slikts, -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
„Mana labā meitene!” – „Nesauc mani tā,” Anita papurināja galvu. „Es neesmu laba, es esmu slikta. Tu nekā nezini...” Ezera 2, 25.
// Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
Slikts tonis – pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
.. tēvs nevienam nekā slikta netika darījis. Krūmiņš 1, 9.
// lietv. nozīmē: sliktais, -a, v.; arī slikts, -a, v. Tas, kas neatbilst morāles normām. Tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
.. pamazām no atmiņas izgaisa sliktais, palika tikai gaišais un tīrais. Citādi nebija iespējams dzīvot .. Mauliņš 3, 75.
2. Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
„Ko nu, Ilz, tā runā! Vai radi mums sliktie? Vai nebija Jēcim bēres kā saimnieka dēlam?... Teicās arī mums abiem iztaisīt tādas pašas...” Apsīšu J. 3, 41.
// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Sliktas attiecības ar kolēģiem.
3. Tāds, kas nemākulīgi, neapzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
Mēs varam .. skolotājus slavēt .., bērni tāpat viņus sašķiros labajos un sliktajos. Dripe 4, 249.
.. šāvējs viņš tomēr bija slikts. Netrāpīja no divu soļu atstatuma. Lukjanskis 5, 31.
4. Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
Pēc pusstundas Kristam drūmās domas par slikto iesalu bija pilnīgi aizmirsušās. Kalndruva 5, 61.
Ceļš bija slikts: neiebraukts, vietām kails, vietām bedrains, akmeņains. Laicens I, 413.
// Tāds, kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi (piemēram, par uzņēmumu, iestādi).
Slikta rūpnīca. Slikta skola.
5. Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
Slikta (arī nelaba) dūša sar. – nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
Audzinātāja stāstīja, ka jau pāris dienu Astra sūdzoties par sliktāku redzi – istabā esot it kā migla, un ap lampu rādoties krāsainu varavīkšņu loki. Birze 1, 20.
Viņš bija nervozs, satraukts, sūdzējās par galvas sāpēm un sliktu pašsajūtu, bezmiegu, konfliktiem ar darba kolēģiem un nesaskaņām ģimenē. Veselība 75, 6, 29.
// Tāds, kura attīstībā, funkcionēšanā izpaužas novirzes no normas (piemēram, par maņu orgāniem).
.. viņas [vecmāmuļas] acis bij kļuvušas tik sliktas, ka viņa saimniecībā tur neko vairs nav varējusi palīdzēt darīt. Birznieks-Upītis 6, 357.
6. Tāds, kas neatbilst, nav piemērots noteiktām prasībām (par norisi, stāvokli, apstākļiem).
.. sliktos augšanas apstākļos koki aug sīki. Nereti purvu malās varam sastapt kroplas priedītes.. Zvaigzne 51, 5, 11.
// Par laiku, laikapstākļiem.
Slikts siena laiks. Slikti laikapstākļi. Slikts rudens.
Spēcīgas lietus šaltis kapāja braucējas mēteli, sarkanmāla ceļš mirka dubļos, bet sliktais laiks Edīti nenobiedēja. Rinkule 2, 80.
Šogad bij slikta vasara. Lija. Vācietis 3, 119.
7. Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, uzskatiem, arī neapmierina (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
.. ikviens vēlreiz domās atcerējās visu, ko viņi šai vasarā bija darījuši .. Atcerējās visas veiksmes un neveiksmes, visus labos un sliktos darbus. Vāczemnieks 6, 218.
// Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām. Tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
Slikts romāns. Slikta lekcija. Slikts priekšnesums. Slikti iespaidi par redzēto. Sliktas nākotnes izredzes.
Slikta (arī nelaba) slava – slikta reputācija.
Koncerts bija slikts, ar bezgaumīgu programmu. Jurģis noskaitās. Preilis 1, 46.
Mazliet slikta slava Jaunkalaču Jānim bij par to, ka parupjā kārtā aizdzinis večus uz pusgatavo jaunmājiņu Vilkukalnā. Upīts 4, 644.
8. Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
Viņa [dravnieka] praksē ir bijuši gadi, kad viena [bišu] saime ienesusi 60 kg medus. Bet šovasar ir slikts ienesums. Laiks bija vējains .. Rīgas Balss 58, 214, 4.
Par sliktu – tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.
Saka: visi likušies uz to, ka bērniem vajag mašīnas, vai nu viņas nāk par labu, vai par sliktu, kas to lai zina. Ziedonis 9, 5.
Uz slikto (retāk ļauno) pusi – tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
(Pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses – izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
