Izruna
Tradicionālā transkripcija
[spãre]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[spɑːːre]
Analīze
[s] – nebalsīgais troksnenis
[p] – nebalsīgais troksnenis
[ā] – garais patskanis
[r] – skanenis
[e] – īsais, šaurais patskanis
Divzilbju vārds.
Ortogramma – ā.
Morfoloģiskais raksturojums
spāre – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija
|
vsk.
|
dsk.
|
N.
|
spār-e
|
spār-es
|
Ģ.
|
spār-es
|
spār-u
|
D.
|
spār-ei
|
spār-ēm
|
A.
|
spār-i
|
spār-es
|
I.
|
ar spār-i
|
ar spār-ēm
|
L.
|
spār-ē
|
spār-ēs
|
V.
|
spār-e!
|
spār-es!
|
Izņēmumu locīšanas īpatnības
N. Juris Spāre – D. Jurim Spārem
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Spāre gaisā ķēra kukaiņus.
2) izteicēja daļa – Spilgtais kukainis bija spāre.
3) galvenais loceklis – Spāre uz niedres.
4) papildinātājs – Spārēm ir divi pāri spārnu.
5) apzīmētājs – Spāru kāpuri ir plēsīgi.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
spāres acis, spāres attīstība, spāru bari, spāres barība, spāru dzīve, spāres galva, spāru kāpuri, spāru kārta, spāres ķermenis, spāru migrācija, spāru pārlidojums, spāru pētnieki, spāres spārni, spāru suga, spāres taustekļi, spāru uzlidojums, spāres vēders
strautu spāre, upju spāre
brūna spāre, liela spāre, krāšņa spāre, kustīga spāre, maza spāre, skaista spāre, zaļgana spāre
LVV šķirklis
spāre, spāru, s.
1. Plēsīgs, ūdeņu tuvumā dzīvojošs kukainis ar tievu, slaidu ķermeni, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgu spārnu pāriem.
2. Posmkāju kārta, kurā ietilpst šādi kukaiņi.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1026]
LLVV šķirklis
spāre, spāres, spāru, s.
1. Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem gandrīz vienādu spārnu pāriem.
Spāru bars. Spāru pārlidojums.
Pirmās spāres atklātas akmeņogļu laikmeta apmēram 250 miljonu gadu vecos nogulumos. Latvijas dzīvnieki 125.
.. pāri ūdens līmenim rotaļājās tumši zilās spāres. Zigmonte 9, 239.
2. dsk.; zool. Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
[Sagatavots pēc:http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Spāre; Spāriņš, Spāriņa; Spārītis, Spārīte.
Vietvārdi – Spāres, viensēta Krimuldas novadā; Spāres ezers, ezers Talsu novadā; Spāres kalns, kalns Krimuldas novadā; Spāres kapi, kapsēta Kuldīgas novadā; Spāres muiža, ciema daļa Talsu novadā; Spāres pilskalns, pilskalns Talsu novadā; Spāres purvs, purvs Ķeguma novadā; Spāre, vidējciems Talsu novadā; Spārītes ezers, ezers Gulbenes novadā; Mazspāre, mazciems Talsu novadā; Spārīte, vasarnīcu ciems Daugavpils novadā; Spārmuiža, savrupvieta Grobiņas novadā.
Ergonīmi – Spāre, atpūtas komplekss Talsu novadā; Spāre, boulinga centrs un viesnīca Rīgā; Spāre, ceļojumu aģentūra.
Etimoloģija
spāre, mantots vārds; apv. spārs, spārv(i)s, sparv(i)s; lš. sparvà, spárva, spaxvas ‘lopu dundurs’. Forma spārs laikam no spārvs (Endzelīns) ar vēlāku pārveidojumu ē-celma formā. Tās pašas cilmes kā spert; par saknes patskaņa miju sal. spert : spārdīt. Kukainis tā nosaukts laikam tāpēc, ka ierosina dzīvnieku spārdīšanos; par spārēm agrāk sauca ne tikai kukaiņus ar lieliem caurspīdīgiem spārniem (kr. стрекозá, v. Libelle), bet g. k. dundurus, kas apstāja lopus.
Iespējams arī cits vārda cilmes risinājums: pamatā ide. *sper- no skaņu atdarinājuma, kas raksturīgs spārnu vibrēšanai un spējām, pēkšņām kustībām (: spurgt). Šīs cilmes ir vairāku putnu, piem., zvirbuļu, apzīmējumi dažādās valodās. Skaņumijā *sperO- : *sparO-, no kā la. spaxvs > spãrvs > spãrs ar paralēlu ē-celmu.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 890–891]
Radniecība ar citām valodām
cтрекоза, cтрекозы, ж. 1. Перепончатокрылое насекомое с длинным тонким телом. Отряд стрекоз. Стрекозы вьются над водой. 2. перен. О живом, подвижном ребенке, непоседе (обычно о девочке) (разг.). 3. О вертолете (прост. шутл.). || прил. стрекозий, -ья, -ье (к 1 знач.).
[Sagatavots pēc: http://ozhegov.info/slovar/]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – dragonfly
baltkrievu – страказа
franču – libellule
igauņu – kiil
krievu – стрекоза
latīņu – odonata
lietuviešu – laumžirgis
poļu – ważka
somu – sudenkorento
ukraiņu – бабка
vācu – die Libelle
zviedru – slända