Tradicionālā transkripcija

[skuõluôtãŠs]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sku͜oːlu͜oˀtɑːːi̯s]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[uo] – divskanis

[l] – skanenis

[uo] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[Š] – vokalizēts līdzskanis j

[s] – nebalsīgais troksnenis

Trīszilbju vārds.

Ortogramma – ā.

skol- – sakne

-o- – piedēklis

-tāj- – piedēklis

-s – galotne

skolotāj- – vārda celms

-tājs – izskaņa

taut+skol-o-tāj-s

pa-līg+skol-o-tāj-s

skolotājs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Skolotājs ienāca klasē.

2) apzīmētājs – Skolotāja darbs ir ļoti atbildīgs.

3) izteicēja daļa – Nozīmīga autoritāte bērniem ir skolotājs.

4) galvenais loceklis – Mans mīļākais skolotājs.

5) papildinātājs – Es satiku skolotāju.

6) vietas apstāklis – Katrā skolotājā ir liels gribasspēks.

Skolotāju diena, skolotāju istaba, skolotāja žurnāls

fizikas skolotāja, latviešu valodas skolotāja, sporta skolotājs, vēstures skolotājs

interesants skolotājs, labs skolotājs

pirmā skolotāja

skolotājs, v.

1. Cilvēks ar pedagoģisko izglītību, kurš māca, palīdz apgūt zināšanas pēc noteiktas programmas (parasti mācību iestādē, kursos u. tml.). 

Strādāt par skolotāju. Iegūt skolotāja diplomu. Matemātikas, ģeogrāfijas skolotājs. Mūzikas skolotājs. Skolotāju istaba (skolā)..

2. pārn. Izcils speciālists, cilvēks, no kā mācās. 

Uzskatīt kādu par savu skolotāju. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1005]

skolotājs, -a, v.; skolotāja, -as, s.

1. Darītājs → skolot.

2. Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).

Stingrs skolotājs. Prasīgs skolotājs. Jaunāko klašu skolotājs. Vidusskolas skolotājs. Mūzikas skolas skolotājs. Matemātikas skolotājs. Vēstures skolotājs. Skolotāju istaba.

Skolotāju seminārs vēst. – vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.

Pagasta skolotājs vēst. – pagastskolotājs.

„Serobs saka, ka viņš kādreiz pats būšot skolotājs. Sēdēšot klasē pie galda un mācīšot citiem lasīt un rakstīt.” Skujiņš 2, 37.

Viņa atnāca strādāt par skolotāju tai ģimnāzijā, kur es mācījos. Pasniedza latviešu valodu un bija mūsu klases audzinātāja. Vilks 3, 52.

Initas Skaras domās skolotāja darbs vienmēr bija saistījies ar klasi un burtnīcu labošanu .. Brīdaka 2, 5.

3. Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.

Par viņu [jauno ārstu] skolotāju te [klīnikā] kļuvis profesors .., liekot mācīties tālāk, pats vadot viņu zinātniskos darbus. Zvaigzne, 60, 2, 5.

Šo studiju beigušie aktieri veidojušies un izauguši [Eduarda] Smiļģa tiešā un dziļā ietekmē un arī šodien mākslā nav aizmirsuši skolotāja principus. Teātris 75, 78. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

skolotājs, -a – školuotuojs, -a, skūluotuojs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

skolotājs – pedagogs; skolmeistars; učuks žarg.

Uzvārds – Skolotājs, Skolotāja.

Vietvārdi – Skolotāju iela, iela Jelgavā, Jūrmalā.

Tīmekļa vietne – www.skolotajs.lv

Vārda skolotājs pamatā ir darbības vārds skolot.

Verbs skolot ieviesies 19. gs., tad arī skolotājs, ko A. Kronvalds lietoja vienā nozīmē ar neieviesušos jaunvārdu mācnieks. Agrākie skolotāja apzīmējumi skolmeistars, skolmeisters, mācītājs.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 201]

angļu – teacher

baltkrievu – настаўнік

ivritā – מורה

franču – enseignant

grieķu – δάσκαλος

igauņu – õpetaja

krievu – учитель

latīņu – magister

lietuviešu – mokytojas

poļu – nauczyciel

somu – opettaja

ukraiņu – вчитель

vācu – der Lehrer

zviedru – lärare