Izruna
Tradicionālā transkripcija
[skàic]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[skɑ͜iʦ]
Analīze
[s] – nebalsīgais troksnenis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[ai] – divskanis
[c] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – ts.
Morfoloģiskais raksturojums
skaits – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
Vienskaitlinieks.
|
vsk.
|
dsk.
|
N.
|
skait-s
|
|
Ģ.
|
skait-a
|
|
D.
|
skait-am
|
|
A.
|
skait-u
|
|
I.
|
ar skait-u
|
|
L.
|
skait-ā
|
|
V.
|
skait-s!
|
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Kāds skaits cilvēku piedalījās aptaujā?
2) izteicēja daļa – Nozīmīgs rādītājs gripas saslimšanas analīzē ir slimnieku skaits.
3) galvenais loceklis – Iedzīvotāju skaits un tā pārmaiņas.
4) papildinātājs – Šis termins galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.
5) vietas apstāklis – Apataujāto skaitā bija arī skolēni.
LVV šķirklis
skaits, v.
1. Skaitļos izteikts daudzums, kopums.
Liels skaits cilvēku. Lielā, kuplā skaitā.
Bez skaita – ļoti daudz.
2. Secība.
Piektais pēc skaita (pēc kārtas).
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1001]
LLVV šķirklis
skaits, -ta, v.
Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
Gadu skaits. Nodarbināto cilvēku skaits.
Kupls skaits – liels, ievērojams skaits.
Bez skaita – ļoti daudz.
Pēc skaita – pēc kārtas.
Laiks iet uz priekšu parastā solī, nesamazinādams ne dienu, ne stundu skaitu. Avotiņa 2, 129.
Sprādzienu skaits arvien pieauga un pieauga. A. Grigulis 9, 134.
.. literāros vakarus kuplā skaitā bija apmeklējusi mūsu skolu jaunatne .. Literatūra un Māksla 52, 1, 3.
Vienam tēvam trīs dēli. Un tādu tēvu pasaulē bez skaita. Ziedonis 7, 39.
Ieva [skolotāja] beidz stundu, trešo pēc skaita, un šodien viņai tā ir pēdējā. Zigmonte 2, 100.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
skaits – skaits; kuplā skaitā – lelā skaitā; liels skaits cilvēku – lels cylvāku pyulīņs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
skàits – skàic
tèu jàu tiẽ siv¥nia skàitu i ìev¥sti ùn a skàitu tèu i jàadduô.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe III 1983 : 361]
Terminoloģija
Datorzinībās – bitu skaits.
Hidrometerioloģijā – bezsaules dienu skaits.
Tiesību zinātnē – avāriju skaits, brīvības pakāpju skaits.
Etimoloģija
skaits; pamatā ide.*skei- ‘griezt, atdalīt’, no kā verbs la. šķiet ‘griezt, atdalīt’, kam blakus citā skaņu mijas pakāpē skaits un iter. skaitīt. Vārds skaits atvasināšanas ziņā atbilst vārdam šķiets, atšķirība tikai divskaņu mijā.
Skaitīšanas attīstībā ikvienā tautā nozīmīga bijusi skaitāmo vienību atzīmēšana iegriezumu (ierobu) veidā. Uz šādu paņēmienu norāda arī verbs skaits (‘iegriezums, ierobs’ → ‘iegriezumu, ierobu kopums’ → ‘attiecīgais daudzums skaitliskā izteiksmē’).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 193]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – number
baltkrievu – нумар
ivritā – מספר
franču – le numéro de
grieķu – αριθμός
igauņu – number
krievu – счёт; количество
latīņu – numerus
lietuviešu – skaičius; kiekis
poļu – ilość
somu – määrä
ukraiņu – номер
vācu – die Anzahl
zviedru – antalet
Dzeja
Vecas gudrības
Ko līdz tev krāt pa gadu gadiem
Tās gudrības no radu radiem:
Jo vairāk ir tev viņu skaitā,
Jo kodes ēd un rūsa maitā;
Ar gadiem zūd tām katra jauda,
Tās nav kā gadiem krāta nauda. [Rainis 1977 : 374]
Godīgs liberālis
Viņš ar’ reiz līdzi bij, bet atpakaļ
Turp atgriezies, kur sākās viņa gaita –
Sīk-sīki tekot – takts trīsastotdaļ –
Pa lielceļu, kur drūzma plūst bez skaita.
Nu dzīve iet tam atkal veco ceļu,
Viņš lielās dzirnās līdzi maļ un maļ
Un teic, ka uzveikt nevar zelta teļu;
Viņš maldus smej un skaļi mieru pauž,
Kad krūtīs klusi paša riebums grauž. [Rainis 1977 : 211]
Proza
Bet laiks un zaķis nestāv uz vietas. Un kas gan tas gads ir? Aizskrien kā putns. Trīnei pagāja drīz vien divdesmit trešais un tikpat drīz vien divdesmit ceturtais gads. Viņa ienāca divdesmit piektajā. Pēc trīs simti sešdesmit piecām dienām no Trīnes varēja sacīt: lūk, tai jau simta ceturksnis uz muguras. Tiesa kas tiesa, vīrietis nes savu gadu skaitu bez kurnēšanas, viņa stiprie pleci no tā nekā nejūt – un, ja vecuma nespēks vien tam neatnes līkas muguras, tad citādi viņš stāv vēl taisns kā svece. Ne tā ir ar sievieti, īpaši ar neprecētu jaunavu, kas patlaban ienākusi divdesmit piektajā gadā. Šis gadu skaits jeb, labāki sakot, šī sūrākā un grūtākā meitu nasta, sāk spiest viņu sirdis kā smagākais un visu nepanesamais slogs. Nebūs par daudz sacīts, ka jaunavas šai vecumā nepacietīgāki un bailīgāki gaida uz precinieku, nekā nopietni saslimis vājnieks uz bīstamo krīzes pasviešanos. Tiklīdz kā šā gada pēdējā vakarā pulkstens sit divpadsmit – bīstamais gads kā spoks ir uzlēcis uz pleciem, ievadīdams divdesmit piecu gadu gavilnieci „uz gaidīšanu” notiesātu meitu šķirā, no kuras tā, ja vēl pēc gadiem četriem vai pieciem precinieks nav gadījies, nāk lielajā rezerves jeb vecmeitu pulkā, no kura tik kādā sevišķi ārkārtējā gadījumā retai vecmeitai izdodas nākt vīra klausībā. [Apsīšu J. 1924 : 119]
Cita informācija
Demogrāfija ir zinātne, kas pētī iedzīvotāju dabisko un mehānisko kustību, struktūru un maiņu kopsakarā ar bioloģiskiem, ģeogrāfiskiem, vēsturiskiem un sociālekonomiskiem faktoriem. Demogrāfus interesē iedzīvotāju skaits.
Iedzīvotāju skaits Latvijā
1750. gadā
|
498 000 iedzīvotāju
|
1800. gadā
|
725 000 iedzīvotāju
|
1860. gadā
|
1 225 000 iedzīvotāju
|
1900. gadā
|
2 008 000 iedzīvotāju
|
1914. gadā
|
2 552 000 iedzīvotāju
|
1920. gadā
|
1 596 000 iedzīvotāju
|
1925. gadā
|
1 845 000 iedzīvotāju
|
1930. gadā
|
1 900 045 iedzīvotāju
|
1935. gadā
|
1 950 502 iedzīvotāju
|
Pirms Pirmā pasaules kara Latvijā bija ap 2,5 miljoniem iedzīvotāju. Pirmā pasaules kara gados zaudēja vairāk nekā 700 000 cilvēku. 1925. gadā, pēc bēgļu atgriešanās, Latvijā bija vairs tikai 1 845 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesli bija vairāki: karā bija gājuši bojā ļoti daudz latviešu vīriešu, tāpat kara gados bija ārkārtīgi liela civiliedzīvotāju mirstība, mira arī bēgļi Krievijā un arī dzimstība samazinājās agrāk nepieredzētos apmēros.
[Sagatavots pēc: Centrālā statistikas pārvalde 2011 : http://www.csb.gov.lv/]
●
Par mūsdienu Latvijas demogrāfisko situāciju (iedzīvotāju skaitu) ir iespējams uzzināt Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē http://www.csb.gov.lv/.