svētki, -u, v.; tikai dsk.
1. Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku grupās, cilvēka dzīvē, dabā. Attiecīgā diena, laikposms. Valsts svētki. Reliģiskie svētki. Nacionāli svētki. Jaungada svētki.
Ziemas svētki rel. – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.
Līgo svētki – vasaras saulgriežu svētki.
Pļaujas svētki – zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
Kapu svētki – mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā.
Augsti svētki – lieli, ievērojami svētki.
Noģidu svētkus pienākušus, jo no ciema puses smaržoja pretim arī raušu smarža un kūpēja pirtis. Tātad rītu būs Lieldienas, viss ciems dosies uz baznīcu .. Birznieks-Upītis 1, 19.
Baznīcas gada svarīgākie svētki ir saistīti ar Jaunajā Derībā aprakstītajiem notikumiem: Ziemassvētki – Jēzus Kristus piedzimšana, Lielā piektdiena – Jēzus Kristus krustā sišana, Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās, Vasaras svētki – Svētā Gara nākšana. Rubenis 1, 97.
Ap Ziemas svētkiem viņš atbrauca ciemoties uz vecākiem, bet Lienei negadījās viņu redzēt. Blaumanis 6, 112.
Zemgalē Jāņus svēta sevišķi kupli .. Krasti [saimnieki] .. arī šogad gatavojās atzīmēt vecos Līgo svētkus .. Fimbers 1, 90.
.. pļaujas svētku nedēļā Grašos nokāva aitu, meitas noslaucīja pagalmu tīru kā grīdu un saimnieks valstīja alus mucu no klēts uz aku un atpakaļ. Sakse 2, 27.
„Tak viņš [ratu meistars] saimniekam tos ratus līdz pļaujamiem svētkiem nepataisīs!” Upīts 4, 253.
.. kapu svētki augusta mēnesī .. bija pagastā īsta tautas sapulces diena. Tur satikās radi un pazīstami no tuvienes un tālienes. Paegle 4, 56.
2. Plašs sarīkojums (kādā kultūras, sporta dzīves u. tml. nozarē).
Sporta svētki.
Dziesmu svētki – apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Bērnu svētki – plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
Dziesmu svētki vienmēr ir liels notikums, dod neaizmirstamus masu mākslas iespaidus. Māksla 69, 3, 28.
Skolas, kas atradās mūsu pagastā, bija nolēmušas rīkot kopīgus bērnu svētkus. .. Vajadzēja sanākt kopā triju skolu bērniem, kopā padziedāt, minēt mīklas, iet rotaļās. J. Kalniņš 10, 361.
3. Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin.
Reizi ziemā mums bija svētki – svinējām skolotāja dzimšanas dienu. Birznieks-Upītis 6, 18.
Nabags: .. kārais [karalis] liek sarīkot lielus svētkus un aicina uz mielastu visus, kas vien vēlas nākt un ēst pie viņa galda. Rainis IX b, 386.
Varētu gan iesaukties: kādi tur ģimenes svētki, ja kāzās parasti aicina simt līdz simt trīsdesmit cilvēku! Taču ģimenes svētku princips tiek saglabāts – tajos piedalās tuvinieki, draugi un kaimiņi .. Lauku Dzīve 81, 1, 22.
pārn. Visu šo nedēļu, kamēr es lasīju „Balto grāmatu”, man bija svētki. Čaklais 10, 76.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]