Tradicionālā transkripcija

[staĩgât]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[stɑiːɡɑːˀt] 

[s] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[ai] – divskanis

[g] – balsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ā.

staig- – sakne

-ā- – piedēklis

-t – galotne

staigā- – vārda celms

-āt – izskaņa

caur+staig-ā-t

staigāt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Staigāt basām kājām gar jūras krastu ir tik patīkami!

2) izteicējs – Alma staigā pa dārzu un lasa ābolus.

staigāt ar kailu galvu, staigāt bez cepures, staigāt bikšu kostīmā, staigāt formas tērpā, staigāt kailam, staigāt kādam pakaļ, staigāt kāda pēdās, staigāt lēniem soļiem, staigāt šurp turp, staigāt tālus ceļus, staigāt uz rokām, staigāt uzvalkā

domīgi staigāt, lēnām staigāt, mierīgi staigāt, satraukti staigāt

staigāt, -āju, -ā, -ā, pag. -āju, nepārej.

1. Pārvietoties, pārmaiņus ceļot kājas, sperot soļus.

Bērns jau staigā. Tīģeris staigā pa krātiņu. Staigāt iekšā un ārā. Staigāt uz pirkstgaliem.

Staigāt apkārt – klejot.

Staigāt arklam pakaļ – art.

Staigāt (arī iet) tēva pēdās – pārņemt tēva amatu, darbu vai paražas.

pārej. Staigāt tālus ceļus.

2. sar. Pastaigāties.

Iesim staigāt! Māte ar bērniem aizgājusi staigāt.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1038]

staigāt, staigāju, staigā, staigā, pag. staigāju; intrans.

1. Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) – par cilvēku.

Staigāt lēniem soļiem pa istabu.

Un cik neparasti viņi staigāja! Tēvs lēni gāja pa pļavas celiņu, māsa grozījās kā bez īstas jēgas ganību vidū, bet māte, apkārt skatīdamās, staigāja gar upītes malu. J. Kalniņš 2, 129.

.. satraukums auga augumā. Alise nevarēja ne brīdi vairs mierīgi nosēdēt, staigāja šurpu turpu pa istabu, pa virtuvi. Gulbis 4, 307.

Ceļi un krustceļi. Pa šiem ceļiem staigā daudzi, daudzi šajos krustceļos arī sastopas. Vīlips 3, 187.

pārn. Pasaule šodien bij laba, Ielās staigāja prieks. Kaldupe 11, 64.

Viņš labāk atkārtoja savu iemīļoto vingrošanas paņēmienu – staigāja uz rokām pa istabu .. Ādamsons 2, 159.

// Par dzīvniekiem.

Garām jaunaudzei tikko sūnās saskatāma iet vāji iemīta taka. Pa to staigā stirnas. Gulbis 3, 141.

Stārķis staigāja, garos stilbus augsti cilādams un galvu grozīdams. Upīts 4, 129.

Bet ar lopiem ir tā – paļauj tik viņiem sākt staigāt un viņi neapstāsies, lai sāktu ēst, pat labā ganību vietā. J. Kalniņš 10, 243.

// Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.

Gada vecumā bērns sāk staigāt. Veselība 83, 12, 14.

Vienīgā priekšrocība ir tā, ka viņš nav ievainots, spēj staigāt, kustēties. Kaijaks 2, 130.

.. Bet aizmirst es nespēju meiteni, Kas mācījās staigāt Ar protēzēm. Osmanis 1, 13.

// Pastaigāties.

„Mēs arī varētu braukt staigāt uz Dzintariem,” viņa iesmējās. Zigmonte 4, 96.

Tēvamāsai patika staigāt pa vasaras ceļiem un tekām, un laikam tāpēc viņa ik rītus devās uz krietni patālajām Mutriķa pļavām. J. Kalniņš 10, 275.

// pārn. Virzīties (par parādībām dabā, parasti vēju, mākoņiem).

Ap māju staigā vējš, brāzmainais Kurzemes vējš, nedod mieru svētku karogiem. Zigmonte 2, 100.

Negaiss staigāja apkārt un tuvāk nenāca. Ezera 17, 113.

.. pavasarī pāri nolejai staigā miglas un sabiezē zaļgana krēsla. J. Kalniņš 9, 26.

// Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).

Viena mana draudzene staigā vakaros uz mednieku klubu dresēt suņukus. Spāre 6, 206.

Drīzi Trīne staigāja viena pati ganos un pie darba. Birznieks-Upītis 6, 63.

Biju jau daudzkārt pie direktores staigājis. J. Liepiņš 1, 106.

// Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).

Rudens atnāca, bet Ventspils ielās jau staigāja vācieši. Zigmonte 2, 44.

Piecdesmit sešus gadus Emīlija ir staigājusi zem šīs saules. Akurātere 2, 107.

Iza: Es gribēju lidot – skaistai nākotnei pretī... bet smagi kritu atpakaļ. Tagad redzu, ka neesmu radīta lidošanai, un tāpēc turpmāk es staigāšu pa zemi. Zīverts 2, 198.

// trans. Savienojumā ar „ceļu, taku” u. tml.: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).

.. pēc īsa brīža braucējs jau atradās uz žoga. Uzmanīgi pārkāpa pār dzeloņstieplēm. Likās, ka kāpējs šo ceļu nestaigā pirmo reizi. A. Grigulis 10, 8.

Man uzkrita miegs, šodien tāli ceļi staigāti, piedevām strādāts. Lāms 6, 72.

Māris: Daudz staigāts ceļš kļūst viegli minams, Grūt’ darāms darbs kļūst mīļš un zināms. Brigadere 1, 252.

 // trans.; pārn. Savienojumā ar „ceļu”: darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.).

.. cilvēki domā, meklē, atrod un sāk staigāt jaunus ceļus. J. Plotnieks 7, 131.

„Ne ikkatram cilvēkbērnam dievs licis augstākās kārtas ceļus staigāt.” J. Kalniņš 3, 133.

// divd. formā: staigājams. Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).

Mežs, atskaitot lielos puteņus un šķīdoņus, ir staigājams vienmēr. Ezera 17, 30.

// sar. Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.

„Un jums [līgavainim] bail, ka viņa pēc kāzām nesāk staigāt ar citiem?” Vilks 5, 93.

2. Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).

Parasti viņš staigā eļļainā virsvalkā un apaudzis ar bārdu. Ērgle 1, 407.

Siltā gadalaikā ieteicams staigāt bez zeķēm. Veselība 83, 8, 30.

.. ikdienā staigādama visai nevīžīgi, viņa kādu vakaru sagaidīja Māri milzīgi uzposusies. Zigmonte 13, 120.

// Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).

Kad silamalas tīrumā bez lietus izdeg rudzi, saimnieks staigā bēdīgs un noraizējies, tomēr nav saīdzis. Avotiņa 2, 38.

3. parasti 3. pers. Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.

Zem zolēm iečīkstas dēlis. Tu saki: „Koks atkal staigā.” Lisovska 6, 17.

Pāri upei stiepās melna dzelzs virve, pie kuras ar garu saiti piekarinātā laiva, straumes dzīta, staigāja no viena krasta uz otru. Strāls 3, 23.

Tēvs mazgājas pagalmā pie akas, un tumšām spalvām noaugušo roku muskuļi staigā zem ādas. Bels 6, 267.

// Tikt dotam tālāk citam.

Katra grāmata staigāja no ciema uz ciemu, arī tad, kad tai jau sen vairs nebij ne tikai vāku, bet arī sākuma un beigu lapu. Upīts 9, 258.

„Vai tu domā, ka tad tai Rīgā tā ietu, ja tie kungi gulētu savai naudai virsū?... Bet viņi liek tai staigāt...” A. Deglavs 1, 16.

// Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).

Valodas staigāja no mutes mutē, aizklīda līdz pagastam. Lācis 1, 308.

Leontīne: Iedomājies, kādas tagad atkal staigās valodas. Radinieci izdzinuši no mājas... māsīcu... Skujiņš 14, 197.

Staigā laimīgs (arī vesels)! – saka atvadoties.

Māte: Ardievu, Noliņ! Dari citiem vairāk prieka nekā mums! Staigā laimīgs! Blaumanis 6, 414.

„Ar dievu, dēls, ar dievu! nezin vai šai pasaulē vairs redzamies?!... staigā vesels!...” abi man nosauca pakaļ. Apsīšu J. 3, 49.

„Ko tu, Viktor, staigā tādiem kaķa soļiem, cilvēkus baidīdams?” Kalndruva 5, 186.

Ļaudis domāja, ka dēliem jāstaigā tēvu pēdās un tādēļ [..] dēlam jāmācās par ārstu. Rozītis 2, 33.

Varu tikai apgalvot, ka mans tēvs bij godīgs cilvēks, kurš savu īpašumu ne ar kapeiku no svešas mantas nav pavairojis. Un es esmu apņēmies staigāt viņa pēdās. Blaumanis 6, 141.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

staigāt – staiguot; staigalēt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

staigāt, mantots vārds; lš. staigà, ‘pēkšņi, negaidīti’, pastaigà ‘steiga’, staĩginti ‘steidzināt’, go. steigan, sav. stīgan, v. steigen ‘kāpt’, si. stighnoti ‘soļo, kāpj’, gr. steíchein ‘soļot, maršēt, iet, doties, kāpt’. Pamatā ide. *steigh- ‘soļot, kāpt’, kas ir *(s)tengh- paralēlforma no saknes *ten- ‘stiept, vilkt, sasprindzināt, saspīlēt’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 283]

angļu – to walk

baltkrievu – хадзіць

franču – marcher

grieķu – περπατώ

igauņu – kõndima

itāļu – camminare

ivritā – ללכת

krievu – ходить

latīņu – ambulaveritis

lietuviešu – vaikščioti

poļu – spacer

somu – kävellä

ukraiņu – ходити

vācu – gehen

zviedru – gå