skaists
Tāds, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam. Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku.
Šķirkļa autore: Dzintra Knohenfelde
Tāds, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam. Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku.
Tradicionālā transkripcija
[skaĩsc] vai [skàisc]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[skɑ͜isʦ]
[s] – nebalsīgais troksnenis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[aĩ] – divskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
[c] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – -ts.
skaist- – sakne, vārda celms
-s – galotne
skaist-s
→skaist+inā-t→skaist-inā+tāj-s
→skaist-inā+šan-a
→skaist-inā+ties→skaist-inā+šan-ās
→skaist-inā-j+um-s
→ iz+skaist-inā-t→ iz+skaist-inā+šan-a
→iz+skaist-inā-j+um-s
→ iz+skaist-inā+tāj-s
→ iz+skaist-inā+ties→iz+skaist-inā+šan-ās
→uz+skaist-inā-t →uz-skaist-inā+ies→uz-skaist-inā+šan-ās
→uz-skaist-inā+tāj-s
→uz+skaist-inā+šan-a
→skaist+um-s→skaist+um+iņ-š
→skaist+ul-is→skaist+ul+īt-is
→skaist+i (apst. v.)
skaist+mal-a
skaist+nātr-e
Skaist+kaln+e
skaist+vārd+īb-a
skaist+vārd+īg-s
skaists – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne
NENOTEIKTĀ GALOTNE
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | ||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. |
N. | skaist-s | skaist-i | skaist-a | skaist-as |
Ģ. | skaist-a | skaist-u | skaist-as | skaist-u |
D. | skaist-am | skaist-iem | skaist-ai | skaist-ām |
A. | skaist-u | skaist-us | skaist-u | skaist-as |
I. | ar skaist-u | ar skaist-iem | ar skaist-u | ar skaist-ām |
L. | skaist-ā | skaist-os | skaist-ā | skaist-ās |
V. | – | – | – | – |
NOTEIKTĀ GALOTNE
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | ||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. |
N. | skaist-ais | skaist-ie | skaist-ā | skaist-ās |
Ģ. | skaist-ā | skaist-o | skaist-ās | skaist-o |
D. | skaist-ajam | skaist-ajiem | skaist-ajai | skaist-ajām |
A. | skaist-o | skaist-os | skaist-o | skaist-ās |
I. | ar skaist-o | ar skaist-ajiem | ar skaist-o | ar skaist-ajām |
L. | skaist-ajā | skaist-ajos | skaist-ajā | skaist-ajās |
V. | skaist-ais! skaist-o! | skaist-ie! | skaist-ā! skaist-o! | skaist-ās! |
PAKĀPES
| Pamata pakāpe | Pārākā pakāpe | Vispārākā pakāpe |
Vīr. dzimte | skaist-s skaist-ais | skaist-āk-s skaist-āk-ais | vis-skaist-āk-ais pats skaist-āk-ais skaist-āk-ais |
Siev. dzimte | skaist-a skaist-ā | skaist-āk-a skaist-āk-ā
| vis-skaist-āk-ā pati skaist-āk-ā skaist-āk-ā |
skaistas acis, skaista ainava, skaista aktrise, skaistas atmiņas, skaistas attiecības, skaists augums, skaista ausma, skaista balss, skaista bērnība, skaists bērns, skaists brauciens, skaists brīdis, skaists ceļojums, skaists cilvēks, skaista daba, skaists dārzs, skaista draudzība, skaista druva, skaista dvēsele, skaistais dzimums, skaists ezers, skaista glezna, skaista grāmata, skaista izrāde, skaistā jaunība, skaistas jūtas, skaists kaķis, skaists koks, skaists lidojums, skaista līgava, skaista māte, skaista meita, skaista meitene, skaists mežs, skaista mīlestība, skaista mūzika, skaists mūžs, skaista pasaule, skaista pastaiga, skaista pļava, skaistas puķes, skaists rīts, skaistais rīts, skaists saulriets, skaista seja, skaista sieviete, skaista skola, skaists stāsts, skaists tērps, skaista tikšanās, skaista upe, skaists vārds, skaista vieta, skaistās vietas, skaista zeme, skaists zieds, skaista zvaigzne
skaists -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
Skaista mūzika. Skaista glezna. Skaists stāsts. Skaista seja. Skaista balss. Skaists dārzs. Skaists audums.
Skaistais (arī vājais, daiļais) dzimums sar. – sievietes.
.. sērdienīte bija skaista, daiļa vaigā un smuidri, stalti noaugusi kā niedre ezerā. LTP 356.
Reinis: Tie, kas mīl viens otru, kļūst skaisti, un citi visi mīl viņus, tiecas uz viņiem .. Priede 4, 34.
Skaista ir Vidzemes augstiene ar saviem kalniem un ezeriem. Akurātere 1, 17.
Toreiz Lielezera krasts bij pļava, Vienā daļā vīriem vieta likta, Drusku tālāk skaistais dzimums Plunčojas un klaigā. A. Grigulis 16, 42.
// lietv. nozīmē: skaistais, -ā, v.; filoz. Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
2. Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku.
Skaistas atmiņas. Skaisti apsveikuma vārdi.
Piķurgs: Bet, kas īstenībā iegūts, tas vairs nav tik skaists, kā iedomāts. Zīverts 1, 287.
Viņi strādā skaisti, viņu kustībās ir kaut kāds vieglums, un liekas, ka tie visu darītu rotaļādamies, kaut gan pieres nosvīdušas. Vilks 3, 12.
Bet cilvēks jūt: visskaistāks brīdis tas, Kad mīla sirdī tam kā liesma kvēl .. A. Bārda 1, 62.
Katra gadagājuma cilvēki savus jaunības gadus uzskata par visskaistākajiem .. Zvaigzne 75, 18, 17.
// Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
„Vai tas ir slikti, ja cilvēks sev vēlas pašu lielāko, pašu skaistāko, pašu mūžīgāko mīlestību?” Zigmonte 6, 58.
Mēs gribam redzēt uz skatuves cilvēku ar dziļu, skaistu dvēseli .. Māksla 72, 1, 3.
// Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas. Arī jauks.
Skaists laiks. Skaists rīts.
Bija skaista, saulaina vasaras diena pēc Jāņiem. Koki bija pilnā plaukumā.. Birznieks-Upītis 3, 42.
Pēcpusdiena bija brīnišķīgi skaista. Debesis bija zilas un mirdzošas .., saule jau laidās uz vakara pusi .. Paegle 4, 32.
3. Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
Skaists suns. Skaisti kartupeļi.
.. pārējie jātnieki arī jāja barotus, skaistus zirgus .. Brigadere 3, 417.
Piecas slaucamās govis smagiem tesmeņiem .. Anna priecājās par skaistajām piena devējām... Upīts 4, 700.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
skaists, 1) schön, schmuck: skaista meita, brīnum skaista līgaviņa, skaists augumiņš, skaisti dzīpariņi, 2) rot: ta gan nu skàista – esi laikam ātri gājuse? skaisti vaigi. Subst. skaistums, die Schönheit: skaistuma ziedi pirmie birst.
[Sagatavots pēc: ME III : 866]
skaists – pryšs (sar.); šmuks (sar.); slauns; gleits; breineigs
[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]
skaists – daiļš, dailīgs poēt., glīts, jauks; brīnišķīgs, brīnišķs, burvīgs, debešķīgs, krāšņs, karalisks; izskatīgs, glauns novec., smuks sar., košs
Uzvārdi – Skaists, Skaista; Skaistais, Skaistā.
Vietvārdi – Skaists, ezers Krāslavas novadā; Skaista, vidējciems Krāslavas novadā; Skaista ezers, ezers Babītes novadā.
Ergonīmi – Skaists un vesels, SIA Rīgā; Skaista GIA, SIA Saulkrastos; Skaista rota, SIA Mārupē; Skaistas mājas, SIA Rīgā; Skaisto dārzu darbnīca, SIA Siguldā; Skaistie skati, aģentūra Rīgā.
skaists, mantots vārds; lš. skaistùs, apv. skáistas ‘košs, spilgts; gaišs, dzidrs, skaidrs; mirdzošs, skaists; tīrs, šķīsts’. Vārdā saplūduši divu sakņu atvasinājumi.
1. Vārds līdz ar lietuviešu formām ir tās pašas cilmes kā skaidrs; *skaid-tas > *skaistas > skaists. Senākā nozīme ‘skaidrs, dzidrs’.
2. Vārds ir tās pašas cilmes kā kaist, šā verba pag. pas. divd. ar pievienotu s- no refl. formām.
Atvasinājums skaistums.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 826–827]
angļu beautiful
baltkrievu прыгожы
franču belle
grieķu όμορφο
igauņu ilus
krievu красивый
lietuviešu gražus
poļu piękne
somu kaunis
ukraiņu красивий
vācu schön
zviedru vacker