sirds
Organisma asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
Šķirkļa autore: Dzintra Knohenfelde
Organisma asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
Tradicionālā transkripcija
[sixc]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[sirˀʦ]
[s] – nebalsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[r] – skanenis
[c] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – ds.
sird- – sakne, vārda celms
-s – galotne
sird-s+ap-ziņ-a
sird-s+bals-s
sird-s+cilv-ēk-s
sird-s+dām-a
sird-s+darb-īb-a
sird-s+deg-sm-e
sird-s+dom-as
sird-s+draudz-en-e
sird-s+draug-s
sird-s+kait-e
sird-s+kvēl-e
sird-s+lēk-m-ve
sird-s+līdz-ekl-is
sird-s+liet-a
sird-s+mier-s
sird-s+mīļ-ais
sird-s+pil-ien-i
sird-s+priek-s
sird-s+pukst-ien-s
sird-s+pukst-s
sird-s+puķ-īt-e
sird-s+sāp-es
sird-s+skaidr-īb-a
sird-s+skaidr-s
sird-s+slim-niek-s
sird-s+šķīst-īb-a
sird-s+šķīst-s
sirdvs+šķīst-um-s
sird-s+toņ-i
sird-s+veid-a
sird-s+ēst+i
sird-s+klauv+es
sird-s+veid+īg-s
sird-s+veid+īg-a
augst+sird+īg-s
augst+sird+īg-a
augst+sird+īb-a
cēl+sird+īb-a
cēl+sird+īg-s
cēl+sird+īg-a
ciet+sird+is, ciet+sird+e
ciet+sird+īg-s
ciet+sird+īg-a
ciet+sird+īb-a
droš+sird+īg-s
droš+sird+īg-a
droš+sird+īb-a
droš+sird+is, droš+sird+e
greiz+sird+īg-s
greiz+sird+īg-a
greiz+sird+īb-a
greiz+sird+is, greiz+sird+e
grūt+sird+īg-s
grūt+sird+īg-a
grūt+sird+īb-a
grūt+sird+is, grūt+sird+e
lab+sird+īg-s
lab+sird+īg-a
lab+sird+īb-a
lab+sird+is, lab+sird+e
mīkst+sird+īg-s
mīkst+sird+īg-a
mīkst+sird+īb-a
mīkst+sird+is, mīkst+sird+e
vaļ+sird+īg-s
vaļ+sird+īg-a
vaļ+sird+īb-a
vaļ+sird+is, vaļ+sird+e
žēl+sird+īg-s
žēl+sird+īg-a
žēl+sird+īb-a
žēl+sird+is, žēl+sird+e
sirds – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija
|
vsk. |
dsk. |
N. |
sird-s |
sird-is |
Ģ. |
Sird-s |
sirž-u |
D. |
sird-ij |
sird-īm |
A. |
sird-i |
sird-is |
I. |
ar sird-i |
ar sird-īm |
L. |
sird-ī |
sird-īs |
V. |
sirds! |
sird-is! |
N. Jānis Sirds – D. Jānim Sirdim
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Šodien sirds līksmo.
2) izteicēja daļa – Tā ir tava sirds.
3) galvenais loceklis – Sirds krūtīs.
4) papildinātājs – Mūziķis saviļņoja klausītāju sirdis.
5) vietas apstāklis – Vectētiņš sajuta sirdī nepatīkamas sāpes.
6) apzīmētājs – Es pirku vecmāmiņai sirds zāles.
sirds aicinājums, sirds balss, sirds cilvēks, sirds degsme, sirds draugs, sirds kalps, sirds mazspēja, sirds muskulis, sirds noslēpums, sirds pamatne, sirds pavēlniece, sirds pavēlnieks, sirds pārsitieni, sirds pilieni, sirds puksti, sirds siltums, sirds sitieni, sirds slimības, sirds somiņa, sirds toņi, sirds trokšņi, sirds vājums, sirds zāles
sirds līksmo, sirds palecas, sirds sit
bērna sirds, mātes sirds, piparkūku sirds, suņa sirds, tēva sirds
atsaucīga sirds, ātra sirds, cieta sirds, dedzīga sirds, draudzīga sirds, gaiša sirds, godīga sirds, grūta sirds, grūtsirdīga sirds, kvēla sirds, līdzjūtīga sirds, līksma sirds, ļauna sirds, mīksta sirds, nežēlīga sirds, plaša sirds, smaga sirds, viegla sirds
aizkustināt sirdi, lauztā sirds, saviļņot sirdi
sirds, -ds, dsk. ģen. -žu, s.
1. Organisma asinsrites sistēmas centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību uztur asinsriti ķermenī.
Sirds puksti. Sirds darbojas normāli. Sirds slimības.
2. pārn. Cilvēka psihes, rakstura, personības morālo un emocionālo īpašību kopums.
Viņam nav sirds. Laba, atsaucīga sirds. Sirds siltums.
3. pārn. Galvenā, svarīgākā vieta, daļa (piem., kādā sistēmā, organizācijā).
Galvaspilsēta ir valsts sirds.
4. Priekšmets, veidojums, kam ir sirdveida forma.
Piparkūku sirds.
5. Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
Sirds dūzis.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 996]
sirds, sirds, dsk. ģen. siržu, s.
1. Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
Sirds ir mūsu galvenais orgāns, kura uzdevums ir apgādāt visus audus ar skābekli un barības vielām, kā arī aizvadīt no tiem pārstrādāto barības vielu atlikumus. Veselība 83, 1, 26.
Piedāvāt roku un sirdi – bildināt.
Strautiņš: Sniedziņa jaunkundze, es jums citu gandarījumu nespēju dot pret tik briesmīgu apvainojumu, kā šo .. liekuļu pulkā jums piedāvāt savu roku un sirdi .. Aspazija 3, 272.
Siržu lauzējs iron. – vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
Visi runā, ka Artūrs dienās būšot īsts siržu lauzējs: kur ir tāda meita, kas spēj paiet viņam garām neatskatījusies un nenosarkusi? Lācis 15, 231.
// Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
Roka atvēra uz krūtīm kreklu un palika uz sirds. A. Grigulis 9, 132.
(Likt) roku uz sirds – būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
„Sakiet man, bet pavisam vaļsirdīgi, roku uz sirds, – vai esat apmierināts ar darbu?” Luginska 1, 150.
2. Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
Ai sirds! Te maiga tu, te rāma, Te nemierīga krūtīs tiec .. Krūklis 3, 21.
„Neko nevajag darīt tāpat vien. Darbs, sports un meitene vienmēr prasa visu sirdi.” Saulītis 12, 84.
3. Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
.. Ēvalds atvadījās no pilsētas centra, no diviem mēnešiem, kas bija aizvadīti šeit, pašā Rīgas sirdī. Saulītis 12, 142.
// Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
// Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
„Paklausīsimies kapteiņa palīga Bauzes domas. Jūs abi [ar kapteini] bijāt pirmajā reisā un .. tagad esat komandas sirds un kodols.” Līvs 3, 54.
4. Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
Izlūguši no tēva pa piparkūku sirdij, Žaniņš, Dora un Ida .. noskrēja Lauces malā. Viese 2, 110.
5. Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
sirds – sirds; sirds puksti – sirds sitīni; sirds cilvēks – dvēseleigs cylvāks
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
Izkratīt (savu) sirdi – izstāstīt (kādam) visu, kas nomāc.
Ķeras pie sirds – aizskar, sāpina, apvaino.
Palaist sirdi ganībās sar. – atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 1128–1138]
Vietvārdi – Sirdspļaviņa, pļava Baldones novadā.
Ergonīmi – Suņa sirds, mākslas galerija Rīgā.
sirds; pamatā ide. *erd-: ērd-, no kā zudumpakāpē *ŗd-ei ‘sirds’ > b. *širdī-, no kā *širdīs > la. arh. sirdis > sirds. Forma sirdis (vsk.) vēl sastopama 17. gs. rakstos, piem.: „iekš tavas sirdis” (Reiters 2 11).
No saknes stiepuma pakāpē b. *šērd-, no kā pr. seyr [sēr] (*sērd-) ‘sirds’. Pamatpakāpē *šerd-, no kā la. serde, lš. šerdẻ ‘t. p.’
Izteikts uzskats (Semerenji), ka ide. *erd- ir paplašinātās saknes *(s)kerd- ‘lēkt, lēkāt’ fon. variants. Tādā gadījumā sirds sākotnēji ‘lēcēja’.
Dem. sirsniņa < sirdsniņa (šī forma 17. gs., Adolphi 1 18). Adj. sirdīgs un sirsnīgs tagad ar atšķirīgu semantiku, bet senākajos rakstos arī sirdīgs ‘sirsnīgs’: „tik daudz no lielas, sirdīgas mīlestības darījis” (manc 4¹ 437). Adj. sirsnīgs < sirdsnīgs; sal.: „es tevi ieraugu [= ieredzu] un sirdsnīgi mīlā turu” (L Ārste 1 2).
Daudzi atv-i ar pārn. nozīmi un idiomātiski savienojumi ar vārdu sirds ir ļoti seni, ar atbilstību indoirāņu un anatoliešu valodās. Piem., la. sirdīties ‘dusmoties’ atbilst he. kartimmiįa- ‘t. p.’ (kard-/ kart- ‘sirds’), si. hŗņīté ‘dusmojas’ (hŗd- ‘sirds’). La. „(viņam ir) liela sirds”, t. i., ‘viņš ātri apvainojas, dusmojas’ sal. ar oset. styrzærdæ ‘pašpārliecināts, augstprātīgs’, burtiski ‘ar lielu sirdi’ (styr ‘liels’, zærdæ ‘sirds’).
Ar vārdu sirds ne vien latviešu valodā, bet arī citās ide. valodās izteiktas spēcīgas jūtas (mīlestība, līdzcietība, žēlsirdība, dusmas u. c.), rakstura īpašības (drosme) un senatnē pat vēders, kuņģis (sal. gr. kardíā ‘sirds, kuņģis’. Piemērs: „Siers un maize bagāta Tukšu sirdi spirdzina” (St 3 189). Sal.: „tukšā sirdī” – neēdis (St I 265). Sal arī: „iet pie sirds” (sar.) – garšo. G. F. Stenders rakstīja: „Gandrīz tāpat [kā ar vārdu prāts] ir ar vārdu sirds, kas gan īsteni nozīmē sirdi, bet tiek lietots arī, lai apzīmētu dabu, raksturu (v. Gemüt) un sirdsapziņu, dažkārt pat iekšējos orgānus bez atšķirības. Kad zemniekam sāp vēders, tad viņš tūlīt saka: „sirds sāp”” (St 2 224).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 184–185]
angļu – heart
baltkrievu – сэрцe
franču – coeur
grieķu – καρδιά
igauņu – süda
ivritā – לב
krievu – сердце
latīņu – cor
lietuviešu – širdis
poļu – serce
somu – sydän
ukraiņu – серце
vācu – das Herz
zviedru – hjärta