Tradicionālā transkripcija

[smiêtiês]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[smi͜eti͜es]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[m] – skanenis

[ie] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

smie- –sakne, vārda celms

-ties – galotne

smie-ties

→smie+šan-ās

→smēj+ēj-ies

→ie+smie-ties→ie-smie+šan-ās

→iz+smie-ties→iz-smie+šan-ās

→ne+smie-ties

→pa+smie-ties→pa-smie+šan-ās

       →pār+smie-ties→pār-smie+šan-ās

smieties – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, atgriezenisks, nepārejošs (dažos vārdu savienojumos var būt pārejošs), nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Smieties ir veselīgi.

2) izteicējs – Visi smējās par labo joku.

3) galvenais loceklis – Smieties un līksmot!

4) papildinātājs – Tikai ar laiku es iemācījos smieties tad, kad gribas raudāt.

5) veida apstāklis –  Meitene, jautri smiedamās, steidzās pretī ciemiņiem.   

bezbēdīgi smieties, gardi smieties, garšīgi smieties, ilgi smieties, klusu smieties, laimīgi smieties, līksmi smieties, ļauni smieties, priecīgi smieties, sirsnīgi smieties, skaļi smieties, zobgalīgi smieties

smieties aiz laimes, smieties no sirds, smieties līdz asarām, smieties pilnā kaklā

smieties, smejos, smejies, smejas, pag. smējos; refl.

1. Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.

Priecīgi smieties. Bezbēdīgi smieties. Zobgalīgi smieties. Ļauni smieties. Smieties aiz laimes. Smieties līdz asarām. Skaļi smieties. Klusu smieties. Smieties pilnā kaklā.

Sedlinieks smējās kratīdamies, līgodamies, pat asaras saskrēja acīs. Upīts 4, 170.

Anneli nekur nelaida, un viņa arī nevarēja paiet. Kā soli spēra, tā sapinās lakatos un novēlās, bet citi gardi smējās. Brigadere 2, 20.

.. viņa smējās aizrautīgi un jautri, tā ka beidzot viņš neizturēja un arī iesmējās. Ezera 5, 98.

„Zelta medaļu jums man izdevās nogriezt, bet vēl jau nevar zināt, kurš smiesies pēdējais!” Zigmonte 17, 187.

pārn. Es lūdzos, lai bērzi šeit baltāki aug, Lai laipnāk pienenes smejas. Kaldupe 2, 61.

Vīri smejas locīdamies, vīri rēc un sit sev pa gurniem, vīri slauka smieklu asaras. I. Ziedonis, 17.

Kungs smejas, līks palikdams. ME II, 486.

// trans. .. viņš smējās atkal savus gardos smiekliņus. Kaudzītes 1a, 212.

Laura smējās rupju vīrieša smieklu, virslūpa neglīti saraucās augšup.. Upīts 4, 404.

// trans. Jokojot teikt, runāt (ko).

Bet tēvs reiz smējās: ja mans dēls būs mācītājs, es iešu par ķesteri. Viese 2, 174.

// pārn. Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).

Bet tēvoča acis joprojām smējās, grimdamas dziļajos maisiņos, kas karājās zem tām. K. Zariņš 2, 82.

Man smejas acis, un tie ir vislielākie smiekli.. Vācietis 10, 89.

Viņas acis smejas vēl vairāk nekā mute. Upīts 10, 47.

// pārn. Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).

Saule pār Dzimteni lejas, – Cīruļi, Cīruļi smejas! Literatūra un Māksla 56, 24, 2.

2. Zoboties.

.. drīz apmierinājos, lai gan vēl ilgi man bija sāpīgi ap sirdi. Kādēļ viņi smējās par skolotāju? Visi viņi taču nesen tikai pie viņa mācījušies, visiem tiem viņš tikai labu vien gribējis un darījis. Varēja jau par mani vien smieties, viņu neaizskarot. Birznieks-Upītis 6, 117.

.. asinis viņš nevarēja ciest... Saime slepus smējās par tādu pakulu dūšu. Upīts 4, 113.

„Varbūt tu smiesies par mani,” pēc brītiņa viņš iesāka, un Mirdza juta, cik grūti viņam runāt. „Man dažreiz liekas, ka tu par mani smejies.” Sakse 7, 133.

pārn. Tev nē, tev nesacīšu vairs nekā – par mums aiz muguras jau atvasara smejas. Lisovska 6, 20.

3. Nebaidīties, arī neuztraukties.

Skābes nokodināja Ievas pirkstus melnus, bet viņa smējās par to. A. Grigulis 10, 78.

„Tad lielisks laiciņš! Ja tāds pastāvēs, smiedamies tiksim galā ar sienu!” Paegle 3, 233.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]

smiêt, smeju, smêju, (ver)lachen, spotten: visi smējuši strupde̦guni LP. V, 8. dziesmiņā tâ nesmēja, kâ smej nieku valuodā BW. 806 var. smejat, ļaudis, dziesmiņai (Var.: dziesmu manu), nesmejat valuodai (Var.: valuodiņas nesmejat)! 906. Sprw.: uotram smej, pašam tiek Birk. Sakāmv. 68. nesmej savus draugus, pēc par tevi smiesies! ebenda. tīri jāsmej tam puikam, man muss über den Jungen geradezu lachen Wolm. smejams, was zu belachen ist, lächerlich, töricht U.: cilvē̦ka smejamās puses Dr. Refl. -tiês, lachen, scherzen: man jāsmejas jums, ich muss über euch lachen Suhrs. jāsmejas tam Marē̦nam, man muss über die Marie lachen Wolmar. Sprw.: smejies bagātam, nesmejies nabagam! Birk. Sakāmv. 69. nesmejies uotram, ka pašam tâ⸱pat nenuotiek! 98. smejies tu tagad man, gan cits smiesies taviem bē̦rniem! ebenda. smejies vien, gan tu pēc raudāsi! ebenda. smējās man valuodai BW. 905. kâ smieklam nesmiesies? Le. Gr. 425. Subst. smêjẽjs, wer (ver)lacht, ein Spötter: man[a] auguma smējējiņi BW. 8329... kurs ir meitu smējējiņš 9819 (ähnlich 12779). Nebst smaidît, smīdinât, smīnêt, smīgaļât, smīkât, smaĩkala, smaikluôt(iês) zu ai. smayatē „lächelt”, smita-ḥ od. smēra-ḥ „lächelnd”, aksl. smĕjo, sę „lache”, smĕxъ „Lachen”, gr. φιομμειδής „gern lächelnd”, μεῖδος· γέλως Hes., engl. smile „lächeln”, lat. mīrus „wunderbar” u. a., c. Walde Vrgl. Wrtb. II, 686 f. [Sagatavots pēc: ME III : 968]

●

smiêt nevajag uotram bē̦rnus s., – tad pašam bē̦rni ir dumji Salis. Refl. -tiês: kilbam, aklam nesmejies! Auleja. „... kur būs uz priekšu dzīvuošana...?” „... virs zemes, apakš debesīm, kâ kur smejas” Blaurn. Raksti II ⁵ (1939), S. 151. Subst. smêjẽjs: pašam meitu smējejam BW. 21318, 13 var. ‡ Subst. smêjums, das Gelachthaben: nuoraudāsi šā vakara smējumiņu BW. 22785. Wurzelgleich ist auch tochar. smi- „lächeln”, s. Schwentner KZ. LXIII, 262 f.
[Sagatavots pēc: EH II : 540]

smieties – smītīs

[http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]

smieties – gruģināt, grudzināt, ķiķināt, ļirkstēt, ņirgt, palaist smieklu, rēkt, smiekuļot, spurkt, zvaigaļāt, zvaigāt, zviegt

smieties – atgriezeniskais darbības vārds no smiet. Pamatā mantota sakne – ide. *(s)mei- : *(s)mī- ‘smaidīt, brīnīties’ >  austrumbaltu *smie- : *smī-, no kā darbības vārds *smieti> latviešu smiet.

Atgriezeniskais darbības vārds smieties senāk lietots arī ar nozīmi ‘jokoties’.

[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 242–243]

baltkrievu смяяцца

krievu смеяться

poļu śmiać się

ukraiņu сміятися

angļu to laugh

baltkrievu смяяцца

franču rire

igauņu naerma

krievu смеяться

latīņu risum

lietuviešu juoktis

lībiešu naerda

poļu śmiać się

somu nauraa

spāņu risa

ukraiņu сміятися

vācu lachen

zviedru garvar