skriet, skrienu, skrien, skrien, arī skreju, skrej, skrej, pag. skrēju
1. intrans. Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par cilvēku).
Skriet lieliem soļiem. Skriet sīkiem soļiem.
Skriet uz vietas – šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
Skriet (tā), ka papēži zib – skriet ļoti ātri.
Skrien kā vējš – saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Skrien palēkdamies [pa·lēkdamies] – saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Mesties (arī laisties) skriet – sākt skriet.
Meitene tūlīt skrien teciņiem. Pusceļā apstājas un diedz atpakaļ. Mauliņš 4, 150.
pārn. Arvīds pieder pie tiem, kas laikus nevar neko izdarīt, bet, kad termiņš sāk dzīt, tad satrūkstas un skrien kā pātagas cirtienu dabūjis. Svīre 3. 236.
Aiz kalniņa tikusi, laidos skriet un skrēju ilgi. Jaunsudrabiņš 7, 110.
// Par dzīvniekiem.
Skriet rikšiem. Skriet aulekšiem.
.. lopi līgodamies skrēja uz pilnām silēm .. K. Skalbe 1, 86.
// trans. Šādā veidā virzoties, veikt (kādu attālumu).
Skriet lielu gabalu. Skriet īsas distances.
„Cik sekundēs tu skrien piecsimt metru?” Vilnis iejautājās. Saulītis 12, 44.
// pārn. Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
„Bezdelīgas visu vakaru skrēja ļoti zemu ..” Blaumanis 6, 181.
2. Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties.
Didzis piecēlās uz projāmiešanu. „Kur tu skriesi? Apsildies.” Ezera 2, 103.
3. parasti 3. pers. Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
Bija pusnakts, trolejbusi skrēja naktsguļā uz depo .. Ziedonis 8, 34.
Smaga mana oša laiva, Liepu laiva viegli skrien .. Kaldupe 14, 45.
// Tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem). Ātri pārvietoties.
Ēvele svilpdama skrien pa gludu priedes dēli. Jaunsudrabiņš V a, 87.
// Veikli kustēties (par ķermeņa daļām). Ņirbēt.
Klintas pirksti skrien pāri melnbaltiem taustiņiem. Indrāne 6, 9.
4. parasti 3. pers. Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
Vējš skrēja grūdieniem un atsevišķām brāzmām. Skola un Ģimene 80, 6, 35.
// Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem). Strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
No jumta skrēja sīkas ūdens strūkliņas .. Fimbers 1, 69.
// Ātri virzīties ar vēju, gaisa strāvu.
.. trauslie tīmekļi skrien pāri laukiem, un neviens nepateiks, no kurienes .. Zigmonte 4, 65.
// Pārvietoties (par izšautu šāviņu, lodi).
5. parasti 3. pers. Izplatīties (kur, līdz kurienei) – par skaņām.
Un skaņa līdz pašam krastam skrien Kā skumīgs mežraga solo... Lisovska 4, 27.
// Par gaismu.
Pār upi bālgans spīdums skrej .. Rainis I b, 237.
// Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
Salkdama un sprauslodama uguns skrien pār salmu jumtu. Upīts 10, 129.
// Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
Acs mirkli nevar norimties... Un gluži viena alga, kādā virzienā skrej skatiens. Upīts 18, 127.
6. parasti 3. pers. Strauji risināties, arī mainīties (piemēram, par domām, atmiņām).
.. domas tai juku jukām skrēja pa galvu... Blaumanis 2, 74.
// Strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
.. jūtas skrien viesuļa spārniem, jaucas, klīst .. Upīts 6, 122.
// Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
Sliktas ziņas skrien apkārt vēja spārniem. Spāre 6, 268.
7. parasti 3. pers. Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
Vasara skrēja uz priekšu... Jau rudzu lauki kļuvuši pavisam balti .. Brodele 14, 258.
8. parasti 3. pers. Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
Jau daudzus kilometrus bijām nobraukuši, kad pēkšņi ceļš skrēja stāvus uz leju .. Sudrabkalns 5, 30.
// Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).
Mums garām sāk skriet koki, stabi, mājas. Brodele 17, 127.
Skriet (arī laist sar.) riksi – rikšot.
Skriet ar slidām (arī slidas) – slidot.
Skriet sunīšus – spēlēt sunīšus.
.. Grieta .. bez apstājas kulstīja dzelteno zirģeli, kas te neparko nepielaidās skriet veiklāku riksi. Upīts 4, 325.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) – mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes sar. – ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
Skrien (retāk skraida), mēli izkāris sar. – saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties; saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli sar. – darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet (kādam) pakaļ sar. – pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
Skriet (kam) pakaļ sar. – neatlaidīgi censties ko iegūt; neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
Skriet postā (arī nelaimē) sar. – iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
Skriet velnam (arī vilkam) rīklē sar. – doties nenovēršamās briesmās.
Acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm – saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) – saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem – saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī).
Drebuļi skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem) – saka, ja sākas drebuļi.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem) – saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Skudriņas (arī skudras) skrien pa kauliem (arī pa muguru) – ja izjūt bailes, uztraukumu.
Pulkstenis skrien – saka, ja pulkstenis ir ātrs; saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]