LVV šķirklis
sudrabs, v.
1. Ķīmiskais elements – mirdzošs, pelēki balts dārgmetāls.
Sudraba karotes, cukurtrauks, pulkstenis. Tīrs sudrabs. Apkalt ar sudrabu.
2. pārn. Balts, pelēcīgs mirdzums, kāds raksturīgs šim metālam.
Sarmas sudrabs. Sudrabs viz matos. Upe laistās vienā sudrabā.
3. ģen. sudraba, īp. noz. Dzidrs, tīrs (par skaņu); tāds, kas rada šādu skaņu; sudrabains.
Viņas balsij sudraba skaņa. Sudraba zvani skan.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1054]
LLVV šķirklis
sudrabs, -a, v.; parasti vsk.
Ķīmiskais elements – balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
Tīrradņa sudrabs. Sudraba rūda. Sudraba sakausējumi. Sudraba nitrāts. Sudraba hlorīds. Sudraba karote. Sudraba medaļa.
Laistīties zeltā, sudrabā – laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
Sudraba kāzas – divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
poēt. Jūras sudrabs – jūras zivis.
Vēl šī [divdesmitā] gadsimta sākumā sudrabs ieņēma visai pieticīgu vietu starp citiem dārgmetāliem un to izlietoja galvenokārt rotas lietām un izrotājumiem. Zinātne un Tehnika 62, 9, 41.
.. tur bij .. daži sudraba dālderi, sudraba laulājams gredzens, sudraba sakta .. Upīts 4, 140.
Pils zāles laistās zeltā un sudrabā. Jansons 2, 139.
// ģen.: sudraba, adj. nozīmē Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, raksturīgais spīdums. Sudrabains.
Sudraba kļava.
Sudraba karūsa – sudrabkarūsa.
No rīta, kad noraso sudraba lietus, – visa pasaule mirdz! Vāczemnieks 7,162.
Mūsu ezeros jau aklimatizētas .. sudraba karūsas. Spuris 1, 60.
// pārn. Tas, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šim cēlmetālam.
Visu nakti mēness lēja Pār mums staru sudrabu. Balodis 8, 35.
// pārn. Sirmums.
Jā, tas bija viņš, tāds pats žirgts kā viņdien, tādu pašu smaidīgu vaigu, tikai sudraba matos tā pavairāk. Kalndruva 5, 203.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
sudrabs – sidrabs, apv. sudabrs
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 412]
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Sudrabs, Sudraba; Sudrabiņš, Sudrabiņa; Jaunsudrabiņš, Jaunsudrabiņa; Sudrabkalns, Sudrabkalna; Sudrabegle.
Vietvārdi – Sudraba kalniņš, kalns Saldus novadā; Sudraba purvs, purvs Alūksnes novadā; Sudraba bļoda, ieplaka Alūksnes novadā; Jaunsudrabiņi, viensētas; Sidrabe, upe Jelgavas novadā; Sudrabbirzs, mežs Auces novadā, Sudrabdīķis, dīķis Kandavas novadā; Sudrabene, pļava Kuldīgas novads; Sudrabezers, ezers Garkalnes novadā; Sudrabgrāvis, upe Skrundas novadā; Sudrabi, viensētas; Sudrabiņi, viensētas; Sudrabkalni, pauguru grupa Kuldīgas novadā; Sudrabkalni, viensētas; Sudrabkalns, vidējciems Jēkabpils novadā; Sudrabkaļi, viensēta; Sudrabsils, mežs Engures novadā.
Ergonīmi – Sudrabiņi, SIA; Sudraba pakavs, kafejnīca Rīgā; Sudrabotā gaisma, sieviešu koris Rīgā; Sudraba nams, SIA, rotkaļu darbnīca.
Etimoloģija
sudrabs, mantots vārds; apv. sudabrs, sidrabs; lš. sidãbras, apv. sudãbras, arh. sidrabas, pr. siraplis, kr. серебрó (ssl. sьrebro, arī sъrebro), go. silubr, v. Silber ‘t. p.’. Baltu, slāvu un ģerm. valodām ir kopējs (no citām ide. valodām atšķirīgs) sudraba apzīmējums. Par tā cilmi ir dažādi uzskati.
O. Trubačovs (1978) uzskata, ka vārda senākā forma ir *sibrap- / *sudrap-. Tātad, salīdzinot ar citām valodām, latviešu valodā ir saglabājusies visarhaiskākā forma, tikai br > dr (disimilējoties no p vārda beigās). E. P. Hemps (1973) uzskata, ka aizgūtā pamatforma ir bijusi *sirəbr- > b*sir’abra-, no kā ab. *sir’abras > *sid’abras.
Pēc Endzelīna uzskata (1929), sidrabs < *sidabras < sirabras, kas varētu būt aizgūts no anatoliešu valodām.
Savukārt V. Ivanovs (1977, 1983) uzskata, ka vārda sudrabs un tam radniecīgo vārdu dzimtene ir Kaukāza apgabals, kur bijušas senas sudraba atradnes.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 952– 953]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – silver
baltkrievu – серабро; срэбра
čigānu – rup
grieķu – ασήμι
igauņu – hõbe
itāļu – argento
krievu – серебро
latīņu – argentum
lietuviešu – sidabras
lībiešu – õb’dõ
poļu – srebro
somu – hopea
ukraiņu – срібло
vācu – das Silber
zviedru – silver