sviests
Piena produkts, kam ir liela tauku koncentrācija.
Šķirkļa autore: Anna Vulāne
Piena produkts, kam ir liela tauku koncentrācija.
Tradicionālā transkripcija
[sviêsc]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[svi͜esʦ]
[s] – nebalsīgais troksnenis
[v] – nebalsīgais troksnenis
[ie] – divskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
[c] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – ts.
sviest- – sakne, vārda celms
-s – galotne
svies-t-s
→svies-t+ain-s→ svies-t-ain+um-s
→ svies-t+en-e→svies-t-ne+īt-e
→svies-t+el-is
→svies-t+iņ-š
svies-t+bek-a
svies-t+maiz-e
svies-t+papīr-s
svies-t+skāb-e
sviests – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
Vienskaitlinieks.
| vsk. | dsk. |
N. | sviest-s |
|
Ģ. | sviest-a |
|
D. | sviest-am |
|
A. | sviest-u |
|
I. | ar sviest-u |
|
L. | sviest-ā |
|
V. | sviest-s! |
|
* Vārdam iespējamas arī daudzskaitļa formas, kuru lietojums ir ļoti ierobežots – tikai runājot par dažādām sviesta šķirnēm. Parasti vārdu lieto vienskaitlī.
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Sviests ir vērtīgs piena produkts un uzlabo ēdiena garšu.
2) izteicēja daļa – Senāk viena no Latvijas eksportprecēm bija sviests.
3) galvenais loceklis – Lauku sviests.
4) papildinātājs – Organisms sviestu izmanto ļoti labi.
5) vietas apstāklis – Sviestā ir daudz A un D vitamīna.
6) apzīmētājs – Sviesta sālīšanai labāk pagatavot 20 % sāls šķīdumu.
sviesta aizvietotājs, sviesta beka, sviesta biskvīts, sviesta cena, sviesta cepumi, sviesta ciba, sviesta eļļa, sviesta gatavošana, sviesta iepakojums, sviesta izstrādājums, sviesta kekss, sviesta kuļamā mašīna, sviesta ķērne, sviesta mēle, sviesta mērce, sviesta mīkla, sviesta muca, sviesta nazis, sviesta papīrs, sviesta pika, sviesta sālīšana, sviesta sāls, sviesta tauki, sviesta trauks, sviesta vārdi
augļu sviests, augu tauku sviests, gī sviests, kaņepju sviests, koka sviests, lauku sviests, leišu sviests, medus sviests, raganu sviests, saldkrējuma sviests, skābkrējuma sviests, šokolādes sviests, zemnieku sviests
baltais sviests, dižais sviests, dzeltens sviests, mīksts sviests, rūgts sviests, zaļais sviests
bojāts sviests, iecienītais sviests, kausētais sviests, kult sviestu, mīcīt sviestu, nesālītais sviests, nīt sviestu, sabrūnināts sviests, sapelējis sviests, sālīt sviestu, sālītais sviests, smērēt sviestu, taisīt sviestu, ziest sviestu
sviests, -a, v.; parasti vsk.
Piena produkts, kam ir liela tauku koncentrācija.
Krējuma sviests. Skābkrējuma sviests. Saldkrējuma sviests. Sūkalu sviests. Svaigs sviests. Nesālīts sviests. Kausēts sviests. Sabrūnināts sviests. Sviesta trauks. Sautēt saknes sviestā. Sviesta rūpniecība.
Kult sviestu – skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
Sviesta kuļamā mašīna – mašīna sviesta kulšanai.
Sviesta ķērne – ķērne sviesta kulšanai.
Sviesta beka – ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
Kaņepju sviests – izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.
Sviesta bumba apv. – saulpurene.
.. gaisā lidinās ēdiena elpa. Tur Bārsritiņai rupjmaize ar tumšdzeltenu lauku sviestu, pavisam mīkstu, tā ka tas plūst pāri maizes garozai .. Zigmonte 1, 129.
Paulis grieza maizi ar platu nazi, apsmērēja ar sviestu un garnēja ar gabaliņos sadalītiem nēģiem. Bels 4, 18.
Šajā [gaiteņa] pustumsā viņai skrēja pretī sviestā ceptu pankūku smarža. Kļava 1, 7.
sal. „.. švāģeris vecos laikos aizbrauca [uz Sibīriju] zemi meklēt. Tur i palika. Rakstīja, ka zeme esot kā sviests, vai uz maizes smērēt.” Sakse 7, 19.
pārn. Un es laužu kā maizi šo vakaru, un, kaut biezs ir saulrieta sviests, ar šo pasauli nevar pieēsties. Čaklais 8, 193.
Sviestu kūla pati Brīviņu saimniece. Balta muciņa – tīrais prieks pagriezt kloķi un klausīties, kā iekšā klukšēja arvien tumšāk un smagāk. Upīts 4, 655.
Priekšnama kaktā, uz četri kājām balstīdamās, stāv vēderīgā sviesta kuļamā mašīna, stipri vien mazu, sastīpotu koka mučeli atgādinādama. Andersone 1, 116.
Groziņa dibenā gulēja dažas sēnes – alksnenes, sviesta bekas un gailenes. Lācis VI, 285.
Sviests saiet lielajā – saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
// ģen.: sviesta, adj. nozīmē Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
Sviesta cepumi.
Sviesta mīklu gatavo no sviesta, cukura, kviešu miltiem, nedaudz pievienojot olas. Mājturība 333.
Olu un sviesta mērču sastāvā ir ievērojams daudzums sviesta.. Ēdiena gatavošana 143.
[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv]
sviêsts (li. svíestas), sviests 2 Mar. n. RKr. XVII, 133,
1) die Butter: sviests (dz¥lt¥ns 455) kâ vasks Br. 466. sviestu darīt (Etn. II, 137), kult (U.), ķērnēt, nīt, sist (Etn. IV, 69), taisīt (Br. 495, Salis), buttern, sviests kâ māli Etn. II, 88, Br. 457, eine grosse Menge Butter. sviests ar kaltiem kaļams, cirvjiem c¦rtams, ar kaltiem zirgiem pāri braucams Br. 476. sviests ar maizi, Butterbrot U. (s. auch sviêstarmàize). v¥lnam znuotu nuogalināt tik·pat (ist ebenso angenehm), kâ sviests uz maizi LP. II, 71. leišu sviests, eine flüssige Butter, gemischt mit Buttermilch U. lielais sviests, aus warmer Sahne gekernte Butter, die nicht in ein Stück zusammengeht, sondern bröckelig ist Salis;
2) in genitivischen Verbindungen: sviestu (?) kalējs, ein elender Schmied U.; sviesta mēle Biel. 1644, eine glatte Zunge U., wer schmeichelt; sviestu (?) rati Br. 467. sviesta sāls, spanisch Salz St.; sviesta vārdi Br. IV, LIII;
3) kuoka sviests BW. 13646, 1, der Honig; raganu sviests LP. VII, 569, eine gelbe, schleimige Substanz auf faulenden Bäumen. Zu svaidît II.
[Sagatavots pēc: ME III : 1166]
•
sviêsts,
1): pakūlu baltuo sviestu Janš. Dzimtene IV, 200. lielais (aus warmer Sahne gekemt) s. Frauenb. sviesta cibu atn¥suot BW. 1688 var. man sviestiņš 28944;
2): sviêsta zâle Meiran, verbascum thapsus;
3): raganu s. Salis, sehr weiche Butter; vēršu s. ebenda, eine gewisse Speise aus Kartoffeln, Hanf und Fett.
[Sagatavots pēc: EH II : 621]
sviests – svīsts, (dem.) svīsteņš; (dial.) svīksts, (dem.) svīksteņš
[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]
Uzvārdi – Sviests, Sviesta; Sviestiņš; Sviestiņa.
Vietvārdi – Sviesta bedre, ezera līcis Burtnieku pagastā; Sviesta gārša, zemniekmāja Mārkalnē; Sviesta grava, grava Nīgrandē; Sviesta kalns, kalns Mārkalnes pagastā; Sviesta kalva, mežs Īlē; Sviesta purvs, pļava Priekulē, purvs Jaunsaulē; Sviestakalns, viensēta Jaungulbenes pagastā; Sviestakrogs, apvidus Zvārtavas pagastā; Sviestiņi, mājas Mālupē; Sviekstaiņi, ciems Bērzpilī; Saraikas sviesta caurums, zvejvieta Ziemupē.
Pasākumi – Sviests, etnoekofestivāls.
sviests, mantots vārds, ietilpst baltu leksikas kopības slānī. Lievārds sviests tiek saistīts ar darbības vārdu svaidīt ‘salben, schmieren’, lietuviešu sviestas, darbības vārdu sviesti ‘schmieren’ (ME III 1166, 1140, 1141).
K. Karulis, atzīstot, ka sviests atvasināts no bijuša darbības vārda *sviest ‘ziest’ no kā arī svaidīt, norāda, ka senākajos tekstos vārds svaidīt ‘ziest’ ir bijis bieži sastopams (Karulis II 338, 330). Darbības vārds svaidīt, arī sviest ar nozīmi ‘ziest’ ir minēts arī tautasdziesmās, piemēram, Ar sviestiņ apsvaide .. Ugālē (Tdz. 54584.1), Apsvīžu ar svīstiņi .. Krāslavā (Tdz. 54584.4).
20. gs. otrajā pusē vārds svaidīt ‘ziest’ vēl ir konstatēts izloksnēs, piemēram, Nīcā. Verbs ar nozīmi ‘ziest’ ir pamatā produkta nosaukumam arī citās valodās: sal. krievu, ukraiņu, baltkrievu масло, poļu masło – to pamatā *maz-slo no мазать. Piebilstams, ka sākotnēji sviests galvenokārt lietots kā ārstniecības līdzeklis. Norādes par sviesta izmantošanu ārstniecībā sastopamas vēl 20. gs. pirmajā pusē pierakstītajos izlokšņu materiālos.
Darbības vārds *sviest ‘ziest’ tiek atvedināts no ide. *sṷeid- ‘spīdēt, mirdzēt’; tātad tā sākotnējā nozīme bijusi ‘darīt tā, ka spīd’, no kuras tālāk veidojušās nozīmes ‘ziežot padarīt spīdīgu, spožu’ → ‘ziest, smērēt’. (Karulis 11 338).
Taču iespējams arī, ka vārda sviests veidošanos ietekmējis atvasinājums no ide. *sṷei- ‘liekt, griezt, šūpot’, kas semantiskā skatījumā daļēji atbilst sviesta gatavošanas procesam (Karulis II 338).
Rakstu avotos vārds sviests minēts jau 17. gs.
[Sagatavots pēc: Bušmane 2007 : 166–167]
angļu Butter
baltkrievu cметанковае масла
čigānu kšil
franču le beurre
grieķu βούτυρο
igauņu või
krievu cли́вочное ма́сло
latīņu butyrum
lietuviešu sviestas
lībiešu vȭidag
poļu masło
somu voi
spāņu mantequilla
vācu die Butter
zviedrusmör