smags, -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: viegls.
Smaga augsne – blīva, mālaina augsne.
Lielais āmurs bija tik smags, ka Juris to tikko ar vienu roku cēla. Lēmanis 2, 27.
// Savienojumā ar masas, svara mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars.
Vienu kilogramu smags atsvars. Divas tonnas smaga krava.
Laivas dibenā guļ prāva līdaka – deviņus kilogramus smaga .. Zvaigzne 53, 18, 6.
// ar not. galotni Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
Smagā rūpniecība – rūpniecības nozare, kas ražo ražošanas līdzekļus.
Smagā artilērija – artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks pat 150 milimetriem.
Smagie metāli – metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par 5000 kilogramiem uz kubikmetru.
Smagie minerāli – minerāli, kuru blīvums ir lielāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru.
Smagais ūdens fiz. – ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
Smagie vilcēji – smago braucamo zirgu šķirnes zirgi.
Viņu ielā stāv smagā mašīna .. Ilga paiet garām, pamezdama tikai vienu skatienu mašīnas kravas kastē. Mēbeles, jā, protams, kas gan cits. Zigmonte 1, 53.
Urāns ir viens no vissmagākajiem metāliem .. Zvaigzne 55, 22, 6.
// Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm). Arī šķietami zems.
Debesis sedza smagi mākoņi. Jansons 3, 15.
2. Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
// Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par gaisu). Smacīgs, arī spiedīgs.
.. gaiss kļuva smags un spiedīgs, un drīz vien pārņēma nogurums. Purs 7, 31.
// Stiprs, koncentrēts, arī reibinošs (parasti par smaržu).
Svaigā siena un nupat ievestā āboliņa smarža bija tik spiedīgi smaga. Lēmanis 17, 165.
// Tumšs, necaurredzams (parasti par tumsu, nakti).
Vējš bija sacēlies, sabiezējusi smaga tumsa, un neviens nedzirdēja viņa soļus. Brodele 2, 68.
// Tumšs, koncentrēts (parasti par krāsu).
Grūti ieteikt arī citu virzienu mēbeļu segaudumu krāsas izvēlē: praktisku apsvērumu dēļ izvēlēties tumšus, smagus toņus – zilu, zaļu, violetu. Zeltiņš 1, 47.
3. Tāds, ko ir grūti sagremot, asimilēt (par ēdienu, barību).
Paēdis smagas vakariņas, .. Vītols atstāja ēdienu izgarojumiem, piesātinātās viesnīcas koptelpas .. Kurcijs 4, 196.
4. Tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu. Grūts.
Smags pārgājiens. Smags nobrauciens no kalna.
Darbi, cits par citu smagāki, mācās virsū Straumēnu ļaudīm .. Virza 1, 82.
Dežūra bija pagadījusies smaga, pa visu nakti viņa netika aizvērusi ne acu. Ezera 9, 263.
5. Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli. Grūts.
.. visi virsdiriģenti bija rūpīgi strādājuši, lai ar kopkori pieveiktu diezgan smago programmu. M. Zariņš 3, 30.
Māte ir atnākusi atrunāt dēlu no brīvdomības: tas patiesībā ir vissmagākais pārbaudījums .. Dzene 3, 188.
// Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
Tā ir bijusi viņu vienīgā saruna, smaga kā akmeņu grēda .. Divkārt smaga tāpēc, ka pēc tādas var nākt tikai ilga klusēšana. Zigmonte 2, 22.
6. Tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem, arī darbību, norisi). Grūts.
Smagi dzīves apstākļi. Smaga nelaime.
// Par laiku, laikposmu. Par cilvēka mūžu, tā posmu.
Smaga jaunība. Smagas vecumdienas.
.. Paulīna pārlaidusi smagu bērnību, redzējusi nabadzības postu. Sakse 2, 178.
7. Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis. Grūts.
.. cilvēki var pēkšņi nosirmot smagu pārdzīvojumu ietekmē. Veselība 62, 3, 10.
Sirds man pielija smagām skumjām. Lēmanis 16, 253.
// Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
Smagas atmiņas.
.. dīvaini smaga, asarām piemirkusi likās būt dziesma, kas nāca no Mieriņu pajumtes .. Brigadere 3, 393.
// reti Tāds, kam ir drūms, nospiests garastāvoklis (par cilvēku).
Drūms un smags tas [Andrejs] palika visu vakaru, tikai, būdiniekiem atvadoties, cieši saspieda Līzes roku. Sakse 2, 20.
8. Tāds, kas ar savu darbību, rīcību ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par cilvēku).
Smags likuma pārkāpējs.
Šinī korpusā tie, kuriem uz durvīm rakstīts ar slepenu, naidīgu domu: noziedznieks smags! Paegle 1, 235.
// Tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par darbību, rīcību).
.. Vadims kolonijā izcieta sodu par smagu noziegumu – viņa rīcības dēļ vairāki cilvēki guva ievainojumus, kļuva invalīdi. Dripe 4, 21.
// Stingrs, arī nežēlīgs (parasti par tiesas spriedumu, sodu).
Smags tiesas spriedums. Smags nosodījums. Smagi pārmetumi.
Sods nebija smags, bet pietiekams, lai atskurbtu Kristaps, paša vainas apziņā noliektu lepno galvu Ansis Dziesma, mūžīgu sarūgtinājumu iemantotu māte. Zigmonte 2, 201.
// Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
Tādas, it kā akmenī cirstas sejas, meklē skulptori. Sāpju sakalts vecs vīrs. Viņa smagais skatiens apsūdz un sit. Spāre 6, 216.
9. Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem). Arī nesaticīgs, ķildīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
Biedri to uzskatīja par smagu un nebiedrisku cilvēku, jo viņš bija skarbs un mazrunīgs. Paegle 4, 262.
.. raksturs tai bija histērisks, vienkārši runājot, brīžiem pavisam neciešams. Biruta par šo smago raksturu bija piemirsusi. Bērce 3, 299.
10. Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai. Tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
Smags slimnieks – ļoti slims cilvēks, cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
Šais desmit gados ne liktenis, ne laiks Ernestīni nebija saudzējis. .. vecums bija pienācis krietni tuvāk. Tam .. vēl pievienojās smags reimatisms, naktīs mocīja sāpes .. Gulbis 4, 235.
Mātei bija nakts dežūra, viņa varbūt pašlaik veic kādu neparedzētu operāciju vai sēž blakus kāda smaga slimnieka gultai .. Lukjanskis 3, 137.
// Tāds, kas noris ar grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
Ja Kaspars nedzirdētu pats savu elpu, kas kļuva aizvien smagāka un nevienādāka, varētu likties, ka viņš sapņo. Līvs 2, 24.
// Tāds, kas ir saistīts ar stipru kavēšanu, arī ar nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli (parasti par miegu).
Kad uzlēca saule, viņš gāja uz mājām un, nokritis dažas stundas smagā, murgu pilnā miegā, devās atkal uz skolu.. Vilks 1, 18.
// Noguris, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām).
Smagi plakstiņi.
.. pēkšņi noreiba galva, augums kļuva smags, un kājas sagrīļojās. Viņa tikko aizvilkās līdz gultai. Jansons 6, 461.
11. Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām). Tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
Māte turpināja iet vienmuļā, smagā gaitā .. Brodele 14, 4.
12. Grūti uztverams (piemēram, par tekstu, valodu).
Smaga teikuma konstrukcija.
13. Zems, dobjš (par skaņu).
Smags pērkona dārdiens. Smagas egļu šalkas.
.. dzirdēju tik smago, dobjo dunoņu no purva. Gaišā, vieglā trokšņa tur vairs nebij. Jaunsudrabiņš 7, 9.
14. Tāds, kas iedarbojas ļoti nevēlami (par laikapstākļiem). Tāds, kad pastāv ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
Smags negaiss.
Rīts bija smags un tumšs. Brodele 2, 19.
// Ļoti spēcīgs, parasti ar mitra gaisa strāvām (par vēju).
Smags, mitrs vējš skrien pār sniega laukiem. Paegle 3, 78.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]