skaitlis, -ļa, v.
1. mat. Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai.
Negatīvs skaitlis. Pozitīvs skaitlis. Skaitļu kopa. Skaitļu rinda (arī virkne). Skaitļu pieraksts. Skaitļu tabula. Skaitļu taisne. Skaitļu ass. Skaitļu teorija.
Naturālie skaitļi – veselie pozitīvie skaitļi.
Jaukts skaitlis – skaitlis, kas sastāv no vesela skaitļa un daļskaitļa.
Apgriezts skaitlis – skaitlis, ko iegūst, dalot vieninieku ar doto skaitli.
Kompleksais skaitlis – skaitlis, kas sastāv no reālām daļām un imaginālās daļas.
Nepāra skaitlis – skaitlis, kas bez atlikuma nedalās ar divi.
Pāra skaitlis – skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar divi.
Racionāls skaitlis – vesels skaitlis, daļskaitlis, arī nulle.
Iracionāls skaitlis – skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis.
Reāli skaitļi – racionālie un iracionālie skaitļi.
Tīri imaginārs skaitlis – kvadrātsakne no negatīva skaitļa.
Reciproki skaitļi – divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4).
(Savstarpēji) pretēji skaitļi – skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
Relatīvs skaitlis – pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
Vidējais proporcionālais skaitlis – vidējais ģeometriskais skaitlis.
Sadalīt skaitli pirmreizinātājos – izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
Kāpināt skaitli kvadrātā – reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
Astronomisks skaitlis – ļoti liels skaitlis.
Kārtas skaitlis ķīm. – skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
Masas skaitlis – skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.
Gada skaitlis – gadskaitlis.
Pārnesuma skaitlis tehn. – pārnesumskaitlis.
Skaitļu ērtākai nosaukšanai tos sadala klasēs. Ik triju šķiru vienības, sākot ar vieniem, apvieno vienā klasē .. Skaitli lasot, .. nosauc .., cik ir katras klases vienību. Rokasgrāmata elementārajā matemātikā 53.
Viņš .. zināja, ka neaizmigs. Izskaitīja līdz simtam, bet ar katru nākošo skaitli miegs aizgāja tālāk. Vilks 2, 25.
Pēdējās [grāmatas] nodaļas var izmantot inženieri un tehniķi, izpildot speciālus aprēķinus, piemēram, aprēķinus ar kompleksajiem skaitļiem. Jaunās Grāmatas 68, 1, 23.
Stabilā kobalta kodols ar masas skaitli A=59, satverot vienu lēno neitronu, pārvēršas radioaktīvā kobalta izotopa kodolā ar A=60 .. Pirmais atomreaktors Latvijā 41.
Nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
„Trīspadsmit ir nelaimes skaitlis. Tā pati vecmāmiņa man teica – trīspadsmitajā viņa aizmirsusi veikalā tirgus somiņu ..” Pionieris 54, 21, 4.
2. val. Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
Abu skaitļu – vienskaitļa un daudzskaitļa – formas ar vienādu leksisko nozīmi ir tiem lietvārdiem, kas apzīmē atsevišķus skaitāmos priekšmetus .. Grāmata I, 382.
3. val. Savienojumā „skaitļa vārds”: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
Pamata skaitļa vārds – skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu skaita nosaukums.
Kārtas skaitļa vārds – skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
Kopuma skaitļa vārds – skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
