sieviete, -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
Jauna sieviete. Veca sieviete. Skaista sieviete. Precēta sieviete. Neprecējusies sieviete. Vientuļa sieviete. Sieviešu koris.
Sieviešu darbs – sieviešu piedalīšanās sabiedriskajā ražošanā (atkarā no sabiedriski ekonomiskās formācijas).
Sieviešu jautājums – sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
Sieviešu kustība – sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
Starptautiskā sieviešu diena – starptautiska sieviešu solidaritātes diena (8. marts).
Sievietes higiēna med. – pasākumu komplekss ginekoloģisko slimību novēršanai.
Sieviešu slimības med. – slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām.
Sieviešu dzimte val. – dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
Ielas sieviete (biežāk meita) – ielasmeita.
Pērkama sieviete – sieviete, kas atdodas kādam par maksu.
Kritusi sieviete – netikla sieviete.
Sieviešu (arī brunču, meitu) mednieks vienk. – vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
Viens no vissvarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju sastāvu, ir skaitliskais samērs starp abiem dzimumiem – vīriešiem un sievietēm. Mežgailis, Zvidriņš 1, 110.
Satvara dzimtā no tuvākajiem radiem palika tikai sievietes: divas māsas, sieva, trīs meitas .. Bels 6, 97.
.. sieviete ir ģimenes pamats, mājas pavarda sargātāja un galvenā bērnu jūtu dzīves veidotāja. Cīņa 81, 142, 3.
Īsā brīdī Līze no meitenes bija pārvērtusies sievietē, drosmīgā un asā .. Sakse 2, 9.
Katrai sievietei, ja viņa vēlas savu grūtniecību saglabāt un sekmēt tās pareizu attīstību, jāstājas sieviešu konsultācijas uzskaitē jau pašā grūtniecības sākumā. Veselība 62, 2, 30.
Modē nāca lugas, kurās darbojās dažādas palaistuves un ielas sievietes. Hausmanis 4, 24.
Dambene: .. tu esot pavesta, kritusi sieviete .. Aspazija VI, 90.
// Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
Kļuvusi par sievieti, V. Artmanes Džuljeta sasniedza vēl lielāku pilnību – viņas skatienā varēja jaust laimi, lepnumu, pašpārliecinātību. Artmane 58. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
