Tradicionālā transkripcija

[svec:e]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sveʦːe]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[v] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

Divzilbju vārds.

svec- – sakne, vārda celms

-e – galotne

saul-es+svec-e

sveč+tur+is

svece – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

N. Jānis Svece – D. Jānim Svecem

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Svece ir dekoratīvs galda piederums.

2) izteicēja daļa – Istabā degošās uguntiņas ir sveces.

3) galvenais loceklis – Baznīcas sveces.

4) papildinātājs – Es nopūtu savas dzimšanas dienas tortes sveces.

5) apzīmētājs – Sveču smarža dažkārt izraisa skumjas pārdomas.

6) apstāklis – Svecē var iekausēt mazus gliemežvākus.

sveces dakts, Sveču diena, sveču gaisma, sveces krāsa, sveces liesma, sveču liešana, sveču mēnesis, sveču tirdzniecība

baznīcas sveces, kapu sveces, pretodu sveces, tējas sveces, vaska sveces

balta svece, gara svece, skaista svece, smaržīga svece

dāvināt sveces, dedzināt sveces, izgatavot sveces, liet sveces, ražot sveces

svece, dsk. ģen. -ču, s.

1. Apgaismošanas ķermenis, ko gatavo no taukvielām, parasti cilindriskā formā ar degli vidū. 

Aizdegt sveci. Tauku, stearīna sveces. Cipreses aug taisnas kā sveces. Sveču gaisma.

Sveču mēnesis – februāris. 

2. Ierīce aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli (iekšdedzes motoros). 

Šoferis pārbauda motoram sveces.

3. novec. Gaismas stipruma mērvienība. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1058]

svece, -es, dsk. ģen. -ču, s.

1. Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.

Eglīšu sveces. Sveču gaisma.

Stāv kā svece – saka par stalti stāvošu cilvēku.

.. Vanda rauj sērkociņus un dedzina sveces krāšņajā divpadsmit žuburu svečturī. Indrāne 5, 177.

Svece ir svinīguma simbols. Jau izsenis ievērots – jo lielāki godi, jo vairāk gaismas vajag. Tad netaupīja taukus un dzīru sveces lēja resnākas .. Cīņa 82, 244, 3.

.. kad kabineta durvis atsprāga un priekšnieks iznāca, visi policisti stāvēja kā sveces. Rozītis 2, 207.

2. Gaismas stipruma mērvienība.

Starptautiskā svece.

Dega viena vienīga piecdesmit sveču gaismas spuldzīte. Bels 1, 94.

3. Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.

Aizdedzes svece.

Ieskrūvējis atpakaļ izdedzinātajos cilindros notīrītās sveces, tēvocis sāka rīkoties ap karburatoru. Dripe 2, 36.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

svece – svece; iedegt sveci – aizdegt sveci; Sveču diena – Svacaine 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

Dzedzināt (dzīvības) sveci no abiem galiem – izšķērdīgi tērēt spēkus, netaupīt sevi.

(Taisns) kā svece – ar iztaisnotu augumu, stalti, nekustīgi.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 1230–1231]

Uzvārdi – Svece.

Vietvārdi – Sveču egles, mežs Saldus novadā.

Ergonīmi – Latvijas sveces, sveču veikals.

svece, mantots vārds. Kā norāda J. Endzelīns, vārdam svece ir divi cilmes varianti. 1. Vārds ir tās pašas cilmes kā sveķi: *sveke > svece. Tad sākotnējā nozīme ‘sveķu gaismeklis, lāpa’ un tagadējo nozīmi ‘cilindrisks tauku gaismeklis ar degli vidū’ vārds ieguvis no skr. свѣча ‘svece’. 2. Vārds ir vienas cilmes ar lš. žvãkė. Skaņumijā *zveke > *zvece > svece. Lš. žvãkė pamatā ir ide. *hOōk^O-: *h^Oək^O- ‘mirdzēt, spīdēt’ > b. *žvak-, no kā *žvakē.

Pēc cita uzskata (Šmits) vārds ir aizguvums: svece < skr. свѣча (kr. свéча). Pamatā ide. *Oei- ‘spīdēt, gaišs, balts’ (no kā arī latviski svītra).
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 966–967]

angļu – candle

baltkrievu – свечка

čigānu – momoli

grieķu – κερί

igauņu – küünal

itāļu – candela

krievu – свеча

latīņu – cereus; candela

lietuviešu – žvakė

lībiešu – kīņÔõl

poļu – święca

somu – kynttilä

ukraiņu – свічка

vācu – die Kerze

zviedru – ljus