Tradicionālā transkripcija

[siẽrs]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[.....]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[iẽ] – divskanis

[r] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

sier- – sakne, vārda celms

-s – galotne

sier+meistar-s

sier+āb-ol-iņ-š

sier+maiz-e

sier+rūp-niek-s

sier+rūp-niec-īb-a

jāņ-u+sier-s

siers – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Siers tika izmantots dažādos godos un svētkos.

2) izteicēja daļa – Tas dzeltenais ritulis ir siers.

3) galvenais loceklis – Jāņu siers.

4) papildinātājs – Laukos sieru parasti gatavo no biezpiena.

5) vietas apstāklis – Sierā ir daudz vērtīgu uzturvielu.

 6) apzīmētājs – Siera gatavošanā dažādos novados vērojamas atšķirības.

siera cepumi, siera desa, siera gabals, siera garša, siera gatavošana, siera klucis, siera kūka, siera meistars, siera plate, siera ražošana, siera ritulis, siera salāti, siera sējēja, siera torte, siera veikals, siera viducis, siera zupa, aitas siers, aknu siers, Bauskas siers, biezpiena siers, Čedaras siers, galvas siers, Glosteras siers, Holandes siers, Jāņu siers, kazas siers, Krievijas siers, ķimeņu siers, Latvijas siers, mājas siers, Parmas siers, Rokforas siers, saldpiena siers, skābpiena siers, svētku siers, Valmieras siers, zaļais siers, baltais siers, dzeltens siers, cietais siers, liess siers, mīkstais siers, puscietais siers, sāļais siers, trekns siers, baudīt sieru, cepts siers, gatavināt sieru, gatavot sieru, kaltētais siers, kausētais siers, kult sieru, pirkt sieru, ražot sieru, sālītais siers, siet sieru, sietais siers, taisīt sieru

siers, -a, v.

Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, sarecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.

Saldpiena siers. Skābpiena siers. Kausētais siers. Ciets siers. Pusciets siers. Mīksts siers. Trekns siers. Liess siers. Gatavināt sieru. Latvijas siers. Holandes siers. Krievijas siers. Valmieras siers. Zaļais siers. Siera ritulis.

Ķimeņu siers – jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.

Pelējumu siers – ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.

Siera desa – īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma.

Siera raugs – ferments, ko izdala no piena teļu vai piena jēru kuņģa daļas un izmanto siera un pilnpiena biezpiena ražošanā.

Siet sieru – gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.

Kazu siers (arī sieriņš) – parastais plikstiņš.

Biezpiens un siers ir ļoti labi bioloģiski vērtīgu olbaltumvielu, kalcija un fosfora avoti. Skulme 2, 23.

Siers visā pasaulē tiek uzskatīts par garšīgu un barojošu produktu, jo satur gandrīz visas dzīvībai nepieciešamās vielas. Lauku Dzīve 77, 12, 38.

Ietaukotā veidnē pilda makaronus, gabaliņos sagrieztu šķiņķi, sieru. Kļaviņa 1, 266.

sal. Un mēness veļas apaļš Kā sātīgs Jāņu siers. Avotiņa 1, 55.

„.. mani māmuļa mājās sauc. Jau svētku vakaram ķimeņu siers sienams!” Kaldupe 8, 49.

// ģen.: siera, adj. nozīmē Tāds, kas ir pagatavots no siera, ar siera piedevu.

Siera salāti. Siera maizīte. Siera radziņi. Siera cepumi.

Siera sviestam patīkama garša un aromāts. Ēd. gatavošana, 145.

Jura māte paņēma siera standziņu, bet, ne kumosu nenokodusi, nolika uz šķīvīša. Kļava 2, 81.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

I siẽrs,

1) der Käse:
sieru siet, einen Käse machen (nämlich den, wobei die Masse in ein Tuch gebunden wird) U., Mag. XIII, 3; 67; sierus taisīt, Knappkäse machen Mag. XIII, 3, 67. pienu silda, sieru sēja (Var.: dara ) BW. 32308. dzīvuot kâ siers pienā, in Reichtum und Freuden leben: kalps palika par bagātu vīru un dzīvuoja kâ siers pienā Pas. IV, 183 (aus Makašē̦ni);

2) Gallerte, Sülzfleisch
Nitau, Mahlup; galvas siers, Kopfkäse;

3) skudru siers (acc. sieri Etn. II, 55) "?": pret visādām slimībām arī de̦ruot skudru pūļuos atruodamais skudru siers Etn. IV, 118;

4) sieri, der essbare Teil (die Köpchen) von Spargeln:
sparģeļu kāpuosti duod lietuojamās galviņas jeb "sierus" tikai uotrā gadā Konv. ² 3967;

5) bē̦rza siers (sieriņi), Prügel (euphemistisch):
vai tad . . . pirmā reize peŗama vai? diezgan viņš ir tā bē̦rza siera ēdis Latv. tagad ar "bē̦rza sieriņiem" pamieluo tik tādus . . . gājējus Etn. III, 172;

6) kaķu sieri, rundblättrige Malve, Katzenkäse (malva rotundifolia L.)
RKr. II, 74; kazu sieriņš, capsella bursa pastoris Mönch. Dobl. n. RKr. III, 69. Wohl Umbildung eines *sūr(i)s (vgl. li. súris, slav. syrъ dass.) nach sìet, vgl. die häufige Verbindung sieru siet. Entlehnung aus poln. sér ist schon wegen liv. søira, für das nur das Le. resp. das Kurische die Quelle sein kann, ganz unwahrscheinlich.
[ME III : 859]

II siers

(?) od. siera (?) kubuls,
ein Stellbottich
Ranzen n. Mag. IV, 2, 143.

[ME III : 860]

I sìẽrs
1): Jāņa sierus darināja BW. 32661 var. man sieriņi, man riekstiņi 20849;
6): kazu siẽri Ahs., malva rotundifolia.
[EH II : 495]

siers subst. kul. sīrs; Jāņu siers (ķimeņu siers) – Juoņa sīrs (čymynu sīrs); siet sieru – sīt sīru

[Sagatavots pēc: www.vuordineica.lv/]

Bērza siers – pēriens.

[ME III : 859]

Maize kā viens siers – saka par labi izceptu maizi.

(Sa)spiest sierā – cieši satuvināt citu pie cita.

Dzīvot kā sieram pienā – saka par labu dzīvi.

[Sagatavots pēc: Bušmane 2007 : 394]

Vietvārdi – Siers, kalns Aknīstē; Sieru muiža Vecsvirlaukā; Sierene, pļava Blīdenē; Sieriņi, mājas Dignājā; Sierūži, mājas Dolē.

Ergonīmi – Preiļu siers, akciju sabiedrība; Siera nams, akciju sabiedrība, SierŠtelle, siera ražotne un veikals; Siera klubs, biedrība.

siers, mantots vārds; lš. sūris, pr. suris [sūris], sur [sūr], kr., bkr. сыр, ukr. сир, bulg. сúрене, č. sýr, p. ser, ssk. sýra ‘rūgušpiens’. Vārds ir tās pašas cilmes kā sūrs (sāļi vai skābi rūgts), atvasināts no šī īpašības vārda.

[Sagatavots pēc: Karulis 1992 : 177]

angļu - cheese

baltkrievu - сыр

franču - fromage

igauņu - juust

krievu - сыр

latīņu - caseus

lietuviešu - sūris

lībiešu - sõir

poļu - ser

somu - juusto

spāņu - queso

vācu - der Käse

ukraiņu - сир

zviedru - ost