siena
1. Vertikālā celtnes daļa, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
Mājas, istabas, šķūņa sienas. Mūra, koka, dēļu siena. Krāsota, balsināta, tapsēta siena. Sienas apmetums. Iesist naglu sienā. Pakārt gleznu pie sienas. Sienu glezniecība.
pārn. Sarīkojums notika universitātes sienās.
2. ģen. sienas Tāds, kas paredzēts piestiprināšanai pie telpas vertikālās, norobežojošās daļas vai ir iebūvēts tajā.
Sienas pulkstenis, sienas vāze. Sienas skapis.
3. Stāvs, augsts norobežojums; mūris, valnis.
Kremļa sienas. Cietokšņa sienas.
pārn. Dūmu, liesmu, uguns, miglas siena. Nesaticības, naida siena.
4. Sānu mala, iekšējās virsmas sānu daļa (piem., kastei, traukam, bedrei).
Skapja sienas. Alas, bedres sienas. Spiediens pret tvaika katla sienām.
5. Blīvs aud slānis, kas aptver, sedz kāda orgāna dobumu; šā slāņa virskārta.
Kuņģa siena. Asinsvadu iekšējā un ārējā siena.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 989]
siena, -as, s.
1. Telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums.
Mājas siena. Istabas siena. Ārējā siena. Mūra siena. Koka siena. Baļķu siena. Stiklota siena. Balsināta siena. Bīdāma siena. Plāna siena. Krāsot sienu. Līmēt tapetes uz sienas. Režģota statņu siena.
Kapitālā siena – kapitālsiena.
Gala siena – galasiena.
Akla siena – siena bez logiem.
Piedurtā siena būvn. – šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālsienu.
Vingrošanas siena fizk. – vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
Zviedru siena – vingrošanas siena.
Grīdas, sienas, griesti, durvis, logi – viss, no kā veidota telpa un kas tajā iebūvēts, ir dzīvokļa iekārtojuma nozīmīga daļa. Zeltiņš 1, 9.
Valdemārs: Paskaties: eksplozija nogāzusi apmetumu no sienām. Zīverts 2, 43.
Vidvuds: Cilvēki baidās, viņi negrib kļūt līdzīgi ierastai gleznai istabā pie sienas, kuru pamana, kad tās vairs nav .. Priede 4, 122.
Pakāpeniski veidojās slēgts [pirts] lievenis ar kapitālām sienām .. Cimermanis 1, 64.
„Salamandras” [fabrikas] lielie, putekļiem apklātie korpusi un aklās sienas bez logiem drūmi raudzījās uz viņiem .. Kadiķis-Groznijs 1, 211.
Nodarbībās bērni apgūst pamatkustības: mācās lēkt, mest, skriet, kāpt pa vingrošanas sienu .. Skola un Ģimene 82, 12, 13.
Vingrojums pie zviedru sienas ir labs līdzeklis muskuļu stiepšanai .. Veselība 86, 2, 21.
// ģen.: sienas, adj. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šāda norobežojuma vai iebūvēšanai tajā.
Sienas šķīvis. Sienas lampa. Sienas rozete. Sienas tāfele.
Sienas avīze – periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un ko novieto pie sienas.
.. gobelēns ir sienas sega .., kas darināta audu ripsa sējumā, ar audiem brīvi veidojot zīmējumu. Māksla 72, 1, 4.
Vecmodīgais sienas pulkstenis skaļi nosita trīs, kad es vēl biju nomodā. Zālīte 5, 81.
.. mēbeļu projektētāji pievērsušies sekciju tipa sienas skapju konstrukcijām. Zeltiņš 1, 53.
// pārn. Telpa, telpu kopums (parasti iestādē, dzīvoklī).
Trešajā kursā vieglāk strādāt, tad viņi redz mācību beigas .. Protams, netrūkst arī tādu, kuri vienkārši pēc iespējas ātrāk grib tikt laukā no skolas sienām. Kļava 2, 78.
// pārn. Veidojums (apkārtnē, vidē), kas aizsedz, norobežo (ko).
Palūkojoties atpakaļ, vēl ilgu laiku varēja redzēt Gaiziņa gigantisko sienu, kas jau atgādināja īstu kalnu grēdu .. Lagzdiņš 3, 98.
Biezas un augstas niedres – vismaz pāris metrus augsta, stāva siena – aizsedza visu. Vēl augstāk bija tikai debesis. Ezera 17, 105.
.. Elna vilcinādamās aizdedza uguni. Tā viņi bija darījuši vienmēr, kad melnā negaisa siena jau uzcēlusies līdz pusdebesij. Zigmonte 13, 105.
// pareti Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris.
Pilsētas siena. Cietokšņa sienas.
2. Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
Kanjona siena – kanjona nogāze.
Viņš aptaustīja bedres sienas un uz vienas samanīja uzmestu drēbes gabalu. Tas bija šinelis. Vilks 5, 61.
Zigurds Priede smagi rok bedri. Kad tā sasniegusi divu metru dziļumu, viņš bedres smilšainās sienas nostiprina ar platiem dēļiem .. Lukjanskis 5, 245.
3. Vertikālā sānu daļa (dobam traukam, priekšmetam u. tml.).
Uz loga stāvēja tāda kā krūze un viņā kāds šķidrums, kuru gaiši varēja izšķirt caur trauka stikla sienām. Sudrabu E. 3, 146.
Mīklu mīca, kamēr tā vairs nelīp pie rokām un trauka sienām. Padomju Latvijas Sieviete 80, 2, 24.
4. Blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
Kuņģa siena. Artērijas siena.
Vēdera sienā vairāk nekā citās ķermeņa daļās uzkrājas tauki. K. Rudzītis 2, 93.
Karotīni pārveidojas par A vitamīnu tievo zarnu sienā .. Skulme 3, 24.
No sēklotnes sienas attīstās augļa apvalks, bet no sēklaizmetņiem – sēklas. Švinka 1, 44.
Vienās sienās – vienā un tai pašā telpā, celtnē.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) – mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Līst (arī rāpties) pa sienu augšā sar. – visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
Sienā skrējējs sar. – cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
Atdurties (retāk (at)sisties) kā pret sienu (arī mūri) – nerast atsaucību.
(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) – saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) – saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
Četrās sienās – telpā, istabā. Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) sar. – saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
Piespiest (kādu) pie sienas – likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu.
(Pie)likt pie sienas sar. – nostādīt, lai nošautu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]