Viskarstāk kauja deg, – iet kareiv’s prom!
„Tai vietā kauties iespējas vairs nav!”
– Vai iespējas vairs nav, ne tevim lemt.
„Man riebj tas ienaidnieks!” – Uzveic riebas pirms.
– Tad ienaidnieku. Bet zini, neveic bēgot.
„Es biju slims.” – Tad veici slimību.
– Kas sevi nespēj veikt, kā veiks tas citus?
– Un biji slims, teic biedriem, ļaus tev iet.
– Bet reiz kurš vietā likts, lai paliek likts
Kā mašinrats, ko izņem tikai licējs.
Jo likums laužams nav, tik cilvēks laužams.
Un likums nežēlo, bet cilvēks žēlo.
Tad žēlosim i mēs: viņš ir mums brālis;
Viņš jūtas vainīgs, izmist, – glābsim viņu!
Viņš slims, – lai vesels top! Riebj tur – likt citus!
Ne pašnāvi tam ļaut, bet dot tam dzīvi,
Un dot tam darbu, darba mums ir daudz,
Un visiem palīdzot tik vien mēs veiksim. [Rainis 1979 : 148]
MARIJA (sauc pretī). [..] Saimnieks slims. (Mēģina sagrābt naudu, kas vēl vairāk izjūk.) Paliec mierā, trakais, ko kliedz. Vājprāts ar ir vēl!
JUNDZIS (gulēdams uz vēdera uz naudas). Nē, nē! Neviens lai nenāk klāt!..
MARIJA (priekšā viņam). Slims, slims; pagalam slims!
JUNDZIS (vaid). Vai, vai! Nevar celties; nenāciet klāt! Es... Man ir slikti. Vai, vai, vai! Mm, hm...
[Akuraters 1925 : 296]