stunda, s.
1. Laika mērvienība – 60 minūtes.
Gaidīt divas stundas. Nokavēties par veselu stundu. Pēc stundas ceturkšņa. No pilsētas līdz mājām ir stundas gājiens. Septiņu stundu darba diena. Stundām ilgi.
2. Aptuvens laikposms diennaktī.
Vēla nakts stunda. Rīta stunda. Kurp iesi tik agrā stundā?
3. Laika brīdis, kad kam jānotiek vai ir kas darāms.
Pienākusi atmaksas stunda.
Viņa stunda ir situsi – pienācis liktenīgu pārmaiņu brīdis; ir jāmirst.
4. Laikposms (45 minūtes) vienai mācību nodarbībai; akadēmiskā, mācību stunda.
Matemātika šodien būs divas stundas.
5. Mācību nodarbības.
Pasniegt stundas. Sagatavoties stundām. Cikos skolā sākas stundas? Zīmēšanas stunda.
6. sar. Mācību darbs, uzdevums, kas skolēnam jāsagatavo.
Gatavot stundas. Nav sagatavota angļu valodas stunda.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1052]
stunda, -as
1. Laika mērvienība – 60 minūtes.
Gaidīt veselu stundu. Nokavēties par stundu. Stundas ceturksnis. Septiņu stundu darba diena. Stunda laika. Stunda, ko iet. Stundas gājiens.
Ēd kumosu mazāk, nekā gribas; strādā stundu vairāk, nekā gribas, un redzi – tu dzīvosi ilgi virs zemes. R. Kaudzīte 1, 8.
Pēc stundas brauciena es ieraudzīju pilsētas baznīcas torni un sarkanus namu jumtus. Zālīte 5, 26.
2. Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
Agra stunda. Pusdienas stunda. Pievakares stunda. Vēla nakts stunda.
.. pieredzētie un dzirdētie notikumi gūzmā sastājās ap viņu krēslas stundās. Bels 6, 84.
Visskaistākās šīs rīta stundas pavasarī, putnu treļļu piebārstītas .. Rinkule 5, 108.
// Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
Laimīga stunda. Vaļas stunda. Grūta stunda.
Klusā stunda – dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
Komandanta stunda mil. – noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
Runas stundas – pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.).
Par to, ka ikvienam var pienākt stunda, kad jādod atbilde sev un citiem par dzīvē paveikto, rakstīts .. ne mazums. J. Kalniņš 1, 400.
.. sanatorijas balkonā, kā parasts tā sauktajās klusajās stundās, no pulksten diviem līdz četriem, atlaidušies atpūtas krēslos, gulēja slimnieki. Birze 5, 11.
3. Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī. Mācību stunda.
Fizikas stunda. Vēstures stunda. Mācību stundas plāns. Vadīt stundu. Kavēt stundas.
Atklātā stunda – mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
(Sa)gatavot stundu – (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
(Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) – (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
Atstāt pēc stundām – likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
Pasniegt stundas – mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
Ņemt stundas – mācīties (ko) pie privātskolotāja.
.. jutām, ka blakus klasē skolotājs jau ienācis un tur sākas stunda. Mēs tūdaļ sadzirdējām pēkšņo klusumu aiz plānās dēļu sienas. J. Kalniņš 10, 215.
.. ja nekā nezinājām, mūs atstāja pēc stundām, un tas nozīmēja, ka stipri vēlu atgriezīsimies mājās. J. Kalniņš 10, 233.
Akadēmiskā stunda – mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
Stundu pasniedzējs – pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
Pusnakts stunda – nakts vidus. Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
Bija pusnakts stunda, un Daugavas krastos visi gulēja. J. Kalniņš 3, 16.
Pusnakts stunda bija pāri, ēterā brāzmoja maršs. Saulītis 12, 236.
Spoku stunda – pusnakts, arī dienas vidus.
.. Rembates [muižkungs] Rautenfelds arī pieņemot nelabā izskatu un ejot spoku stundā uz riju kūlējus baidīt. Cik tad tagad tālu no pusnakts – pats labākais laiks visādiem neradījumiem! J. Kalniņš 3, 15.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
