Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus spēcīgi un bieži atgrūžoties no zemes.
IzrunaTradicionālā transkripcija
[skrìet]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[skri͜et]
Analīze[s] – nebalsīgais troksnenis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[r] – skanenis
[ie] – divskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Morfēmiskais raksturojumsskrie- – sakne, vārda celms
-t – galotne
Morfoloģiskais paņēmiens (atvasinājumi)
Sintaktiskais paņēmiens (salikteņi)skrej+ceļ-š
skrej+dēl-is
skrej+lap-a
skrej+ugun-s
skrej+vab-ol-e
Morfoloģiskais raksturojumsskriet – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
skrien-u |
skrien-am |
esmu skrē-j-is esmu skrē-j-us-i |
esam skrē-j-uš-i esam skrē-j-uš-as |
|
2. |
skrien |
skrien-at |
esi skrē-j-is esi skrē-j-us-i |
esat skrē-j-uš-i esat skrē-j-uš-as |
|
3. |
skrien |
skrien |
ir skrē-j-is ir skrē-j-us-i |
ir skrē-j-uš-i ir skrē-j-uš-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
skrē-j-u |
skrē-j-ām |
biju skrē-j-is biju skrē-j-us-i |
bijām skrē-j-uš-i bijām skrē-j-uš-as |
|
2. |
skrē-j-i |
skrē-j-āt |
biji skrē-j-is biji skrē-j-us-i |
bijāt skrē-j-uš-i bijāt skrē-j-uš-as |
|
3. |
skrē-j-a |
skrē-j-a |
bija skrē-j-is bija skrē-j-us-i |
bija skrē-j-uš-i bija skrē-j-uš-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
skrie-š-u |
skrie-s-im |
būšu skrē-j-is būšu skrē-j-us-i |
būsim skrē-j-uš-i būsim skrē-j-uš-as |
|
2. |
skrie-s-i |
skrie-s-it/skrie-s-iet |
būsi skrē-j-is būsi skrē-j-us-i |
būsit/būsiet skrē-j-uš-i būsit/būsiet skrē-j-uš-as |
|
3. |
skrie-s |
skrie-s |
būs skrē-j-is būs skrē-j-us-i |
būs skrē-j-uš-i būs skrē-j-uš-as |
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tiek skrie-t-s tiek skrie-t-a |
tiek skrie-t-i tiek skrie-t-as |
ir ticis skrie-t-s ir tikusi skrie-t-a |
ir tikuši skrie-t-i ir tikušas skrie-t-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tika skrie-t-s tika skrie-t-a |
tika skrie-t-i tika skrie-t-as |
bija ticis skrie-t-s bija tikusi skrie-t-a |
bija tikuši skrie-t-i bija tikušas skrie-t-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tiks skrie-t-s tiks skrie-t-a |
tiks skrie-t-i tiks skrie-t-as |
būs ticis skrie-t-s būs tikusi skrie-t-a |
būs tikuši skrie-t-i būs tikušas skrie-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
skrien-ot |
esot skrē-j-is esot skrē-j-us-i |
esot skrē-j-uš-i esot skrē-j-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
skrie-š-ot |
būšot skrē-j-is būšot skrē-j-us-i |
būšot skrē-j-uš-i būšot skrē-j-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiekot skrie-t-s tiekot skrie-t-a |
tiekot skrie-t-i tiekot skrie-t-as |
esot ticis skrie-t-s esot tikusi skrie-t-a |
esot tikuši skrie-t-i esot tikušas skrie-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tikšot skrie-t-s tikšot skrie-t-a |
tikšot skrie-t-i tikšot skrie-t-as |
būšot ticis skrie-t-s būšot tikusi skrie-t-a |
būšot tikuši skrie-t-i būšot tikušas skrie-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
skrie-tu |
būtu skrē-j-is būtu skrē-j-us-i |
būtu skrē-j-uš-i būtu skrē-j-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiktu skrie-t-s tiktu skrie-t-a |
tiktu skrie-t-i tiktu skrie-t-as |
būtu ticis skrie-t-s būtu tikusi skrie-t-a |
būtu tikuši skrie-t-i būtu tikušas skrie-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
ir jā-skrien |
ir bijis jā-skrien |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
bija jā-skrien |
bija bijis jā-skrien |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būs jā-skrien |
būs bijis jā-skrien |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būtu jā-skrien |
būtu bijis jā-skrien |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
esot jā-skrien |
esot bijis jā-skrien |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būšot jā-skrien |
būšot bijis jā-skrien |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
PAVĒLES IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
|
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
– |
skrie-s-im! |
|
2. |
skrien! |
skrien-iet! |
|
3. |
lai skrien! |
|
Sintaktiskās funkcijas
Vārdu savienojumi jeb kolokācijasskrien mākoņi
skriet aulekšiem, skriet rikšiem
laiks skrien, lidmašīnas skrien, pulkstenis skrien, suns skrien, ūdeņi skrien
ātri skriet, lēni skriet, strauji skriet
LLVV šķirklisskriet, skrienu, skrien, skrien, arī skreju, skrej, skrej, pag. skrēju
1. intrans. Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par cilvēku).
Skriet lieliem soļiem. Skriet sīkiem soļiem.
Skriet uz vietas – šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
Skriet (tā), ka papēži zib – skriet ļoti ātri.
Skrien kā vējš – saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Skrien palēkdamies [pa·lēkdamies] – saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Mesties (arī laisties) skriet – sākt skriet.
Meitene tūlīt skrien teciņiem. Pusceļā apstājas un diedz atpakaļ. Mauliņš 4, 150.
pārn. Arvīds pieder pie tiem, kas laikus nevar neko izdarīt, bet, kad termiņš sāk dzīt, tad satrūkstas un skrien kā pātagas cirtienu dabūjis. Svīre 3. 236.
Aiz kalniņa tikusi, laidos skriet un skrēju ilgi. Jaunsudrabiņš 7, 110.
// Par dzīvniekiem.
Skriet rikšiem. Skriet aulekšiem.
.. lopi līgodamies skrēja uz pilnām silēm .. K. Skalbe 1, 86.
// trans. Šādā veidā virzoties, veikt (kādu attālumu).
Skriet lielu gabalu. Skriet īsas distances.
„Cik sekundēs tu skrien piecsimt metru?” Vilnis iejautājās. Saulītis 12, 44.
// pārn. Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
„Bezdelīgas visu vakaru skrēja ļoti zemu ..” Blaumanis 6, 181.
2. Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties.
Didzis piecēlās uz projāmiešanu. „Kur tu skriesi? Apsildies.” Ezera 2, 103.
3. parasti 3. pers. Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
Bija pusnakts, trolejbusi skrēja naktsguļā uz depo .. Ziedonis 8, 34.
Smaga mana oša laiva, Liepu laiva viegli skrien .. Kaldupe 14, 45.
// Tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem). Ātri pārvietoties.
Ēvele svilpdama skrien pa gludu priedes dēli. Jaunsudrabiņš V a, 87.
// Veikli kustēties (par ķermeņa daļām). Ņirbēt.
Klintas pirksti skrien pāri melnbaltiem taustiņiem. Indrāne 6, 9.
4. parasti 3. pers. Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
Vējš skrēja grūdieniem un atsevišķām brāzmām. Skola un Ģimene 80, 6, 35.
// Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem). Strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
No jumta skrēja sīkas ūdens strūkliņas .. Fimbers 1, 69.
// Ātri virzīties ar vēju, gaisa strāvu.
.. trauslie tīmekļi skrien pāri laukiem, un neviens nepateiks, no kurienes .. Zigmonte 4, 65.
// Pārvietoties (par izšautu šāviņu, lodi).
5. parasti 3. pers. Izplatīties (kur, līdz kurienei) – par skaņām.
Un skaņa līdz pašam krastam skrien Kā skumīgs mežraga solo... Lisovska 4, 27.
// Par gaismu.
Pār upi bālgans spīdums skrej .. Rainis I b, 237.
// Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
Salkdama un sprauslodama uguns skrien pār salmu jumtu. Upīts 10, 129.
// Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
Acs mirkli nevar norimties... Un gluži viena alga, kādā virzienā skrej skatiens. Upīts 18, 127.
6. parasti 3. pers. Strauji risināties, arī mainīties (piemēram, par domām, atmiņām).
.. domas tai juku jukām skrēja pa galvu... Blaumanis 2, 74.
// Strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
.. jūtas skrien viesuļa spārniem, jaucas, klīst .. Upīts 6, 122.
// Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
Sliktas ziņas skrien apkārt vēja spārniem. Spāre 6, 268.
7. parasti 3. pers. Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
Vasara skrēja uz priekšu... Jau rudzu lauki kļuvuši pavisam balti .. Brodele 14, 258.
8. parasti 3. pers. Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
Jau daudzus kilometrus bijām nobraukuši, kad pēkšņi ceļš skrēja stāvus uz leju .. Sudrabkalns 5, 30.
// Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).
Mums garām sāk skriet koki, stabi, mājas. Brodele 17, 127.
Skriet (arī laist sar.) riksi – rikšot.
Skriet ar slidām (arī slidas) – slidot.
Skriet sunīšus – spēlēt sunīšus.
.. Grieta .. bez apstājas kulstīja dzelteno zirģeli, kas te neparko nepielaidās skriet veiklāku riksi. Upīts 4, 325.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīcaskriet – skrīt; kā vējš skrien, kā miets atduras – kas skrīn, tys puorsaskrīn
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Sinonīmiskriet – rikšot, joņot, brāzt, brāzties, drāzt sar., drāzties sar., jozt sar., diebt sar., diegt sar., bliezt sar., laist sar., lobt sar., nesties sar., ļekot sar., spolēt sar., stiept sar., stiepties sar., šaut sar., šauties sar., šķīt sar., vicot sar., zibsnīt sar., žauties sar., kašāt vienk., (sīkiem solīšiem) tecēt, tipināt, dipāt sar., dipināt sar., dikāt sar.
Etimoloģijaskriet; mantots vārds, salīdzināms ar liet. skríeti ‘lokā vai aplī lidot, skriet, riņķot, griezties, skriet, steigties’, krievu крылó ‘spārns’, bulgāru крúло ‘spura’, latīņu scrīnium ‘apaļa kapsula, kārba’. Pamatā indoeiropiešu sakne *(s)ker- ‘griezt, liekt’. Baltu *skrei- mijas ar skrai-, no kā iteratīvais skraidīt, apv. skraidelēt. Nozīmes attīstība: ‘griezties, riņķot’ → ’ātri virzīties pa loku, apli’ → ‘skriet; lidot’. Par senāku nozīmi sal. t. dz. „Div’ dūjiņas gaisā skrēja, Abas skrēja dūdodamas” (LTdz II 656). Verbs senāk lietots putnu lidojuma apzīmēšanai.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 205–206]
Tulkojums un atbilsmes citās valodāsangļu – to run
baltkrievu – бегчы; бегаць
čigānu – uxtáv
franču – courir
grieķu – τρέχω
igauņu – jooksma; sibama; liduma
ivritā – רץ
krievu – бежать; бегать
latīņu – currere
lietuviešu – bėgti
lībiešu – ailõ
poļu – biec
somu – juosta
ukraiņu – бігти; бігати
vācu – laufen; rennen
zviedru – springa; skubba
