Tradicionālā transkripcija

[stràdât]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[strɑːdɑːˀt]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[ā] – garais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ā.

strād- – sakne

-ā- – piedēklis

-t – galotne

strādā- – vārda celms

-āt – izskaņa

ilg-strād+e

strādājošais

strādājošā

strādāt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Strādāt pie keramiķa bija aizraujoši.

2) teikuma izteicējs – Pēc stundām daži puiši strādāja netālu esošajā kokzāģētavā.

3) galvenais loceklis – Strādā rūpīgi!

strādāt, -āju, -ā, -ā, pag. -āju,

1. pārej. un nepārej. Darīt darbu. 

Visu dienu strādājām uz lauka. Strādāt ar pilnu jaudu. 

2. nepārej. Būt nodarbinātam, saistītam algotā darbā; darboties kādā profesijā. 

Viņš divdesmit gadus ir strādājis skolā. Strādāt fabrikā.

3. 3. pers. Darboties, būt darbībā. 

Mehānisms strādā precīzi. Rūpnīca strādā.

4. Spēcīgi kustināt ko (kādu ķermeņa daļu), darboties (ar ko). 

Strādāt ar elkoņiem.

Strādāt ar dūrēm – kauties.

5. 3. pers. Būt atvērtam apmeklētājiem (klientiem); darboties. 

Veikals pirmdienās nestrādā. Poliklīnika strādā bez pusdienas pārtraukuma.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1048–1049]

strādāt, -āju, -ā, -ā, pag. -āju

1. intrans. Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.

Čakli strādāt. Intensīvi strādāt. Strādāt labi. Strādāt no rīta līdz vakaram. Strādāt lēni. Strādāt pagalmā. Strādāt pie rakstāmgalda. Strādāt bērnu labā.

„Galvenais, ka vēl varu strādāt. Kamēr cilvēks strādā, tikmēr dzīvo.” Avotiņa, Peters 1, 96.

Zinātnieks var savus rakstus gadiem ilgi glabāt rakstāmgalda atvilktnē – viņš strādā ar galvu, bet mākslinieks dod sirdi un prasa sirdi pretī. Mauriņa 1, 27.

// Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.

Strādāt rūpnīcā. Strādāt uz kuģa. Strādāt par šoferi. Strādāt pie saimniekiem.

Strādāt amatu apvienošanas (arī savienošanas) kārtībā, arī strādāt, savienojot amatus – strādāt divās (vai vairākās) darba vietās.

.. tēvs iet pa nakti strādāt maiznīcā .. Grīns 1, 149.

Daiļkrāsotāju skolā par pedagogiem strādāja arī vairāki vēlāk plaši pazīstami mākslinieki .. Latviešu lietišķā māksla 33.

// Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).

Strādāt lauksaimniecībā. Strādāt tautas izglītībā. Strādāt rakstniecībā.

Darbodamies par dekoratoru, Eduards Vītols joprojām turpināja strādāt iemīļotajā akvarelī. Zvaigzne 78, 7, 33.

// Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).

Strādāt pie izgudrojuma. Strādāt pie zinātniska temata. Strādāt pie disertācijas.

.. dzejnieks pie dažām vārsmām strādā gadiem, arvien ko pievienodams, noslīpēdams, papildinādams .. Viese 3, 199.

Strādājot pie Stellas Kempbelas lomas, gribējās atklāt šīs aktrises iekšējo pasauli .. Dzene 4, 94.

// Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).

Strādāt ar kori. Strādāt ar deju ansambli. Strādāt ar bērniem.

Populārākais veids, kā muzejā strādā ar apmeklētāju, ir ekskursija. .. Vairāk nekā trīsdesmit tematiskas ekskursijas interesentus iepazīstina gan ar augu, gan dzīvnieku pasauli .. Skola un Ģimene 86, 9, 15.

2. intrans. Darba procesā, darbojoties izmantot (ko). Darboties (ar ko).

Strādāt ar jaunām mašīnām. Strādāt ar lāpstu. Strādāt ar eļļas krāsām.

Dzintars ir mīksts, padevīgs. Ar dzintaru strādā daudzi. Zvaigzne 78, 13, 13.

„.. strādāju mājā ar vārdnīcu līdz pusnaktij, dažreiz arī vēlāk ..” Lielais 4, 13.

3. trans. Parasti savienojumā „strādāt darbu”: veikt darbu.

Strādāt fizisku darbu. Strādāt smagu darbu. Strādāt gadījuma darbus.

Leontīne tagad strādāja valsts darbu ar cietu algu un apmaksātu atvaļinājumu. Skujiņš 14, 331.

Ja viņa domāja par bērnības dienām, arvien atcerējās sevi, mazu meiteni, kaut ko strādājam. Vai nu bija jānes ūdens, vai malka, vai jāmazgā grīda, vai vēl kas cits jādara. Bērce 3, 78.

// Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).

Strādāt virsstundas.

// sar. Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).

Ar Zani notika redzama pārvērtība – rātnais paraugskolnieks stundās sāka strādāt palaidnības .. Skujiņš 12, 308.

4. trans. Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.

Smilts augsne ir irdena, viegli strādājama, ātri iesilst, bet arī ātri atdziest .. Sudrabs 1, 144.

5. parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.

Pie lielajiem [hipodroma] vārtiem divas kases strādā nosvīdušas, jo publika nemitīgi plūst iekšā .. A. Deglavs 1, 988.

// Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).

Laukos strādā kombaini. Traktors strādā labi. Telefons nestrādā.

Motors strādāja brīvgaitā, tikai straumes nests, kuteris lēnām virzījās uz priekšu. Karogs 53, 2, 73.

.. lielgabali, ložmetēji un šautenes strādāja bez apstājas. Kurp vien griezies, visur džinkstošas lodes. Arājs-Bērce 1, 134.

.. var iegūt elektroizolācijas materiālus, kas spēj strādāt virs 300° un īslaicīgi pat līdz 500^o temperatūrā. Zinātne un Tehnika 63, 3, 31.

// pārn. Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).

.. lai cik neatlaidīgi strādāja saule no agra rīta līdz vēlam vakaram, tā tomēr vēl nebija paspējusi nokausēt biezo sniegu. Avotiņa, Šlisers 1, 228.

Rats griezās krakšķēdams un it kā vaidēdams, un ap viņu kūlās ūdens, balti putodams. „Redzi nu, kā man te ūdens strādā!” melderis kliedza .. Jaunsudrabiņš 2, 174.

6. parasti 3. pers.; intrans. Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).

Domas strādā ātri.

Almai galvā saplūda asinis, gandrīz tumšs sametās gar acīm, sirds strādāja kā ar veseri: tuk-tuk-tuk... Brodele 14, 182.

Toms bija savdabis, tas tiesa, bet prāts vīram strādāja raženi. Mauliņš 2, 34

7. parasti 3. pers.; intrans. Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).

Iejūgti zirgi strādāja visu laiku. Viens veda no dīķa ūdeni tvaika katlam, otrs veda pilnos graudu maisus uz klēti .. Birznieks-Upītis VI, 78.

I bitītes medu nes, Pulciņā strādādamas. Darba vara lielu dara 512.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

strādāt – struoduot, dariet 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

strādāt – slinkot

strādāt; aizguvums; no skr. cтрадати ‘censties; smagi strādāt, ciest’ (kr. cтрадáть ‘ciest’). Sal. kr. apv. cтрáда ‘smagu (lauku) darbu laiks’, arī ‘smagi lauku darbi’. Pamatā ide. *ster- ‘stīvs, stings’, no kā arī la. strostēt. Aizg. minēts 17. gs. vārdnīcās līdz ar atvasinājumu strādnieks, strādniecīgs ‘darbīgs’ u. c. 
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 937–938]

angļu – to work

baltkrievu – працаваць

franču – travailler

grieķu – στην εργασία

igauņu – töö

krievu – работать

latīņu – labōrāre

lietuviešu – dirbti

poļu – pracować

somu – töihin

ukraiņu – працювати

vācu – arbeiten

zviedru – att arbeta