Tradicionālā transkripcija

[smìltis]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[smiltis]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[m] – skanenis

[i] – īsais patskanis

[l] – skanenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

smilt- – sakne, vārda celms

-is – galotne

smiltis

→smilš+ain-s→smilš-ain+īb-a

→ smilš-ain+um-s

→smilt+ain-e

→ smilt+āj-s

     → Smilt+en-e→ smilt-en+iet-is

        →Smilt+ēn-s

        → Smilt+niek-s

→smilt+ien-e

→smilt+iņ-as

→smilš+o-t → smilš-o+šan-a

→smilš-o+tāj-s

smilš+akmen-s

smilš+kaln-s

smilš+kast-e

smilš+māl-s

smilš+papīr-s

smilš+vabol-e

smilš+zem-e

smilt-s+ērkšķi-i

māl+smilt-s

smiltis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija

Parasti lieto daudzskaitļa formā, bet iespējamas arī vienskaitļa formas.

N. Ingus Smilts – D. Ingum Smiltim

Teikumā var būt:

1)   teikuma priekšmets – Liepājas pludmales smiltis ir baltas un ļoti smalkas.  

2) izteicēja daļa – Raksturīga Latvijas jūras piekrastes iezīme ir smiltis.

3) galvenais loceklis – Sudrabainās smiltis.

4) papildinātājs – Smiltis izmanto dažādiem mērķiem.

5) vietas apstāklis – Kvarca smiltīs ir daudz kvarca graudiņu.  

6) apzīmētājs – Kuršu kāpa ir Eiropā garākā smilšu kāpa.

smilšu augsne, smilšu ceļš, smilšu grauds, smilšu grēda, smilšu kalni, smilšu kalniņš, smilšu kaste, smilšu kaudze, smilšu kāpas, smilšu krāsa, smilšu maiss, smilšu pulkstenis, smilšu putekļi, smilšu sēklis, smilšu skulptūra, smilšu strūkla, smilšu terapija, smilšu tuksnesis, smilšu valdzinājums, smilšu valnis, smilšu vētra

jūras smiltis, kapu smiltis, kāpu smiltis, sila smiltis, upes smiltis, zelta smiltis

baltās smiltis, dabīgās smiltis, gaišas smiltis, karstas smiltis, rozā smiltis, rupjas smiltis, sausas smiltis, slapjas smiltis, smagas smiltis, smalkas smiltis, vēsas smiltis, vieglas smiltis

smiltis birst, smiltis plūst, smiltis tek

ceļojošās smiltis, kaisīt smiltis, piejaukt smiltis, plūstošās smiltis, skalot smiltis

smiltis, dsk. ģen. smilšu (smilts vsk.) s. lietv.

Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.

Rupjas smiltis. Putekļu smiltis. Smalkas smiltis. Kāpu smiltis. Jūras smiltis. Upju smiltis. Deltu smiltis. Būvniecības smiltis. Stikla smiltis. Veidņu smiltis. Plūstošās smiltis. Ceļojošās smiltis. Smilšu grauds. Smilšu sēklis. Smilšu grēda. Smilšu vētra. Smilšu strūkla. Smilšu skalotājs.

Kvarca smiltis – smiltis, kas ir sevišķi bagātas ar kvarcu.

Zelta smiltis – zelts sīku graudiņu veidā.

Smilts (arī smilšu) augsne (arī zeme) – smilšaina augsne.

Smilšu pulkstenis – pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.

Smilšu kaste – ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.

Smilšu krāsa – gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi.

Smilšu kopiņa (retāk kopa) – virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.

Smilšu (biežāk kapu) kalniņš (retāk kalns) poēt. – kapsēta; arī kaps.

(Lai viņam) vieglas smiltis – saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.

Lielāko Piejūras zemienes līdzeno daļu sedz bieza smilts kārta. Ģeogrāfija 145.

.. krasta smiltīs izvilktas gulēja mazas zvejnieku laiviņas. Laicens I, 271.

Reti kur aug tādi kartupeļi kā Vīndedžu smiltī – lieli, miltaini un apbrīnojami tīri. Ezera 8, 192.

Parastais logu stikls ir kvarca smilšu, kaļķakmens un sodas sakausējums. Zinātne un Tehnika 77, 8, 30.

Mālsmilts un smilts augšņu dabiskā auglība nav tik laba kā māla augsnēm. Ģeogrāfija 100.

.. viņa uz palodzes nolika smilšu pulksteni, kurā smiltis pārbira piecās minūtēs. Birze 8, 69.

Dārzā ir liela, balta smilšu kaste, kur dienā rotaļājas bērni. Klīvers 3, 52.

.. berete tamborēta no tumšas smilšu un gaišas smilšu krāsas dzijas. Padomju Latvijas Sieviete 78, 2. pielikumā.

.. cikus viņš nebija redzējis aizvedam smilšu kalniņā. Birznieks-Upītis 1, 6.

Tavs tēvs bija īsts godavīrs, lai viņam vieglas smiltis. Dinere 10, 77.

ģen.: smilts, arī smilšu, adj. nozīmē Tāds, kas parasti aug smilšainas augsnēs (par augiem, to sugām).

Smilts vīķis. Smilšu kārkls.

Smilšu ērkšķis – smiltsērkšķis.

Smilšainos priežu mežos sastop smilts neļķes ar baltiem, stipri smaržīgiem ziediem. Galenieks 2, 332.

Amerikas smilšu ķirsis ir l–2 m augsts krūms, izturīgs salā. Sudrabs 1, 121.

Salas smailē sakuplojuši alkšņu, krūkļu un smilšu ērkšķu puduri. Bendrupe 2, 60.

ģen.: smilšu, adj. nozīmē. Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).

Zilganais smilšu smecernieks.

Jūrmalas kāpu rajonā pa retam var ieraudzīt smilšu krupi, kas garumā sasniedz 8 centimetrus. Kļava 3, 11.

Smilšu tārtiņš ligzdu taisa upju un ezeru akmeņainos krastos un saliņās. K. Grigulis 5, 83.

ģen.: smilšu, adj. nozīmē; pārn. Irdens, trausls (par cepumiem, kūkām, tortēm).

Smilšu kūka. Smilšu torte.

Smilšu (arī sviesta) mīkla – no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.

Zaļos zirnīšus var pasniegt ieliktus groziņos, kas cepti no smilšu mīklas. Ēdienu gatavošanas tehnoloģija 200.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]

smìlts, -s (li. smiltìs) Arrasch, C., Wolm., PS., Gotthardsberg, Jürg., Ermes, smìlts ², -s Lis., Golg., Adl., Bers., Kussen, smi`ts<sup>2</sup>, -s Salis, Grünh., Kandau, Sessau, Mesoten, Deg., Siuxt, Seyershof, Karls., N.-Peb., smilts, -s Salisb., Treiden, Marzenhof, A.-Laitzen, Annenhof, Selsau, Sessw., Meselau, Lös., Grosdohn, Marzen, Saikava, Kreuzb., Setzen, Wallhof, Stelp., A.Rahden, Gr.-Sessau, Mitau, Hofzumberge, Grenzhof, Kr.-Würzau, Gr.-Autz, Lieven-Bersen, Wolgund, Uozuolnieki, Duobenieki, Tetelminde, Tuckum, Schlampen, Samiten, Stuhrhof, Prawingen, Rönnen, Kurs., Ellei, Gränzhof, Behnen, Blieden, Fockenhof, Bixten, Hasenpot, Appricken, häufig im plur. smìltis Wolm., C., Neuenb., Homelshof, smìltis <sup>2</sup> N.-Laitzen, A.-Schwanb., Prl., smi`tis² Seyershof, Treiden, Kremon, Salis, smiltis Ruj., Marzenhof, Nötk., Serben, AP., Fossenberg, Holmhof, Alswig, Kreuzb., Misshof, Mesoten, Schönberg, Dobl., Mitau, Annenburg, Jakobshof, Kr.-Würzau, Lieven-Bersen, Uozuolnieki, Vītiņi, Garrosen, Ellei, Schmarden, Zerrauxt, Pampeln, Fockenhof, Brucken, Gränzhof, A.-Moken, Essern, Nurmhusen, Waddaxt, Matkuln, Postenden, Dünhof, Selg., Windau, mundartlich (Baldohn, Schönberg, Mesoten, Bornsmünde, N.-Bergfried, Tuckum, Neuenb., Gr.-Autz, Alschw., Preekuln) auch als ē-Stamm, livon. smi`ti ² Pernigel, Ruhtern, Ulpisch, Sussikas, Neu-Salis, = smilkts

der Sand: tik dziļi viņa bija iekasusies smiltē. jāiet smilšu kalniņā (in den Friedhof) BW. 236. tā (Gauja)... veļ sarkanās smiltis Aus. II, 2. te̦kuoša smilts Konv. ² 976 od. te̦kuošas smiltis MWM. VI, 350, Flugsand. vai tavs nams neatradīsies pēdīgi tik uz smiltīm? Mērn. 1. 57. dievs duod viņai vieglu smilti (leichte Erde, Ruhe) MWM. VI, 682. vieglas smiltis (terram levem) vēlēt Aus. I, 44. tik daudz tev grē̦ku, cik jūŗā smilšu Br. 392. nīkst kâ smilšu grauds 317. trums izput kâ jūŗas smiltis 185. zirgs iet, ka smiltis šķīst LP. I, 135. Zu smelis (s. dies). [Sagatavots pēc: ME III : 964–965]

●

smìlts: auch (mit ìl ²) Alswig, Druw., Fehteln, Heidenfeld, Lasd., Ramkau, (mit i` ²) Allend., Koddiack, Ruj.; in Blieden dazu ein gen. pl. smiltu; Eigennamen mit Smilt-Plvv. I, 70, 78, 90; grūt[i] manai māmiņai pirmuo nakti smiltiņā BW. 27615. bija uzplē̦sts... zemes gabals. te gan bija smiltiņa, tuomē̦r ne balta Jauns. J. un v. 99. [Sagatavots pēc: EH II : 538]

smiltis – smiļkts, smiļts

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]

Uzvārdi – Smilktens, Smilktena; Smilktiņš, Smilktiņa; Smiltāns, Smiltāne; Smilte; Smiltenieks, Smilteniece; Smiltenis, Smiltene; Smiltens, Smiltena; Smiltēns, Smiltēna; Smiltiņš, Smiltiņa; Smiltnieks, Smiltniece; Smiltneks, Smiltneka; Smilšarājs, Smilšarāja; Smilškalējs, Smilškalēja; Smiltkalējs, Smiltkalēja; Smiltskalējs, Smiltskalēja; Smilškalns, Smilškalne; Smilkšzieds, Smilkšziede.

Vietvārdi – Brēdes smilts, kalns Carnikavas nov.; Smilts Lūķi, viensēta Gramzdas pagastā; Smiltaine, viensēta Kaplavas pagastā; Smiltāji, viensēta Trapenes pagastā; Smiltene, pilsēta; Smiltes, viensēta Dzelzavas pagastā; Smiltēni, viensēta Sērenes pagastā; Smiltiņas, viensēta Meņģeles pagastā; Smiltiņi, viensēta Birzgales pagastā; Smiltiņsils, mežs Grundzāles pagastā; Smiltiņu kalns Zantes pagastā; Smiltnieku pilskalns Bikstu pagastā; Kalna Smiltnieki, viensēta Vecsaules pagastā; Smiltsērkšķi, viensēta Indras pagastā; Smiļtiņkolns, kalns Vērēmu pagastā;  Mazsmiltenes, viensēta Laucesas pagastā; Smilšu grāvis Salacgrīvas pagastā; Smilšu iela Rīgā; Smilkšu kapi Cīravas pagastā; Smilši, viensēta Engures pagastā; Smilšu kalniņš, kalns Jaunalūksnes pagastā; Smilšu mājas, viensēta Jersikas pagastā; Smilšu siliņš, mežs Madlienas pagastā; Smilšaine, viensēta Šķilbēnu pagastā; Smilšarāji, viensēta Popes pagastā; Smilšājs, ezers Veclaicenes pagastā; Smilšāres, viensēta Rugāju pagastā; Smilškalni, viensēta Ģibuļu pagastā.

Ergonīmi – Smiltis un debesis, SIA Salaspilī; Smiltis pa gaisu, biedrība Salacgrīvā; Smilšu kaste, SIA Rīgā; Smilšu pilis, SIA Talsos; Smilšu puikas, biedrība Rīgā; Smilšu lauva, pludmales volejbola biedrība Rīgā; Smilšu pulkstenis, SIA Rīgā; Smilšu grauds, SIA Rīgā; Smilšu kalns, SIA Rīgā; Smilšu rausis, SIA Rīgā; Smilšu mājas, zemnieku saimniecība Krāslavas pagastā.

smiltis, vsk. smilts, mantots vārds; apv. smilkts, smilkte, smilte, kursenieku smilks, smilktš; lš smiltìs ‘t. p.’. Pamatā ide. *mel- (no kā arī malt) ar s-pievienojumu saknes ieskaņā, kam ir nozīme ‘(sa)berzt,                    (sa)grūst’. Šāda nozīme piemitusi arī verbam smelt, no kura ar saknes patskaņa miju radies īpašības vārds *smilts ‘smalks’ un lietvārds *smiltis > smilts ‘sasmalcināts’, vēlāk tas attiecināts uz lietvārdu smilts.

Vārdam *smiltis > smilts ir nozīme ‘kas sīks, sasmalcināts’ → ‘irdens drupu iezis’.

[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 244]

angļu sand

baltkrievu пясок

čigānu šmílča

franču sable

igauņu liiv

krievu песок 

latīņu harena

lietuviešu smėlis

lībiešu jõugõ

poļu piasek

somu hiekkaa

spāņu arena

ukraiņu пісок

vācu der Sand

zviedru sand