Morfoloģiskais raksturojums
skudra – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
skudr-a
|
skudr-as
|
|
Ģ.
|
skudr-as
|
skudr-u
|
|
D.
|
skudr-ai
|
skudr-ām
|
|
A.
|
skudr-u
|
skudr-as
|
|
I.
|
ar skudr-u
|
ar skudr-ām
|
|
L.
|
skudr-ā
|
skudr-ās
|
|
V.
|
skudr-a!
|
skudr-as!
|
Izņēmumu locīšanas īpatnības
N. Juris Skudra – D. Jurim Skudram
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Skudra šūpojās smilgas galā.
2) izteicēja daļa – Stiprākais kukainis pasaulē ir skudra.
3) galvenais loceklis – Čakla skudra.
4) papildinātājs – Atraisījis maisu, viņš pamanīja tur līdz nāvei pārbijušos skudru.
5) vietas apstāklis – Puisēns nenovērsdamies skatījās skudrā.
6) apzīmētājs – Kāds itāļu pētnieks ir izpētījis skudras ātrumu.
LVV šķirklis
skudra, s.
Lielās saimēs dzīvojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar tievu vidukli un spēcīgiem žokļiem.
Skudru pūznis. Skudru oliņas.
Strādā kā skudra – ļoti čakli.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1008]
LLVV šķirklis
skudra, -as, s.
1. dsk.; zool. Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3–12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
2. Šīs dzimtu grupas īpatnis.
Melnā skudra. Lielā dzeltenā skudra.
Sarkanās skudras – rūsganās skudras.
Čakls kā skudra (arī kā bite) – ļoti čakls.
Skudru lauva – tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām; skudrlauva.
Skudru spirts – skudrskābes šķīdums etilspirtā.
Un darba skudras ir visur klāt un rīkojas kā rūpīgas kopējas un gādātājas. Birznieks-Upītis V, 273.
Skudras iznīcina bīstamus kaitēkļus. Aprēķini rāda, ka viena skudru kolonija dienā iznīcina kilogramu kaitīgo kukaiņu. Rīgas Balss 79, 95, 5. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Kā skudru pūznis (reti pūlis) – saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku.
Kā skudra biežāk dsk. – saka par cilvēkiem, kas darbā atrodas nemitīgā kustībā, ir ļoti strādīgi, darbīgi, čakli; saka, ja kur pulcējas ļoti daudz cilvēku.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : II 211–212; II 382–383]
Onomastika jeb īpašvārdi
Kā varbūtējs priekšvārds Skudra pierakstīts Kurzemē 16. gs.
Uzvārdi – Skudra; Skudre; Skudrēns, Skudrēna; Skudris, Skudre; Skudrītis, Skudrīte; Skudrīte; Skudriņš, Skudriņa.
Vietvārdi – Skudras, viensēta Alsungā, Nīkrācē u. c., Skudras pļava, savrupvieta Pilskalnē; Skudras purvs, purvs Praulienā; Skudru kalns, kalns Dzelzavā; Skudru kapi, kapsēta Dunavā; Skudru pilskalns, pilskalns Sausnējā; Skudru tīrelis, purvs Rumbā; Skudrene, pļava Virešos; Skudriņas, viensēta Smārdē, Alojā u. c.; Skudriņi, viensēta Kalētos; Skudriņu ezers, ezers Priekuļos; Skudrītes, viensēta Zantē un Gaiķos; Skudrukalni, viensēta Zeltiņos; Skudrukalns, viensēta Līgatnē; Skudrupīte, upe Džūkstē; Lielskudras, viensēta Zaļeniekos; Lielskudru pļava, pļava Matkulē; Mazskudras, viensēta Zirņos, Matkulē u. c.
Ergonīmi – Skudra, mednieku kolektīvs; Skudra, SIA; Skudra auto, SIA; Skudra pluss, SIA; Skudra jums, SIA, Meža skudra, SIA, Skudras, zemnieku saimniecība; 7 skudras, SIA; Zelta skudras, SIA.
Etimoloģija
skudra, mantots vārds; apv. skudre, skudrs; lš. skudrus ‘straujš, veikls; ass, griezīgs’, skruzdė ‘skudra’. Tās pašas cilmes kā skaust; vārds atvasināts līdzīgi adjektīvam skaudrs. Skaņumijā *skaud- : *skud-, no kā *skust (< *skud-ti), apv. skudēt ‘viegli niezēt, kņudēt, durstīt’. Bijis laikam arī adj. *skudrs (lš. skudrus) ‘griezīgs, ass; durstīgs’, no kā apv. skudrums ‘asums’ (: skaudrums) un subst. skudra (‘tā, kas dur’).
Par vārda skudra nozīmi sal. skust ‘kasīt, skūt, griezt’ : skutele ‘uts’ (‘kasītāja’). Lš. skudrus nozīme ‘straujš, veikls’ ir sekundāra; sal. ass : ašs ‘ass, ātrs, veikls’.
Apv. skruzda (lš. skruzdė) ‘skudra’ izveidojies ar metatēzi skudr- > *skrud- un z iespraudumu (sal. strazds : apv. strads).
Pēc Frenkela uzskatiem, vārda nozīmes pamatā ir ‘straujš, veikls’ vai, pēc Pokornija uzskatiem, tas atvasināts no ide. *(s)keud- ‘mest, šaut, dzīt’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 208–209]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – ant
baltkrievu – мурашка
čigānu – kir
franču – la fourmi
grieķu – μυρμήγκι
igauņu – sipelgas
ivritā – נמלה; נְמָלָה
krievu – муравей
latīņu – formica
lietuviešu – skruzdėlė; skruzdė
lībiešu – siprikki
poļu – mrówka
somu – muurahainen
ukraiņu – мурашка
vācu – die Ameise
zviedru – myra
