Tradicionālā transkripcija

[skàic]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[skɑ͜iʦ]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[ai] – divskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.

skait- – sakne, vārda celms

-s – galotne

skaits – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Vienskaitlinieks.

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Kāds skaits cilvēku piedalījās aptaujā?

2) izteicēja daļa – Nozīmīgs rādītājs gripas saslimšanas analīzē ir slimnieku skaits.

3) galvenais loceklis – Iedzīvotāju skaits un tā pārmaiņas.

4) papildinātājs – Šis termins galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.

5) vietas apstāklis – Apataujāto skaitā bija arī skolēni.

skaits pēc kārtas

cilvēku skaits, skolēnu skaits

liels skaits, mazs skaits

skaits, v.

1. Skaitļos izteikts daudzums, kopums. 

Liels skaits cilvēku. Lielā, kuplā skaitā. 

Bez skaita – ļoti daudz.

2. Secība. 

Piektais pēc skaita (pēc kārtas). 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 1001]

skaits, -ta, v.

Noteikts (kā) skaitlisks kopums.

Gadu skaits. Nodarbināto cilvēku skaits.

Kupls skaits – liels, ievērojams skaits.

Bez skaita – ļoti daudz.

Pēc skaita – pēc kārtas.

Laiks iet uz priekšu parastā solī, nesamazinādams ne dienu, ne stundu skaitu. Avotiņa 2, 129.

Sprādzienu skaits arvien pieauga un pieauga. A. Grigulis 9, 134.

.. literāros vakarus kuplā skaitā bija apmeklējusi mūsu skolu jaunatne .. Literatūra un Māksla 52, 1, 3.

Vienam tēvam trīs dēli. Un tādu tēvu pasaulē bez skaita. Ziedonis 7, 39.

Ieva [skolotāja] beidz stundu, trešo pēc skaita, un šodien viņai tā ir pēdējā. Zigmonte 2, 100. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

skaits – skaits; kuplā skaitā – lelā skaitā; liels skaits cilvēku – lels cylvāku pyulīņs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

skàits – skàic

tèu jàu tiẽ siv¥nia skàitu i ìev¥sti ùn a skàitu tèu i jàadduô. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe III 1983 : 361]

Datorzinībās – bitu skaits.

Hidrometerioloģijā – bezsaules dienu skaits.

Tiesību zinātnē – avāriju skaits, brīvības pakāpju skaits.

skaits; pamatā ide.*skei- ‘griezt, atdalīt’, no kā verbs la. šķiet ‘griezt, atdalīt’, kam blakus citā skaņu mijas pakāpē skaits un iter. skaitīt. Vārds skaits atvasināšanas ziņā atbilst vārdam šķiets, atšķirība tikai divskaņu mijā.

Skaitīšanas attīstībā ikvienā tautā nozīmīga bijusi skaitāmo vienību atzīmēšana iegriezumu (ierobu) veidā. Uz šādu paņēmienu norāda arī verbs skaits (‘iegriezums, ierobs’ → ‘iegriezumu, ierobu kopums’ → ‘attiecīgais daudzums skaitliskā izteiksmē’).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 193]

angļu – number

baltkrievu – нумар

ivritā – מספר

franču – le numéro de

grieķu – αριθμός

igauņu – number

krievu – счёт; количество

latīņu – numerus

lietuviešu – skaičius; kiekis

poļu – ilość

somu – määrä

ukraiņu – номер

vācu – die Anzahl

zviedru – antalet

Vecas gudrības

Ko līdz tev krāt pa gadu gadiem
Tās gudrības no radu radiem:
Jo vairāk ir tev viņu skaitā,
Jo kodes ēd un rūsa maitā;
Ar gadiem zūd tām katra jauda,
Tās nav kā gadiem krāta nauda. [Rainis 1977 : 374]

Godīgs liberālis

Viņš ar’ reiz līdzi bij, bet atpakaļ
Turp atgriezies, kur sākās viņa gaita –
Sīk-sīki tekot – takts trīsastotdaļ –
Pa lielceļu, kur drūzma plūst bez skaita.

Nu dzīve iet tam atkal veco ceļu,
Viņš lielās dzirnās līdzi maļ un maļ
Un teic, ka uzveikt nevar zelta teļu;

Viņš maldus smej un skaļi mieru pauž,
Kad krūtīs klusi paša riebums grauž. [Rainis 1977 : 211]

Bet laiks un zaķis nestāv uz vietas. Un kas gan tas gads ir? Aizskrien kā putns. Trīnei pagāja drīz vien divdesmit trešais un tikpat drīz vien divdesmit ceturtais gads. Viņa ienāca divdesmit piektajā. Pēc trīs simti sešdesmit piecām dienām no Trīnes varēja sacīt: lūk, tai jau simta ceturksnis uz muguras. Tiesa kas tiesa, vīrietis nes savu gadu skaitu bez kurnēšanas, viņa stiprie pleci no tā nekā nejūt – un, ja vecuma nespēks vien tam neatnes līkas muguras, tad citādi viņš stāv vēl taisns kā svece. Ne tā ir ar sievieti, īpaši ar neprecētu jaunavu, kas patlaban ienākusi divdesmit piektajā gadā. Šis gadu skaits jeb, labāki sakot, šī sūrākā un grūtākā meitu nasta, sāk spiest viņu sirdis kā smagākais un visu nepanesamais slogs. Nebūs par daudz sacīts, ka jaunavas šai vecumā nepacietīgāki un bailīgāki gaida uz precinieku, nekā nopietni saslimis vājnieks uz bīstamo krīzes pasviešanos. Tiklīdz kā šā gada pēdējā vakarā pulkstens sit divpadsmit – bīstamais gads kā spoks ir uzlēcis uz pleciem, ievadīdams divdesmit piecu gadu gavilnieci „uz gaidīšanu” notiesātu meitu šķirā, no kuras tā, ja vēl pēc gadiem četriem vai pieciem precinieks nav gadījies, nāk lielajā rezerves jeb vecmeitu pulkā, no kura tik kādā sevišķi ārkārtējā gadījumā retai vecmeitai izdodas nākt vīra klausībā. [Apsīšu J. 1924 : 119]

Dziesma Nav skaitā lieli. Jāņa Friša vārdi un mūzika, izpilda folkloras kopa „Vilki”.

Demogrāfija ir zinātne, kas pētī iedzīvotāju dabisko un mehānisko kustību, struktūru un maiņu kopsakarā ar bioloģiskiem, ģeogrāfiskiem, vēsturiskiem un sociālekonomiskiem faktoriem. Demogrāfus interesē iedzīvotāju skaits.

Iedzīvotāju skaits Latvijā

Pirms Pirmā pasaules kara Latvijā bija ap 2,5 miljoniem iedzīvotāju. Pirmā pasaules kara gados zaudēja vairāk nekā 700 000 cilvēku. 1925. gadā, pēc bēgļu atgriešanās, Latvijā bija vairs tikai 1 845 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesli bija vairāki: karā bija gājuši bojā ļoti daudz latviešu vīriešu, tāpat kara gados bija ārkārtīgi liela civiliedzīvotāju mirstība, mira arī bēgļi Krievijā un arī dzimstība samazinājās agrāk nepieredzētos apmēros.
[Sagatavots pēc: Centrālā statistikas pārvalde 2011 : http://www.csb.gov.lv/]

●

Par mūsdienu Latvijas demogrāfisko situāciju (iedzīvotāju skaitu) ir iespējams uzzināt Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē http://www.csb.gov.lv/.