Morfoloģiskais raksturojums
stirna – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
stirn-a
|
stirn-as
|
|
Ģ.
|
stirn-as
|
stirn-u
|
|
D.
|
stirn-ai
|
stirn-ām
|
|
A.
|
stirn-u
|
stirn-as
|
|
I.
|
ar stirn-u
|
ar stirn-ām
|
|
L.
|
stirn-ā
|
stirn-ās
|
|
V.
|
stirn-a!
|
stirn-as!
|
Izņēmumu locīšanas īpatnības
N. Miķelis Stirna – D. Miķelim Stirnam
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Stirna ir augēdājs dzīvnieks.
2) izteicēja daļa – Šis tramīgais dzīvnieks ir stirna.
3) galvenais loceklis – Mūsu mazā stirna.
4) papildinātājs – Bērni baro stirnu.
5) apzīmētājs – Stirnas acis ir lielas un miklas.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
stirnas acis, stirnu āzis, stirnu barošana, stirnu barotava, stirnu buks, stirnas gaļa, stirnu ģints, stirnu kaza, stirnas kājas, stirnas lēciens, stirnas mazulis, stirnu mātīte, stirnas skrējiens, stirnu tēviņš
tramīga stirna
audzēt stirnas, barot stirnas, kopt stirnas, nošaut stirnu, sašaut stirnu
LVV šķirklis
stirna, s.
Pārnadžu kārtas briežu dzimtas zīdītājs dzīvnieks ar gaiši brūnu, īsu apmatojumu un tievām kājām.
Stirnas pašlaik aizliegts medīt.
Meitene viegla kā stirna.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1048]
LLVV šķirklis
stirna, -as, s.
Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
Stirnu āzis (arī buks) – stirnu tēviņš.
Stirnu kaza – stirnu mātīte.
Stirna ir mazākais no briežu dzimtas pārstāvjiem un skaistākais mūsu republikas meža dzīvnieks. Izskatā tā līdzinās staltbriedim. A. Kalniņš 1, 108.
Stirnas vidējais svars tikai apmēram 25 kilogrami. Tās uzturas galvenokārt biezi aizaugušās mežaudzēs, vecos izcirtumos, krūmainās mežmalās. Latvijas dzīvnieki 29.
Mugurpusē ap asti stirnai ir spilgti balts laukums, tā sauktais "spogulis". Medniecība 30.
Stirnu āžiem ir ragi, lai gan kā liels retums sastopami arī toli āži un ragainas stirnas. Kronītis 1, 250.
Stirnu buka rējiens vakara miglas pilnā pļavā vai rubeņu gaiļa izaicinošais šņāciens rīta salnas sastindzinātā tīrelī kļuva par skaistākajām skaņām. Dripe 10, 17.
Pavasaros stirnu kazas un pīļu mātes Arnolds nešāva. Nekad prātā nenāca pavērst stobru pret stirnu, kurai blakus redzēja kazlēnu. Dripe 10, 74.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Kā stirna – saka par veiklu, arī biklu jaunu sievieti.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 433]
Onomastika jeb īpašvārdi
Priekšvārdi – Stirna (kalendārā pirmo un vienīgo reizi reģistrēts Rīgā 1573. g.)
Uzvārdi – Stirna; Stirniņš, Stirniņa.
Vietvārdi – Stirnas purvs, purvs Naukšēnu novadā; Stirnas, viensēta Saldus novadā; Stirnu iela, iela Rīgā, Purvciemā; Stirnezers, ezers Ērgļu novadā; Stirnupe, upe Alsungas novadā; Stirniene, apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Varakļānu novadā; Stirnmeži, viesu nams Krāslavas novadā.
Etimoloģija
stirna, mantots vārds; stirne, lš. stirna, pr. sirwis ‘t. p.’, kr. серна ‘kalnu kaza’, ukr. сарна, серна, булг. съерна, č. srna, p. sarna ‘stirna’. Stirnas apzīmējums atvasināts no sena raga nosaukuma. Pamatā ide. *er- ‘augšdaļa (galva, rags, virsotne u. tml.)’ ar n saknes paplašinājumā.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 299]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – doe, roe
baltkrievu – лань
ivritā – צבייה
franču – doe
grieķu – σκατζόχοιρος
igauņu – metskits
itāļu – doe
krievu – косуля
latīņu – damula
lietuviešu – stirna
poļu – łania
somu – naarashirvi
ukraiņu – лань
vācu – das Reh
zviedru – rådjur
