Tradicionālā transkripcija

[smiga]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[smilɡɑ]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[m] – skanenis

[i] – īsais patskanis

[l] – skanenis

[g] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

smilga

→ smildz+en-e

→ smildz-in-e

→ smildz+iņ-a

→ smilg+ain-s

→ smilg+āj-s

    → smilg+ot-s

ciņ-u+smilg-a

ēn+smilg-a

mār+smilg-a

misiņ+smilg-a

pumpur+smilg-a

rudz-u+smilg-a

smilga – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

N. Jānis Smilga – D. Jānim Smilgam

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Smilgas parasti aug pļavās.

2) izteicēja daļa – Šis augs ar vārpai līdzīgu ziedkopu ir smilga.

3) galvenais loceklis – Parastā smilga.

4) papildinātājs – Meitene saplūca dažādas smilgas un ielika vāzē.

5) vietas apstāklis –  Smilgās ir daudz vērtīgu barības vielu.

        6) apzīmētājs –  Smilgas stiebrs ir sulīgs.

smilgu pušķis, smilgas skara, smilgas stiebrs, smilgu suga, smilgu ziedēšana

gara smilga, īsa smilga, kupla smilga, lielā smilga, parastā smilga, skaista smilga

plūkt smilgas

smilga, -as, s.

Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.

Parastās smilgas – ļoti izplatīts augs liesās pļavās. Galenieks 2, 410.

Baltā smilga ir barības vielām bagāta zāle un piemērotos augšanas apstākļos dod arī lielas ražas. Tērauds 1, 68.

Maruta sēž grāvmalas alkšņu ēnā, košļā noplūktu smilgu. Kaijaks 6, 164.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]

I smi`ga (li. smilgà Tiž. II, 472 od. smilga „Schmiele”) Wolm., Serbigal, AP., Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, PS., C., Neuenb., smi`ga ² Deg., Siuxt, Līn., Iw., Ruj., Salis, Karls., smi`ga (?) Bl., Schmehl U., Mag. IV, 2, 81; ba`tã sm., agrostis alba stolonifera; ciņu sm., aira caespitosa Mazvērs. Luopkuop. III, 50; vēršu sm., briza media Doblen n. RKr. III, 69; Konv. ¹ 289. pumpuru sm., Perlgras (melica nutans L.) RKr. II, 74; rudzu sm., agrostis Karls., purvu sm., carex arenaria L. n. Birsman; Halm und Rispe der Gräser (gramina; nicht aber vom carex) Nigr.: Sprw. nuo smilgas citreiz pils aizd¥gas Birk. Sakāmv. 86. nuo smilgas piekŗauj lielu siena v¥zumu ebenda. nuo smildzinas arklu šķēlu BW. 30261 var. es meitiņa kâ smildziņa 21603. smilgas viņa... nav pacēnluse Blaum. Skal. ug. 250. īstenībā baruonam bij jau smilga pārd¥gusi (war die Lust vergangen) izrādīt savu bruņinieciskumu Seibolt. vēl nav smilga pārd¥guse, d. h., sehr bald (sage man zu einem Kind, das nach einer Mahlzeit sehr bald wiederum zu essen verlange) Siuxt. Nebst smilga II zu smalganât (s. dies); vgl. übrigens auch Bugge BB. III, 119.

II smilga U., = pārsmilga; „smi`ga ir diega šaurāka vieta” Golg.; nebst smilga I zu smalganât (s. dies).
[Sagatavots pēc: ME III : 962]

•

I smi`ga: auch (mit i` ) Anzen: sausa s. v¥cainē BW. 4261, 5; cūku smi`gas Ramkau, triglochin palustris; sausā s. Oknist, calamagrostis epigea; zuosu s. Siuxt, eine von Gänsen gern gefressene smilga. Ostle. smyuga < smiłga Tdz. 44037, I var. (aus Zvirgzdine), Demin. smyudzeņa FBR. XIII, 61 (aus Pilda).
II smilga: netiklīt[i]s smilgā guļ, jaunu meitu gaidīdams VL. aus Baltinow FBR. XI, 139. dzijs, kam daudz smi`gu Saikava.

 [Sagatavots pēc: EH II : 537]

smilga bot. – smylga

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

Uzvārdi – Smilga; Smildziņš, Smildziņa; Smilgainis, Smilgaine; Smilgājs, Smilgāja.

Vietvārdi – Smilga, viensēta Kalkūnes pagastā; Smilgas, viensēta Raņķu pagastā; Smilgu iela, iela Odukalnā; Smilgaiņi, viensēta Zirņu pagastā; Smildziņas, viensēta Smārdes pagastā; Jaunsmilgas, viensēta Lutriņu pagastā; Kalnsmilgas, viensēta Sventes pagastā; Lielsmilgas, viensēta Līksnas pagastā; Mazsmilgas, viensēta Īslīces pagastā.

Latvijā vairāk nekā 100 viensētām dots nosaukums Smilgas.

Ergonīmi – Smilga, SIA Jūrmalā; Smilga, zemnieku saimniecība Mežvidu pagastā; Smilgas, atpūtas komplekss Stopiņu novadā; Smilgas, viesu nams Bernātos; Smilgas, pirts Priedainē (Jūrmala); Smilgas, veikals Veclaicenes pagastā.

smilga, mantots  vārds; lš smìlga, apv. smilgà. Pamatā ide. *mel-, no kā arī malt, ar s- pievienojumu ieskaņā un ar g saknes paplašinājumā. Redukcijas pakāpē baltu *smil-, no kā la. smilga. Līdzīgi vārdiem smalks un smiltis arī vārda smilga semantika izriet no ide. *mel- semantikas, kuras pamatā ir ‘(sa)berzt, (sa)grūst’ → ‘(sa)smalcināt’. Tātad smilga sākotnēji nozīmēja ‘kas smalks’ → ‘smalks stiebrs’ → ‘augs ar smalku stiebru’.

Apv. smilga ‘diega šaurākā vieta’, smildzināt ‘smalcināt; smalki vērpt’, arī ‘smalki līt, smidzināt’.

[Sagatavots pēc: Karulis 1992 : 243]

angļu bent-grass

baltkrievu мятлі́ца

franču agrostis

igauņu kastehein

krievu полевица

latīņu agrostis

lietuviešu smilga

poļu mietlica

somu röllit

spāņu agrostis

ukraiņu мітлиця

vācu die Straußgräser

zviedru ven