagultē.
Cilvēks ārpusē tausta durvis. Atradis rokturi, viņš skaļi pieklauvē. Klīvers 1, 6.
Kājām arumu taustot, gāju uz fermas ugunīm tumsā. Ziedonis 9, 64.
Nastiņas krūtīm piespieduši, nūjām ceļu taustīdami, zēni devās tumsā. Viese 2, 153.
pārn. Mūsu mašīna tausta ceļu gar Zemgales pierobežu. Vējāns 5, 150.
pārn. Prožektori taustīja debesis, brīžiem sakrustodamies, bet tad atkal atdalīdamies katrs uz savu pusi. Grīva 4, 61.
pārn. .. taustot ēteru, Ariņš padzirdēja, ka vairākas krasta radiostacijas brīdina par noslēpumainu tvaikoni, kas peld bez signālugunīm nezināmā virzienā. Lapsa 5, 40.
// intrans. Trīsošām rokām viņš taustīja pēc naudas lādītes, atvāza to un izņēma no tās tēva lielo ādas naudas maku. Blaumanis 6, 187.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]